“ReRe meistari” pusgadu nav atzinušies par firmā notikušā ugunsgrēkā bojāgājušām kultūras vērtībām 0
Ugunsgrēkā, kas pagājušajā gadā ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ izcēlās SIA “ReRe Meistari” koka restaurācijas darbnīcā Rīgā, gājusi bojā daļa Siguldas Jaunās pils vēsturisko koka interjera elementu. Ar pils atjaunošanu nodarbojas pilnsabiedrība “ReRe Būve 1”, kuras apakšuzņēmējs būves restaurācijas procesā ir minētais uzņēmums. Kā Siguldas pašvaldībā, tā Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP) sašutumu un neizpratni raisījis tas, ka ugunsgrēks notika 2019. gada 11. jūlijā, savukārt Siguldas domi uzņēmums par zaudējumiem informējis tikai šī gada janvāra beigās.
“Mūs oficiāli informēja Siguldas pašvaldība. Tas, ka “ReRe Meistari” to paziņojuši tikai tagad, īstenībā ir pilnīgs absurds no pietiekami zināmas firmas puses. Tur pārsvarā bija dekoratīvie sienu paneļi. Tos aizveda restaurācijai, tādēļ diezgan droši, ka cietuši ir tie. Bet parasti tomēr viss nenodeg pilnīgi bez jebkādām detaļām,” dusmojās NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.
Vismaz līdz trešdienai ne pašvaldībai, ne pārvaldei nebija detalizētas informācijas par zaudējumu apjomu.
Siguldas pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane pauda, ka no “ReRe Meistaru” sākotnējā skaidrojuma izriet, ka vērtīgākie Jaunās pils iekārtojuma priekšmeti, piemēram, pagājušā gadsimta 30. gados tapušie svētku zāles paneļi un unikālās intarsijas tehnikā izstrādātās četras kompozīcijas, kā arī koka kāpnes un gleznas, ir saglabājušies un nav cietuši.
Sadeguši dekoratīvie radiatoru paneļi, garderobes, kā arī lasītavas sienu paneļi. Pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu no “ReRe Meistariem”, ka zaudētās kultūras vērtības tiks izgatavotas no jauna, līdzvērtīgas bijušajām. Sigulda jau lūgusi NKMP vadlīnijas interjera objektu atjaunošanā un noteikt zaudēto objektu vērtību.
Lielāko neizpratni tomēr radījusi būvnieku dīvainā kavēšanās.
“Siguldas novada pašvaldība pieprasījusi būvniekam paskaidrojumus par notikušo, kā arī par to, kāpēc pašvaldība informēta tik novēloti. Būvnieks lūdzis pašvaldībai pagarināt termiņu, kurā sniegt paskaidrojumus un atsūtīt to nedēļas laikā,” norāda Brikmane. “ReRe Grupas” komentāru tā arī neizdevās saņemt, lai arī uzņēmumu apkalpojošā sabiedrisko attiecību firma apgalvoja, ka uzņēmums nu “vēlas viest skaidrību par reālo situāciju un mazināt satraukumu”.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks “kādā koka mājā Rīgā, Rūjienas ielā, kas atrodas netālu no Augusta Deglava pārvada starp Pērnavas ielu un Valmieras ielu”, konstatēts aizvadītā gada 11. jūlija agrā rītā. Vieta atbilst SIA “ReRe Meistari” galdniecības adresei Rūjienas ielā 5. “Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka ar atklātu liesmu dega divstāvu koka ēka, šķūņi un divas automašīnas. Pastāvēja liesmu izplatīšanās draudi uz blakus esošajām ēkām,” tad ziņoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Zināms, ka saistībā ar ugunsgrēku ierosināta krimināllieta un turpinās izmeklēšana, jo tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana.
Tostarp sociālajos tīklos parādās sazvērestības teorijas, ka ugunsgrēks rīkots nolūkā apslēpt oriģinālo detaļu zādzību. NKMP pārstāvis Asaris gan apšauba, vai degšanu kāds rīkojis, jo ieraudzījis “re, kādi smuki oriģināli”.
Cita lieta, ka “nesmukumu” lielāku padara apstāklis, ka Siguldas Jaunās pils atjaunošana notiek, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta atbalstu. Pārbūves un restaurācijas darbi pēc Siguldas novada domes pasūtījuma valsts nozīmes arhitektūras piemineklī Siguldas Jaunā pils tika uzsākti 2018. gada pavasarī.
Informācija “ReRe Grupas” vietnē liecina, ka uzņēmums lepojas ar šo objektu. Atjaunošanai vajadzētu noslēgties vasarā. Pilī pēc tās kapitālas atjaunošanas paredzēta ekspozīcija par Siguldas vēsturi; ēkā būs pieejamas telpas dažādiem kultūras pasākumiem, bet Svētku zālē notiks laulību ceremonijas.
UZZIŅA
Siguldas muižas Jaunā pils tika celta 1878.–1881. gadā kā kņazu Kropotkinu rezidence. Pēc Pirmā pasaules kara pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā. 30. gadu beigās tā bija Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības atpūtas nams un viesnīca, padomju okupācijas periodā – sanatorija, bet kopš 1993. gada ir Siguldas pilsētas īpašums. 1936.–1937. gadā ēkā veica vērienīgus pārbūves darbus arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā. Izbūvēja svētku zāli, ēdamzāli, bibliotēku, viesu istabas un citas telpas, kuras lepojās ar vienu no greznākajiem sava laika nacionālā stila interjeriem. Telpu iekārtojuma elementu, mēbeļu metu, gleznojumu un vitrāžu autori bija arhitekts Birkhāns, mākslinieki Jūlijs Madernieks, Niklāvs Strunke, Kārlis Sūniņš, Pēteris Ozoliņš.
AVOTS: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
