“Re&Re” neatzīst Zolitūdes civillietas traģēdijas prasību 1
Būvuzņēmums “Re&Re” neatzīst tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas civillietas prasību, šodien Rīgas apgabaltiesā skatāmajā civillietā pauda būvuzņēmuma “Re&Re” pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe.
Tiesas sēdē Grūbe, atsaucoties uz prasības pieteikumu un tā pamatojumu, pauda, vai tiešām Satversmes tiesību normas civiltiesiskos strīdos piemērojamas tieši, norādot, ka nē un jebkurā gadījumā tās nav iespējams piemērot atrauti no citiem normatīvajiem aktiem.
Izsakoties par ēkas Zolitūdē pirmās un otrās kārtas būvniecību, advokāts teica, ka “Re&Re” īstenoja darba aizsardzības pasākumus. Grūbe uzsvēra, ka labiekārtošanas darbiem nepieciešamie materiāli uz lielveikala jumta tika izveidoti vienmērīgi, būvnieks rūpējās, lai nevienā jumta vietā papildu svars un pārslodze nerastos.
Tāpat “Re&Re” uzskata, ka nepamatota ir prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema norāde, ka notikuma sekas, proti, notikusī traģēdija, skaidri parādīja, ka būvniecības otrās kārtas veikšana ir darbība, kas saistīta ar paaugstinātu bīstamību, un viņš kļūdaini pieļauj, ka jumta iebrukums notika tieši labiekārtošanas darbu rezultātā, minot, ka tie ir pieņēmumi vai pat spekulācijas.
Grūbe vēl minēja, ka būvnieks nodrošināja visus apstākļus cilvēku drošības garantijai. Advokāts arī teica, ka, pēc “Re&Re” domām, prasītāji nepierādīja prettiesisku bezdarbību uzņēmuma darbībās. Vēl advokāts skaidroja, ka veikala telpas nebija uzskatāmas par būvobjektu, līdz ar to uz to nebija attiecināms regulējums par paaugstinātu bīstamību objektā. Tāpat “Re&Re” nebija pienākuma norobežot veikala teritoriju.
“Re&Re” pārstāvis sēdē skaidroja, ka nepietiekamas esot bijušas lietā ziņas par to, cik ciešas un tuvas bijušas emocionālās saites prasītājai, kas ilgstoši dzīvo ASV, ar bojāgājušo tēvu. Grūbe rezumēja, ka prasība ir noraidāma kopumā.
Gobzems “Re&Re” pārstāvim uzdeva jautājumu, vai 2013.gada 21.novembra notikums norādīja uz ilgtspējīgu būvniecības procesu un vai šādā veidā tika radīta kvalitatīva vide esošajām un nākamajām paaudzēm, uz ko Grūbe norādīja, ka nevar atbildēt ne apstiprinoši, ne noliedzoši. “Būvniecības procesā bija iesaistīta virkne personu, kam katram bija savas tiesības un pienākumi. Iemeslu, kāpēc jumts iebruka, no juridiskā viedokļa mēs nezinām,” sacīja Grūbe, uzsverot, ka “Re&Re” ēku uzbūvēja pilnīgi atbilstoši būvprojektam.
Tāpat advokāts jautāja, vai “Re&Re” pats veda būvdarbu žurnālu un vai tas atradās konkrētajā būvniecības objektā, uz ko Grūbe atbildēja apstiprinoši. Tāpēc Gobzems turpināja, kā gan parakstus būvdarbu žurnālā varēja noviltot persona, kas nekad nav atradusies būvniecības vietā. Uz šo jautājumu “Re&Re” pārstāvis nevarēja atbildēt.
Kā ziņots, pērn 5.decembrī sēdē tika skatīti jau iepriekš pieteiktie lūgumi, no kuriem daļu apmierināja, daļu atstāja atklātus, daļu noraidīja. Tiesa nolēma apmierināt lūgumu par ekspertīzes izprasīšanu no policijas, pievienoja “Maxima” ugunsdrošības instrukcijas, atstāja atklātu jautājumu par liecinieka uzaicināšanu, kā arī par slēgtu tiesas sēdi.
Iepriekš abas puses pieteica dažādus lūgumus – “Maxima Latvija” pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs toreiz lūdza tiesu izskatīt jau iepriekš pieteiktos lūgumus, kuri bija palikuši atklāti un neizlemti, proti, par lietas atlikšanu saistībā ar papildu pierādījumu iesniegšanu – ekspertīzi par “Maxima” jumta sabrukšanas cēloņiem, ko veic “Maxima” uzrunāta kompānija. Tāpat “Maxima” vēlas sagaidīt arī Valsts policijas kompleksās būvniecības ekspertīzes rezultātus. Atbildētājs lūdza lietu atlikt arī tādēļ, lai kā pierādījumus varētu pievienot ekspertīzes rezultātus saistībā ar trauksmes signalizāciju.
Šajā lietā ar prasību pret “Maxima Latvija”, “Re&Re”, SIA “Homburg Zolitude”, SIA “Tineo”, Rīgas domi, arhitektu firmu “Kubs” un SIA “HND Grupa” vērsās trīs cietušie.
Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
LETA jau ziņoja, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajām atzītas trīs personas – sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka. Sergets un Gublis apcietināti, savukārt Kalinkam piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.
Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam “Kubs” un “HND Grupa”. “Kuba” īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), savukārt “HND Grupa” pieder Sergetam.
