– Kādi ir jūsu vērojumi Valsts prezidenta vēlēšanu laikā? 0
– Ar Vējoni esmu strādājis kopā Saeimā. Man šķiet, ka Raimonds arī bija labākā izvēle. Pēc pieredzes, kas ir svarīga, sēžot valsts augstākajā krēslā ar iespēju ietekmēt politisko procesu. Viņam ir sapratne par iekšpolitiku, kā virza un iegūst atbalstu likumprojektiem. Otrkārt, Vējonim ir labas rakstura īpašības, kas ar laiku viņam ļautu kļūt par tautas mīlētu prezidentu. Viņš ir diezgan tiešs, racionāls, loģiski domājošs vīrs bez liekām emocijām un atvērts cilvēkiem.
– Tauta gribēja iedvesmojošu prezidentu, ārlietnieku, nācijas līderi un daudz ko vēl. Kāds, jūsuprāt, amatā būs Vējonis? Brauks pa laukiem, uzklausīs sāpi? Būs iekšpolitiski aktīvs?
– Pagaidām Vējonis par savām prezidentūras prioritātēm izteicies samērā vispārīgi. Ko es sagaidītu no prezidenta? Tiešākus rosinājumus likumdošanā. Tāda štata izveidošanu ap sevi, kam ir augsts intelektuālais potenciāls. Man ir ļoti aktuāli ekonomikas, uzņēmējdarbības attīstības jautājumi. Var teikt, ka tas ir valdības kompetencē, bet arī prezidentam neviens neliedz piedāvāt likumprojektus, diskutēt par pielietojamiem instrumentiem, saukt uz pārrunām partiju, frakciju vadītājus. Otrs – kā bijušais VARAM ministrs Vējonis varētu izmantot pieredzi, lai sekmīgāk pabeigtu pašvaldību reformu. Tur ir bardaks – pašvaldību skaits ir pārāk liels. Pēc pārveidojumiem būtu iespējams optimizēt kā naudas plūsmu uz pašvaldībām, tā tēriņus. No tā iegūtu katrs cilvēks pat attālajos novados. Treškārt, prezidentam jākārto aizsardzības un drošības jautājumi. Ar to es saprotu ne tikai 2% panākšanu militārām vajadzībām, bet arī starpetnisko saspīlējumu un sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Tātad es kā pilsonis visvairāk vēlētos redzēt Vējoni kā iekšpolitiski aktīvu un spējīgu prezidentu.
– Vai “Saskaņa” varētu būt piepalīdzējusi ievēlēt jauno prezidentu ar savām balsīm?
– Intuitīvi esmu gandrīz pārliecināts par to.
– Kā nodrošina šādu atbalstu?
– Tas jājautā Jānim Urbanovičam. Skaidrs, ka par skaistām acīm neviens neko nedotu.
– Vai šāds atbalsts, neatzīšanās, kā kurš balsojis, nav lāča pakalpojums demokrātiskai procedūrai, kā ievēlē prezidentu, Saeimas prestižam nodarīts kaitējums?
– Mūsu politiskajā kultūrā nav pirmais gadījums, kad amatu kandidātus ievēlē ar nezināmām balsīm. Sabiedrība diezin vai tāpēc vērtēs zemāk Vējoni kā prezidentu, bet politiskā vide ir sabojāta, politiķu tēls vēlētāju acīs tik ļoti krities, ka sliktāk jau grūti iedomāties. Raimondam jācenšas labot politiķa tēlu valstī. Tik ilgi esot politikā un ieņemot ministra amatu, viņam ir īpašības, kas ļauj saglabāt vēlētāju uzticību. Nav noslēpums, ka tagad kandidēt vēlēšanās, strādāt par ministru grib arvien mazāk spējīgi cilvēki. Liela daļa to, kas spētu uzņemties valstsvīra pienākumus, labprāt turas pa gabalu no partijām, un neprofesionalitāte, nekompetence kļūst par lielu problēmu varas mehānismā.
– Lemberga kunga vēlējumos Vējonim ietilpa – kļūt par nācijas, nevis valsts prezidentu. Būt kā vienotājam. Pēc ievēlēšanas arī citi sacīja, lai Vējonis būtu prezidents gan latviešiem, gan krieviem un cittautiešiem. Kas tad jādara, lai būtu arī krieviem pieņemams prezidents?
– Cilvēki novērtēs, ko Raimonds darīs savu iespēju robežās. Kā iesaistīsies ar priekšlikumiem iekšpolitikā. Vai neizšķērdēs enerģiju un amata potenciālu nenozīmīgās lietās? Tad nevajadzēs lauzīt galvu, kā kļūt arī par krieviem pieņemamu prezidentu. Strādīgu, iniciatīvas bagātu prezidentu ar atzinību uztvers jebkuras tautības Latvijas iedzīvotāji. Ir tādi, kam viss vienmēr liksies kritizējams un nopeļams, bet nevajag uz viņiem orientēties.
– Vai pēc prezidenta vēlēšanām nav saļodzīta valdības stabilitāte? Āboltiņas kundze saka: nebūs nekas traģisks, ja valdība pamainīsies. Dažiem prognozētājiem šķiet, ka rudenī ap budžeta pieņemšanas laiku valdība kritīšot.
– Domāju, ka tam ir priekšnoteikumi. Diez vai tiks izmests kāds no esošajiem koalīcijas partneriem, taču ir neapmierinātība ar premjeri. Straujuma ir ļoti labs cilvēks, taču zināmas aprindas, kur ir arī viņas pašas partijas biedri, uzskata viņu par vāju figūru valdības galvgalī. Tas ir viens faktors, kas liecina, ka būs pārmaiņas. Plus saspīlējumi “Vienotības” iekšienē, droši vien arī Solvitai Āboltiņai ir savas ambīcijas, jo ne īpaši apmierina statuss, kādā viņa ir šodien. Premjeres krēsls Āboltiņai varētu šķist iekārojams. Finansiālā ziņā gada beigās parādīsies pirmās ES fondu programmas, uz kurām pieteiksies pašvaldības uzņēmēji. Domāju, pārbīdes saistīsies arī ar to, jo kaut vai VARAM ir ļoti ietekmīga no fondu sadales viedokļa, un tas varētu būt vēl cits iemesls rotācijai valdības iekšienē. Visbeidzot, pieļauju koalīcijas partneru neapmierinātību ar finanšu ministru. Jānis Reirs ir principiāls cilvēks. Respektējams, jo viņam ir idejas un ieceres, un par tām viņš pastāv. Vilks bija līdzīgs pēc rakstura – un viņa vairs amatā nav. Ministriju pieprasījumi tālu pārsniedz budžeta iespējas. Reirs ir visai emocionāls un kādā brīdī var nenoturēties, pateikt partneriem, ko domā par šādu spiedienu. Tam varētu sekot pretreakcija.
– Vai šai laikā kāds gribēs iet par premjeru? Jo dzirdam – nākamais gads būs budžeta konsolidācijas gads, nav gaidāmi lieli naudas piešķīrumi.
– Kad pirms vēlēšanām braucām pa reģioniem, bija interesanti vērot, ar cik lielu izpratni cilvēki izturas pret valdības žēlošanos, ka tur nāksiet konsolidēt, tur nevarēsim palielināt, jo naudas nav. Viņi cenšas saprast sarežģīto stāvokli un to tā kā pieņem. Sabiedrība ir brīžiem pat pārāk ieturēta pret valdību. Uz tā rēķina var runāt par Solvitu Āboltiņu kā premjeri un ka viņa nākamajām vēlēšanām iegūtu kādus bonusus, ko sniedz premjeres postenis. Tautai patiktu, ka uzņemas valdības vadīšanu grūtā brīdī.
– Reskāja kungs, esat ukrainis, tiekaties ar latviešiem un cittautiešiem. Vai pēc Krievijas agresijas Ukrainā mainās cilvēku noskaņojums, attieksme pret to, ko dara Maskava?
– Pārmaiņas noteikti ir. Galvenā, kā krievvalodīgo vide sašķēlās – tajos, kas atbalsta Putina politiku Ukrainā, un tajos, kas neatbalsta. Iepriekš viedokļi par pamatjautājumiem šajā vidē pārsvarā sakrita, bet šobrīd iezīmējusies visai trekna lūzuma līnija. Tas ietekmēja arī Saeimas vēlēšanu iznākumu, jo atbalsts “Saskaņai” saruka. Jo partija nenorobežojās no Krievijas prezidenta darbībām, bet bija daļa līdzšinējo atbalstītāju, kam neliekas pareizi tas, ko Putins dara attiecībā pret Ukrainu.
– Izvirzīta ideja, ka vietējos krievus vajagot apkalpot ar īpašu viņiem domātu TV kanālu. Tāpat ir uzskats, ka jāver ciet Krievijas propagandas televīziju logi Latvijā.
– Ko panāksim ar kanālu krievu valodā? Kā noslēgsimies mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, jo neesam taču Ziemeļkoreja. Modelēsim, kāpēc Latvijā ir jūsmotāji par to, kas notiek Krievijā. Lielā mērā par iemeslu ir Putina persona, stiprais cilvēks, vadītājs, kādu to parāda TV ekrānā. Tas ietekmē ne tikai krievus, bet arī citus “stiprās rokas” cienītājus. Visi redzam, kas notiek mūsu iekšpolitikā. Atmiņā paliek ķīvēšanās, nesmukumi, nespēja pieņemt lēmumus. Te atkal jānorāda uz jaunievēlēto Latvijas prezidentu. Visas kārtis Raimondam Vējonim rokās, lai šādas nebūšanas novērstu, piešķirtu politikai vairāk noteiktības. Nav jāmērojas stingrībā ar Putinu, bet, ja izdotos kaut nedaudz pamainīt sabiedrības priekšstatu, ka arī Latvijā var izaugt spējīgi vadītāji ar mugurkaulu un kas izšķirīgos brīžos pieņem lēmumus, viņš attaisnotu savu ievēlēšanu prezidenta amatā cilvēku acīs. Bet Putina lieliem piekritējiem jādara zināms, ka mediji ir pakļauti un strādā uz to, lai popularizētu “labo caru”. Piedevām kopā ar polittehnologiem viņi uzreiz atrod ārējos ienaidniekus, kas to vien grib kā skādēt Krievijai. Sliktie Rietumi, sliktie ukraiņi traucē dzīvot, un visur galvu ceļ fašisti. Tik briesmīgos apdraudējumos Krievijas TV skatītājs ir ar mieru paciest dramatisko stāvokli ekonomikā, rubļa kritumu un visu pārējo vietējā ainavā nepatīkamo, jo sliktajiem taču jārāda kulaks!
