Republikas vai lielo pilsētu sarakstu saīsinās līdz piecām 0
Saeimas opozīcijai šodien neizdevās panākt republikas pilsētu saraksta papildināšanu, parlamenta vairākumam nodrošinot, ka Latvijā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā būs piecas republikas pilsētas.
Parlaments likumprojektu šodien izskata otrajā lasījumā. Tas vēl jāskata trešajā – galīgajā – lasījumā.
Republikas pilsētas bija paredzēts noteikt kā vienu no likumā ietveramajām administratīvās teritorijas un teritoriālā iedalījuma vienībām.
Tomēr šodien negaidīti Saeimas sēdē klātesošo
deputātu vairākums piekrita attiekties no termina “republikas pilsēta” lietojuma, to aizvietojot ar terminu “lielās pilsētas”.
Līdz ar to paredzams, ka atbalstītais priekšlikums par piecām republikas pilsētām trešajā lasījumā tiks grozīts, mainot lietoto terminu.
Līdz šim deviņas, bet tagad piecas
Ja līdz šim Latvijā par republikas pilsētām tika uzskatītas deviņas pilsētas, tad līdz ar ATR Latvijā paredzēts par tādām dēvēt tikai
piecas pilsētas – Rīgu, Daugavpili, Jūrmalu, Liepāju un Rēzekni.
Vairāki parlamentārieši otrajā lasījumā piedāvāja tomēr saglabāt plašāku republikas pilsētu sarakstu, tajā ietverot arī Jēkabpili, Jelgavu, Valmieru un Ventspili. Tomēr arī minētie rosinājumi neguva atbalstu.
“Var nepatikt Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), var riebties Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij). Bet skaitļi ir skaitļi,” sacīja deputāte Anita Muižniece (JKP), uzsverot, ka iedzīvotāju skaita ziņā lielāko pašvaldību saraksts nesaskan ar republikas pilsētas statusu saņemošo pilsētu loku.
Viņa akcentēja, ka esot dīvaini, ka Jelgava, kurā ir ceturtais lielākais iedzīvotāju skaits, nebūs republikas pilsēta.
Arī politiķe Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem izvēlētas republikas pilsētas.
“Cik ilgi strādās atriebšanās princips? Rāviņš nav vienīgais, kas strādā Jelgavas domē,” pauda deputāte Linda Liepiņa, akcentējot, ka republikas pilsētas statusu esot mēģināts atņemt tām pilsētām, kuras vada opozīcijā esošās partijas, tostarp Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)
Deputāts Aldis Gobzems ironiski vaicāja, vai gadījumā, ja Rīgas domi vadītu ZZS, tad galvaspilsētu reformas rezultātā pārveidotu par pagastu.
Parlamentārietis Gundars Daudze (ZZS) atgādināja, ka Ventspils pilsētas un Ventspils novada iedzīvotāji neatbalstīja piedāvāto reģionālo reformu.
Tāpat, viņaprāt, būtisks ir apstāklis, ka reformas izstrādātāji nespēj atbildēt uz jautājumu, ar ko atšķiras, piemēram, Rēzekne, kurai plānots saglabāt republikas pilsētas statusu, un Jelgava vai Ventspils, kam minēto statusu plānots atņemt.
Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) savā uzrunā iestājās pret neloģiskiem priekšlikumiem, kas saistīti arī ar republikas pilsētas statusa noteikšanu.
“Ja jūs to visu izlabosiet un uz trešo lasījumu būs loģika, nekaunēšos trešajā lasījumā jums pateikt labus vārdus un aplaudēt,” solīja politiķis.
“2008.gadā ZZS bija pret teritoriālo reformu. To pašu redzam šodien. Rodas pārliecība, ka ZZS ir pret pārmaiņām,” secinājis par likumprojektu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP).
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) nepiekrīt tam, ka piedāvātā reforma veicinās ekonomisko attīstību. Piesaucot Somijas piemēru, kur ir liels skaits pašvaldību, politiķis uzsvēra, ka no reformas nebūs jēgas, jo solījumi saistībā ar to ir tikai “tukšas runas”.
“Tiek norādīts, ka reforma ir ļoti laba, jo ZZS ir ļoti pret,” teica Dombrovskis. Viņš norādīja, ka reforma gan nebūtu strauji jāaptur, jo citādāk tās virzītāji paši neuzkāps uz grābekļiem un negūs mācību.
Parlamentārietis Uldis Augulis norādīja, ka atbildīgās komisijas sēdē neesot tikusi sniegta informācija, kad tiks atbildēts uz Ventspils domes jautājumiem par izvēli nepiešķirt tai lielās pilsētas statusu. Politiķis arī akcentēja, ka ZZS nekad neesot bijusi pret reformu, bet reformai jābūt pragmatiskai un izvērtētai nevis “ar krāsainiem zīmuļiem pārzīmētai kartei”.
Deputāts Andris Kazinovskis (JKP) norādīja, ka viņš aizstāvēja to, ka tiek atrisināts Rēzeknes un Daugavpils jautājums, saglabājot šo pilsētu statusu.
Tomēr deputātam saglabājušās bažas par Jelgavu un Ventspils, ka šīs pilsētas varētu būt cietējas. Tāpēc koalīcijas politiķis solīja tomēr Saeimas sēdē mēģināt atbalstīt priekšlikumu par lielās pilsētas noteikšanu Jelgavai un Ventspilij.
Parlamentārietis Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka jālauž attīstības virziens uz monocentrisku valsti, attīstot vairākus reģionu centrus. Deputāts akcentēja, ka Jelgavai un Ventspilij ietekmes teritorija ir no 50 līdz 100 kilometriem, savukārt tagad esot nepareiza vēlme šīs pilsētas ielikt novada rāmī.
Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) norādīja, ka gan reformai, gan daļai debatētāju trūkst loģikas. Viņa aicināja atbalstīt lielās pilsētas statusa piešķiršanu Jelgavai un Ventspilij. Viņa norādīja, ka uz jautājumu, ar ko atšķiras Ventspils no Rēzeknes, kurai būs lielās pilsētas statuss, VARAM pārstāvji neesot atbildējuši un jautājumu ignorējuši.
Deputāts Didzis Šmits norādīja, ka “KPV LV” kā savas partijas biedriem vēlas norādīt, ka balsojums par pašreizējo reformas piedāvājumu nepalīdzēšot “KPV LV” palikt valdībā ilgākā termiņā, jo viņus tāpat “izmetīšot” no tās.
Kā ar Pierīgas novadiem?
Saeima vienojusies likumā tomēr neizdalīt Pierīgas novadus. Līdz šim tika paredzēts, ka Pierīgas novadi būtu to Rīgai piegulošo novadu kopums, kas sastāv no tādām novadu teritorijām kā Ādažu novads, Ulbrokas novads, Salaspils novads, Ķekavas novads, Olaines novads un Mārupes novads.
Deputāti vienojās noteikt, ka likuma izpratnē par administratīvā teritoriju uzskatāma Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.
Savukārt par apdzīvotu vietu uzskatāma teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotās vietas statuss.
Likumprojekta izskatīšanas laikā tika rosināti arī citi teritoriālo iedalījumu veidi. Piemēram, deputāts Andris Kazinovskis (JKP) rosināja likumā paredzēt arī administratīvos reģionus, par tiem nosakot Kurzemi, Vidzemi, Latgali, Zemgali un Rīgu. Deputāts Viktors Valainis (ZZS) rosināja likumu papildināt arī ar novadu pilsētām, pagastu apvienībām, kā arī apriņķiem.
Deputāta ieskatā būtu jāparedz, ka valsts teritorija tiek iedalīta apriņķos, ko attiecīgi iedalītu republikas pilsētās un novados, kurus nepieciešamības gadījumā varētu iedalīt vēl citās administratīvā dalījuma vienībās. Savukārt nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK rosināja likumā iekļaut apriņķu pilsētas un apriņķu pagastus.
Neviens no minētajiem priekšlikumiem netika atbalstīts.
Sastrīdas jau pašā sākumā
Sīkāk par debatēm Saeimā skatieties TV3 Ziņu sižetā:
