Top 200 ES algu saņēmēji: “Resno runču” sarakstā arī četri Latvijas pārstāvji 8
Eiroskeptiskā Apvienotās Karalistes partija (UKIP) publicējusi pētījumu ar 200 labāk apmaksātajām ES amatpersonām un to izmaksām nodokļu maksātājiem, starp viņiem atrodami četri Latvijas eirokrātu vārdi. Pētījums gan jālasa uzmanīgi, lai neuzkāptu uz populisma grābekļiem.
UKIP uzsver, ka pētījums sagatavots, gatavojoties gaidāmajam referendumam par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Šāds pētījums ir daļa no pārliecināšanas instrumentiem, kurus UKIP izmanto, lai briti apsvērtu iespējas izstāties no ES. Lielākos eiroinstitūciju algu saņēmējus partija savā stilā dēvē par “resnajiem runčiem”. “Faktiski nevienu no sarakstā esošajiem cilvēkiem nepazīs viņu dzimtajās pilsētās, un tomēr viņi ir vienīgie ieguvēji no ES,” apgalvo UKIP Lielbritānijas parlamenta deputāts Duglass Kārsvels. Aprēķinos ņemta vērā ne tikai alga, bet arī privilēģijas, ietekme uz nodokļu maksātājiem un iespējamās pensiju izmaksas nākotnē. Sarakstā visaugstāk no Latvijas eirokrātiem – 20. vietā – atrodams ES tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņš Eiropas nodokļu maksātājiem gadā potenciāli izmaksā 313 108 sterliņu mārciņas (426 635 eiro), bet kā viņa alga norādītas 196 843 mārciņas (268 215 eiro). 32. vietā ierindojies Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kura darbība izmaksājot 307 998 mārciņas (419 673 eiro), bet viņa oficiālā alga – 218 714 mārciņas (298 016 eiro). Tālāk sarakstā atrodami vēl divi vārdi no Latvijas. Eiropas Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, kura algā saņem 184 431 sterliņu mārciņu (251 302 eiro). Savukārt Eiropas auditoru tiesas vienas palātas vadītājs Igors Ludboržs ierindojies 102. vietā – viņš saņem 188 969 mārciņu algu (257 486 eiro).
Pirmo vietu sarakstā ieņem bijušais ES tiesas prezidents Vasilis Skuris, kurš nodokļu maksātājiem izmaksā 402 020 mārciņas gadā (547 817 eiro), bet algā saņēmis 241 460 mārciņas (370 622 eiro). Otrajā vietā – šīs pašas tiesas tiesnesis Hosē da Kruzs Villasa ar 360 350 mārciņām (491 035 eiro), no kurām alga ir 196 843 mārciņas (268 215 eiro). Trešajā – ES tiesas prezidents Kens Lenarts, kurš izmaksā 358 628 mārciņas (488 688 eiro), no kurām alga 200 561 mārciņu (273 281 eiro). UKIP savā ziņojumā norāda, ka Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons saņem mazāku algu nekā eirokrāti. Laikraksts “Daily Telegraph” akcentē, ka 10 000 Eiropas institūcijās strādājošo saņem lielākas algas nekā Britānijas premjers. Viņam tā ir virs 142 000 (192 991 eiro) sterliņu mārciņu liela. Piebildīsim, ka Latvijas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas alga 2014. gadā bija 36 657 eiro.
Šādu pētījumu veikšana, no vienas puses, būtu apsveicama, slikti, ka to pavada tik izteikta ideoloģiska pieskaņa un skaitļi ir izvilkti no konteksta. Latvijas Universitātes asociētais profesors politiskajā komunikācijā Ojārs Skudra uzsver, ka šādi pētījumi ir noderīgi, lai uzzinātu ES amatpersonu algas, tomēr tādus veic arī Vācijas sabiedriskā televīzija. Eksperts norāda, ka ES institūcijas pašas īpaši neaizraujas ar savu algu publiskošanu.
Komentējot ES politiķu un ierēdņu algas, O. Skudra uzsver, ka tās ir samērīgas rietumvalstu standartiem. “ES būtu ļoti nepatīkamas sekas, ja birokrātu un politiķu algas nebūtu konkurētspējīgas. Privātajā sektorā un arī vadošajās universitātēs dekāni un profesori saņem pat desmit reizes lielākas algas. Algu līmenis ES pasargā no nevēlamiem cilvēkiem. Lai man piedod eirodeputātes Tatjana Ždanoka un Iveta Grigule, tomēr uzskatu viņas par nekompetentām ES jautājumos. Ja algas ES nebūs esošajā līmenī, tad tajā būs daudz šādu gadījuma cilvēku un nopietnus spēlētājus būs grūti piesaistīt,” spriež O. Skudra. Runājot par situāciju ar algām dažādās jomās Latvijā, O. Skudra norāda, ka būtu nepieciešams salīdzināt privātā sektorā strādājošo, ministriju ierēdņu un deputātu algas un to samērīgumu. Par salīdzinošiem rādītājiem vajadzētu izvēlēties paveiktā darba apjomu un produktivitāti saspringtākajā darba periodā.
