Restartējot kultūru sabiedriskajos medijos 0
Latvijas televīzijai un radio jau šogad jāpalielina kultūras pārraižu klāsts un daudzveidība, kas arī minimāli tiks darīts. Diemžēl reālus un sen gaidītus uzlabojumus kultūras piedāvājumā ‒ vismaz pagaidām ‒ kavē iesīkstējusī sabiedrisko mediju vadības sistēma un joprojām nepietiekamais finansējums.
Kā labot vienveidību
Pamanāmākās pārmaiņas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kultūras saturā saistītas ar Dziesmu un deju svētkiem, kurus atspoguļos gan “Kultūras rondo”, gan “100 g kultūras”, gan arī īpaši notikumam veltīti raidījumu cikli. Otrs notikums, kam atvēlēta sevišķa vieta raidījumu saturā, būs informēt par Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas procesiem, kam radio pievērsīsies jau augustā, bet televīzija – jau no pavasara. Taču jau vasarā un rudenī televīzija nāks klajā ar vairākiem pilnīgi jauniem raidījumiem. To vidū būs arī nacionāla mēroga literatūras lasīšanas šovs, kas patiesībā arī ir šāgada nozīmīgākais jauninājums kultūras saturā televīzijā un radio, Latvijas skatītājiem piedāvājot līdz šim nebijušu un mūsdienīgu literatūras iepazīšanas pieredzi.
“Tas, ko mēs Latvijas Televīzijā redzam šobrīd, ir liela kultūras raidījumu vienveidība. Satura pasniegšanas veids ir aizkavējies no 20. gs. 90. gadiem. Būtiski ir panākt, lai ienāktu skatītājam draudzīgāki kultūras tematikas atspoguļojuma veidi,”
pārliecināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Gints Grūbe, piebilstot, ka šajā ziņā sabiedriskie mediji citur Eiropā ir krietni priekšā. Izmantojot izglītojošus un vienlaikus izklaidējošus formātus, tie par kultūras aktualitātēm padziļināti ieinteresē plašas auditorijas, tostarp jauniešus. “Latvijas Televīzijas un Radio auditorija ir neliela un turklāt tā noveco. Mums ir jādomā, kā piesaistīt aizvien jaunu auditoriju!” viņš uzsver.
Tikmēr Latvijas Radio 1 kultūras tematikas izklāsta veidi tiks papildināti, pamatā tos nemainot.
“Jebkurām pārmaiņām formātā ir jābūt pamatotām. Jau šobrīd Latvijas Radio 1 piedāvā daudzveidīgu tematiku kultūras raidījumos,” pārliecināta Latvijas Radio 1 direktore Inese Matjušonoka, atsaucoties uz nule apkopoto kvalitatīvo auditorijas pētījumu, kurš apliecina, ka klausītāji ar kultūras raidījumu formu, saturu un programmas vadītājiem ir apmierināti. Direktore uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš diskusijas formātam kultūras raidījumos, kultūras notikumiem reģionos un oriģināliestudējumiem Latvijas Radioteātrī, kura veikumu noplicinājis kritiski zemais finansējums.
Kultūras raidījumu producente Santa Lauga uzskata, ka šobrīd svarīgākais ir raudzīties, lai kultūras raidījumu saturā neiztrūktu kāda Latvijas procesam svarīga detaļa. Tā tas līdz šim noticis ar arhitektūru un dizainu, kuriem LR1 šogad pievērsīsies ievērojami vairāk. Tāpat – arī kultūras notikumiem reģionos.
Atspoguļot kultūras procesus vēl plašāk, proti, sekot līdzi latviešu mākslinieku gaitām pasaulē, radio trūkstot iespēju, jo ārvalstu komandējumiem naudas nav.
Jāmaina sistēma
Arī NEPLP pārstāvis G. Grūbe bilst, ka prasīt un sagaidīt ievērojamas pārmaiņas kultūras pārraižu apjomā un formā pašlaik vēl nevar, jo mediji strādā atbilstoši pieejamajam finansējumam un ar to vairāku jaunu kultūras oriģinālraidījumu veidošanai nepietiek. Tas gan nenozīmē, ka kultūra pārstās būt prioritāte. NEPLP izstrādātais, bet pagaidām neapstiprinātais attīstības plāns paredz, ka līdz jaunā medija ieviešanai 2018. gadā kultūras satura īpatsvars Latvijas Televīzijas programmā jāpalielina apmēram uz pusi. Bet Latvijas Radio jāturpina darbs pie saturiskās daudzveidības. Ieceru īstenošanai valstij gadu no gada jāpalielina sabiedrisko radio un televīzijas budžets – sākot jau no nākamā gada. Bet pie kultūras satura kvalitātes jāsāk strādāt jau tūdaļ, veicot būtiskas maiņas abu mediju vadības modelī. Pēc G. Grūbes domām, tāpēc būtu ieviešama tāda atalgojuma sistēma, kas stimulētu strādāt radoši, nevis tikai aizpildīt noteiktās stundas. Izaugsmi veicinātu arī sīvāka savstarpējā konkurence, iesaistot neatkarīgos producentus, kas televīzijā šobrīd notiek reti un radio – tikpat kā nemaz.
Latvijas Televīzijas 1. kanāla direktore Baiba Šmite gan pārliecināta, ka satura kvalitātes galvenais priekšnoteikums tomēr ir finansējums. Šis ir pirmais gads ekonomiskās krīzes periodā, kad, pateicoties papildu budžeta finansējumam, LTV1 var atsākt strādāt pie jauniem kultūras projektiem.
“Jāatzīst, ka iepriekšējo gadu taupības apstākļos kultūras programma noplicinājusies. Tagad esam sākuši rūpīgu satura kvalitātes izvērtējumu, lai zinātu, kā attīstīties tālāk,” stāsta B. Šmite.
Viņasprāt, augstvērtīgs pārraižu saturs ir galvenais ceļš pie aizvien jaunas Latvijas skatītāju daļas, par kuru sacenšas arī desmitiem citu Latvijā pieejamu komerckanālu. Līdzīgi arī Latvijas Radio ieviesis jaunu pārraižu izvērtēšanas sistēmu, lai, ceļot žurnālistisko kvalitāti, piesaistītu aizvien lielāku klausītāju pulku. G. Grūbe gan uz šiem sabiedrisko mediju savstarpēji nošķirtajiem centieniem iekarot lielāku auditorijas daļu raugās skeptiski, jo tie palēnina kopējo programmu attīstības procesu. “Atšķirīgajām Latvijas sabiedrības grupām saturs jāpiedāvā tām saistošākajā formā un iecienītākajā kanālā. Nav jau jēgas izšķērdēt milzu līdzekļus augstvērtīgam jauniešu kultūras raidījumam televīzijā, ja viņi šo kanālu vispār nelieto. Mediju programmas savstarpēji jāsalāgo, jāveido kopīgs saturs,” viņš ir pārliecināts.
Pirmo mēģinājumu šai virzienā varam izvērtēt jau tagad nule palaistajā apvienotajā televīzijas un radio ziņu portāla pilotprojektā, kur vienā no sadaļām apkopotas visas sabiedriskajos medijos tapušās kultūras ziņas (zinas.latvijasradio.lv un zinas.ltv.lv)
Nācijas drošības jautājums
Pārmaiņas tāpat skārušas kultūras raidījumu veidošanas pamatprincipus, jo klausītāju un skatītāju iesaistīšana satura tapšanā caur sociālajiem medijiem vai rīkojot īpašas akcijas, no šā gada radio un televīzijai kļūst par obligātu nosacījumu. G. Grūbe uzsver, ka šis ir viens no mehānismiem, kā nodrošināt, lai sabiedriskie mediji savā saturā patiešām pārstāvētu Latvijas sabiedrību un tās intereses. Klāt nākusi arī virkne citu veidu, kā nodrošināt atgriezenisko saiti ar iedzīvotājiem – arī ikgadēji, regulāri auditorijas pētījumi un skaidri saprotama satura kvalitātes izvērtēšanas sistēma. Dažādo sabiedrības grupu viedokli mediju darba plānošanā joprojām pārstāvēs Sabiedriski konsultatīvā padome.
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio direktores gan bilst, ka arī līdz šim sabiedrības viedoklis ignorēts neticis. Piemēram, ņemts vērā skatītāju pērn aizsāktās diskusijas laikā izskanējušais viedoklis, ka Latvijas Televīzijā vajag vismaz vienu raidījumu par tradicionālo kultūru.
Lai arī atsevišķs raidījums televīzijas ēterā šogad neparādīsies, folkloras tematiku lielākā mērā atspoguļos ierastajās pārraidēs, kā, piemēram, “100 g kultūras”. Ar šo un arī citām latviskajam dzīvesveidam veltītām pārraidēm radio un televīzija apņēmusies mainīt Latvijas sabiedrībā iesīkstējušo priekšstatu par kultūru kā elitāru parādību. “Līdz Dziesmu svētkiem un arī pēc tam esam iecerējuši sekot līdzi pašdarbības kolektīvu kustībai novados, jo arī tas, mūsuprāt, kultūras procesam Latvijā ir ļoti svarīgi,” teic kultūras raidījumu producente S. Lauga.
G. Grūbe ir pārliecināts, ka iecerētās reformas radio un televīzijas programmā jāsāk jau šogad. Fundamentālas pārmaiņas sabiedrisko mediju sistēmā ir vienīgais ceļš, kā radio un televīzija, attīstot kvalitatīvu žurnālistiku, var noturēt acīmredzami rūkošo un fragmentēto Latvijas iedzīvotāju auditoriju ilgtermiņā. “Ir taču skaidrs, ka sabiedrisko mediju attīstība ir svarīga Latvijas nācijas pastāvēšanai un drošībai. Neviens no komercmedijiem taču nenodarbosies ar latviešu kultūras vērtību saglabāšanu un tālāknodošanu,” nosaka NEPLP pārstāvis.
DAŽI TELEVĪZIJAS JAUNUMI ŠOGAD Sadarbībā ar Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dalībvalstu televīzijām veidots starptautisks kopražojuma projekts “The Best of European Opera” (“Labākā Eiropas opera”), kurā līdzās Eiropā pazīstamu opernamu iestudējumiem iekļauts arī Latvijas Nacionālās operas iestudējums “Lucia di Lammermoor” ar Marinas Rebekas piedalīšanos. Gaidot Latvijas Nacionālās bibliotēkas atvēršanu, rudenī klajā nāk literatūras šovs, kas veidots pēc BBC licences un aicinās cilvēkus iesaistīties vismīļākās nācijas grāmatas noteikšanā. No jūnija 10 raidījumu cikls par Latgali “Citādi latviskais”. |
Plānotais kultūras raidījumu īpatsvars jaunajā apvienotajā sabiedriskajā medijā
| LTV, 2012 | LTV, jaunais | LR, 2012 | LR, jaunais | |
| Kultūras raidījumi (t. sk. reliģija) | 4,7% | 8% | 11,6% | 11,6% |
Plānotais kultūras raidījumu satura detalizējums jaunajā apvienotajā sabiedriskajā medijā (Latvijas Televīzija)
| Kultūra | 2012, % | Jauns, % |
| Kopā | 3,9% | 8% |
| Oriģinālsaturs | 29% | 40% |
| Atkārtojumi | 71% | 60% |
Neatkarīgie producenti |
4% | 40% |
Plānotais kultūras raidījumu satura detalizējums jaunajā apvienotajā sabiedriskajā medijā (Latvijas Radio)
| Kultūras raidījumi | 2012, % | Jauns, % |
| Kopā | 11% | 11% |
| Oriģinālsaturs | 66% | 70% |
| Atkārtojumi | 34% | 30% |
| Neatkarīgie producenti | 0 |
20% |
Vārds “kultūrzīmju” lasītājiem
Māra Larionova Strenčos: “No visiem radio kanāliem vislabākais ir Latvijas Radio 3, kuru klausos katru dienu. Tas ir gluži kā universitāte mūzikā. Bet LR 1 esmu ārkārtīgi priecīga par raidījumu “Kultūras rondo”, kurš ir kā ceļvedis nozīmīgākajos kultūras notikumos Rīgā, turklāt tik daudzveidīgs. Labprāt klausītos arī citus šā kanāla kultūras raidījumus, taču – tā kā neviens šādas programmas nepiesaka un, būdama redzes invalīde, par tiem izlasīt avīzē vai interneta mājaslapā nevaru, dienas gaitā citus kultūras raidījumus neesmu varējusi uzķert. Manuprāt, lauku klausītāji no radio vairāk vēlētos uzzināt arī par mūsdienu rakstniekiem Latvijā. Ja jau reiz Rīgā notiek “Prozas lasījumi”, kāpēc mēs, laucinieki, nevarētu tos noklausīties kādā pārraidē? Par teātra lasījumiem vakaros gan radies iespaids, ka materiāli no arhīva atlasīti pavirši. Labprātāk klausītos fragmentus no jaunākajām latviešu autoru grāmatām.”
Aija Neiburga Saulkalnē: “Mans vismīļākais kultūras raidījums ir Latvijas Televīzijas 1. kanālā skatāmie “100 g kultūras” un “100 g kultūras nacionālie dārgumi”. Tie ceļ gaismā kultūras cilvēkus un sniedz iespēju izglītoties par teātru izrādēm, filmām, noskatīties iestudējumus. Sevišķi spilgti atceros arī Vīnes filharmoniķu un Nelsona un Birmingemas orķestra koncerta pārraidi. Latvijas Televīzijā es tomēr gribētu vairāk redzēt arī par kultūru novados – piemēram, Liepājā. Kāpēc nevarētu uztaisīt atsevišķas pārraides par visu Liepājas un Kurzemes novadu un par cilvēkiem, kas tur izkopj talantu kā virsdiriģente Ilze Valce? Tāpat man nekad neizdosies aizbraukt uz Daugavpili, bet es ļoti gribētu redzēt Daugavpils teātra izrādes. Monika Zīle taču tur veidojusi tik interesantu iestudējumu!”
Kā sabiedrisko pasūtījumu kultūras tematikai veltīto raidījumu jomā regulē Zviedrijas sabiedriskajā radio? Par to “Kultūrzīmes” uzdeva noskaidrot “LA” žurnālistam Ģirtam Vikmanim.
“Zviedrijā sabiedriskā radio pieteikumu par darbības virzieniem un nepieciešamajiem līdzekļiem sešu gadu posmā sagatavo īpaša sabiedriskā komiteja, kas atrodas valdības paspārnē. Tad notiek apspriešana, kas beidzas ar to, ka valdība nosūta šo projektu apstiprināšanai parlamentā.
Tajā nosauktas galvenās vadlīnijas, bet nav minēts, kādam saturam jābūt un cik procentuāli jāaizņem kultūras raidījumiem. Mūsu brīvība un neatkarība ir liela,” “LA” pastāstīja bijušais Zviedrijas radio ģenerāldirektors Mats Svēgforšs. Zviedrijas radio augstākā prioritāte esot nodrošināt klausītājus ar kvalitatīvām ziņām, bet nākamajā vietā sekojot kultūras pārraides. Tā pirmajā programmā trīs reizes dienā var klausīties kultūras ziņas, kā arī 50 minūšu apskatu par kultūru katru dienu. Kā vienu no prestižākajiem raidījumiem Mats Svēgforšs piemin literatūras apskatu, kurā tiek aicināti piedalīties jaunāko grāmatu autori. Zviedrijas radio arī ik gadu piešķir literatūras balvu labākajam stāstam un romānam. Programmā ik nedēļu ir raidījums par kino, tāpat – raidījums “Jaunais vilnis”, kas vēsta par jaunajām tendencēm kultūrā, kā arī raidījumi par teātri un mūziku. Sabiedrisko radio līdzīgi kā televīziju Zviedrijā finansē no mājsaimniecību maksājumiem par tajās esošajām uztveršanas ierīcēm. Turklāt šī nauda nenonāk valsts budžetā, bet gan īpašā finanšu aģentūrā. “Parlaments katru gadu pieņem lēmumu par to, cik daudz līdzekļu jāpiešķir no šā uzkrājuma,” saka M. Svēgforšs.
