Republikāņu kandidāti sacenšas Aiovā 0
Demokrātiem ieturot pauzi, jo viņu kandidāts ir pašreizējais prezidents Baraks Obama, šodien priekšvēlēšanās Aiovas štatā par izvirzīšanos vadībā ASV prezidenta amata pretendentu maratonā sacentīsies seši Republikāņu partijas pārstāvji.
Lai arī ASV prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas procesam ir trūkumi, pretendents netiek izraudzīts zoodārzā, bet kandidāti tiek daudzkārt sijāti priekšvēlēšanu saietos un televīzijas debatēs, galavārdu atstājot vēlētājiem.
Vēl pirms dažām nedēļām par ticamāko uzvarētāju Aiovā tika uzskatīts ASV Kongresa pārstāvju palātas bijušais spīkers Ņūts Gingričs, taču pēdējās aptaujās vadībā izvirzījies Masačūsetsas štata bijušais gubernators Mits Romnijs ar 25 procentiem atbalstītāju, kuram seko Teksasas kongresmenis Rons Pols (22%) un bijušais senators Riks Santorums (15%). Kā liecina vietējā laikraksta “Des Moines Register” veiktā aptauja, Gingričs ir tikai ceturtais (12%), Teksasas gubernators Riks Perijs – piektais (11%), bet Minesotas štata pārstāvju palātas deputāti Mišelu Bahmani atbalsta septiņi procenti aptaujāto. Pirms mēneša savu kandidatūru atsauca uzņēmējs Hermans Keins, jo vairākas sievietes iesniedza tiesā prasības, apsūdzot viņu seksuālā uzmācībā. Ar savas kandidatūras izvirzīšanu turpina flirtēt nekustamo īpašumu magnāts Donalds Tramps, kurš pabijis gan Republikāņu, gan Demokrātu partijā, bet tagad esot saistījies ar Neatkarīgo partiju. Analītiķi atzīmē, ka 41% aptaujāto izteicies, ka varētu izmainīt savu viedokli, tāpēc priekšvēlēšanu iznākumu Aiovas štatā ir grūti paredzēt, ziņo raidsabiedrība CNN. Panākums Aiovā vēl negarantē vieglu ceļu uz izvirzīšanu par kandidātu partijas konventā, taču dod ļoti nepieciešamo popularitātes izrāvienu priekšvēlēšanu sacensībā. Savukārt smags zaudējums var likt pretendentam izstāties no cīņas.
Masačūsetsas štata bijušais gubernators Mits Romnijs 2008. gada kampaņā par prezidenta amatu izdeva miljoniem dolāru paša naudas, taču nekļuva par partijas oficiālo kandidātu. Ņemot vērā vēlētāju bažas par saimniecisko lejupslīdi, Romnijs sola samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli, samazināt “ar drošību nesaistītos slepenos izdevumus” par pieciem procentiem un “nojaukt Obamas administrācijas ieviesto noteikumu blāķi ekonomikai”. Viņš paredz atsaukt Obamas 2010. gadā aizsākto veselības aprūpes reformu, tās vietā veicinot amerikāņus pašiem pirkt veselības apdrošināšanas polises, nevis paļauties uz darba devējiem. Romnijs grib panākt ASV oficiālās valodas statusa piešķiršanu angļu valodai un likvidēt sociālos labumus, kas vilina uz ASV nelegālos imigrantus. Viņš iesaka sadarboties ar nemierniekiem Irānā, lai veicinātu režīma maiņu, militāru akciju uzskatot par galējo iespēju, jo “ir nepieņemami, ja Irāna iegūst kodolieroci”. Romnijs ir pret viendzimuma laulību atzīšanu ar federālu likumu un atbalsta štatu tiesības aizliegt abortus.
Romnijs, kurš 2008. gadā Aiovas kampaņā ieguldīja miljonus, taču zaudēja Arkanzasas gubernatoram Maikam Hakabī, šoreiz līdz pat pagājušajai nedēļai štatā aktīvu kampaņu neizvērsa. Tomēr nedēļas nogalē viņam atbalstu pauda Aiovas laikraksts “Quad-City Times”, kas augstu novērtēja Romnija pieredzi, kura gūta, vadot privāto investīciju uzņēmumu, un norādīja, ka viņam ir vislielākās izredzes novembrī sakaut Obamu.
Romnijs, kurš svētdien Aiovā apmeklēja mormoņu dievkalpojumu, pēdējo trīs mēnešu laikā spējis savai kampaņai piesaistīt vairāk nekā 20 miljonus dolāru, vēsta avoti republikāņu aprindās.
Teksasas gubernators Riks Perijs grib ierobežot federālos izdevumus 18% apmērā no iekšzemes koprodukta, kas ir bijis vidējais valsts izdevumu līmenis kopš 1960. gada, un aizvietot sarežģīto ienākuma nodokļa aprēķināšanu ar 20% vienādotu nodokli. Paredz atcelt Obamas aizsākto veselības aprūpes reformu, kas paredz plašāku valsts iesaistīšanu. Perijs ticis kritizēts par atbalstu Teksasā nelegālo imigrantu bērniem universitātes mācību maksas atvieglojumiem, kādi paredzēti štatā dzimušajiem teksasiešiem. Viņš ierosinājis izmantot bezpilota lidmašīnas ASV un Meksikas robežas patrulēšanai, jo metāla žoga celšanai “nav jēgas”, un izvietot pierobežā tūkstošiem karavīru. Atbalsta “cilvēka dzīvības labojumu” ASV konstitūcijā, aizliedzot abortus un viendzimuma laulības.
Minesotas štata pārstāvju palātas deputāte Mišela Bahmane, kuru viņas konservatīvo uzskatu dēļ dēvē par amerikāņu Mārgaretu Tečeri, paredz samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli un ir pret ASV parāda limita palielināšanu. Prezidenta Obamas veselības reformas vietā grib ieviest individuālu veselības apdrošināšanas plānu. Atbalsta metāla žoga būvi gar ASV un Meksikas robežu un angļu valodas kā ASV oficiālās valodas ieviešanu. Kategoriski iebilst pret viendzimuma laulībām un abortiem.
Teksasas kongresmenis Rons Pols aptaujās zaudējis vairākus popularitātes punktus, kad televīzijas debatēs sāncenši viņam pārmeta neiejaukšanās politikas aizstāvēšanu ārpolitikā. Pols ir pret iejaukšanos Irānā sakarā ar Teherānas kodolprogrammu un grib izbeigt ASV palīdzību Izraēlai un vēl vairākiem sabiedrotajiem. “Es gribu teikt, ka mums jābūt piesardzīgākiem. Manuprāt, ja mēs reaģēsim pārlieku asi un piedalīsimies Irānas bombardēšanā, mūs gaida daudz lielākas problēmas,” viņš teica intervijā CNN.
Pols paziņojis, ka uzliktu veto jebkuram “nelīdzsvarotam” budžetam, un atteicies atbalstīt ASV parāda limita palielināšanu. Viņš grib “atcelt labklājības valsti”, lai neveicinātu nelegālo imigrāciju, un izbeigt automātisku pilsonības piešķiršanu katram, kas dzimis ASV. Pols atbalsta tiesību piešķiršanu štatiem aizliegt abortus un likumu, kas nosaka, ka “dzīvība sākas ar bērna ieņemšanu”.
Pols noraidījis apgalvojumus, ka viņš vēlēšanās novembrī nespētu pievārēt Obamu. Viņaprāt, izolacionistiskie uzskati ārpolitikā un viņam piedēvētie rasistiskie izteikumi, kas parādījās kādā izdevumā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, nepadarot viņu par politiķi, kurš stāvētu ārpus tradicionālās politikas. “Es teiktu, ka es esmu visai tradicionāls. Domāju, ka cilvēki, kas tagad man uzbrūk, ir tie paši, kuri nespēj aizstāvēt savus uzskatus, un viņi ir visapkārt,” intervijā televīzijas kanālam CNN sacīja ilggadējais pārstāvju palātas deputāts no Teksasas.
ASV Kongresa pārstāvju palātas bijušais spīkers Ņūts Gingričs grib padarīt pastāvīgus prezidenta Džordža Buša laikā ieviestos iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumus, likvidēt kapitāla peļņas nodokli un ieviest “pēc izvēles” 15% vienādotu ienākuma nodokli. Paredz atsaukt Obamas veselības aprūpes reformu un ieviest nodokļu atvieglojumus, lai veicinātu privātas veselības apdrošināšanas plāna īstenošanu. Grib padarīt angļu valodu par ASV oficiālo valodu un nodrošināt “simtprocentīgu” ASV un Meksikas robežas kontroli. Atbalsta “maksimāli slepenu operāciju” veikšanu, lai izjauktu Irānas kodolprogrammu. Sola finanšu palīdzību skolēnu vecākiem ārpusklases nodarbību apmaksai un aizsardzību gados vecajiem un slimajiem amerikāņiem pret “valsts strīdīgu lēmumu par dzīvības funkciju izbeigšanu” jeb eitanāziju.
Gingričs, kura popularitāte Aiovā kritusies pēc uzbrukumiem, kam viņš ticis pakļauts Pola un Romnija atbalstītāju reklāmās, paziņojis, ka negrasās izstāties no sacensības neatkarīgi no rezultāta Aiovā. Intervijā aģentūrai “Reuters” Gingričs norādīja, ka viņam esot pietiekami daudz naudas priekšvēlēšanu kampaņai, lai turpinātu cīņu gan Ņūhempšīrā, gan konservatīvi noskaņotajā Dienvidkarolīnā, kur priekšvēlēšanas notiks 21. janvārī. “Līdz brīdim, kad mēs nonāksim līdz Dienvidkarolīnai, starpība starp Masačūsetsas mēreno (Romniju), kas savu sniegumu slēpj aiz negatīvām reklāmām, un konservatīvo (Polu), kurš runā par pozitīvām idejām, būs ļoti skaidra,” uzsvēra Gingričs.
Bijušais Pensilvānijas štata senators Riks Santorums izteicies, ka viņš atbalstītu Irānas kodolobjektu bombardēšanu, ja Teherāna neatļautu starptautiskas bruņojuma kontroles inspekcijas. Viņš atbalsta nulles nodokli ražojošiem uzņēmumiem un ārzemēs izvietotu ASV firmu peļņai, kas atkal ieguldīta ASV. Viņš izteicies par valdības neiejaukšanos veselības aprūpes biznesā un uzņēmēju sodīšanu, kas pieņem darbā nelegālos imigrantus. Atbalsta konstitūcijas labojumu, kas aizliegtu viendzimuma laulības un abortus.
Santorums, cenšoties izmantot savu augošo popularitāti, aicinājis savus atbalstītājus nodrošināt viņam negaidītu uzvaru Aiovā un tādējādi ar savu piemēru iedvesmot visu valsti. “Vadiet šo valsti. Tas ir tas, ko es lūdzu Aiovas tautai. Vadiet, nevis pakļaujieties,” uzstājoties kādā priekšvēlešanu saietā, sacīja bijušais senators.
Uzziņa Priekšvēlēšanu sapulces Aiovas štatā 3. janvārī ievada ASV prezidenta kandidātu izraudzīšanas maratonu, kas beigsies 6. novembrī, kad notiks valsts galvas vēlēšanas. Jāatzīmē, ka Republikāņu partijas prezidenta amata pretendenti jau piedalījušies virknē televīzijas debašu, kur viņiem bija iespēja pamatot savu nostāju svarīgākajos jautājumos. Demokrātu partijas kandidāts ir pašreizējais prezidents Baraks Obama, tāpēc Aiovā sacentīsies Republikāņu partijas pretendenti, kuri pagaidām ir seši. Republikāņu kandidāti sacenšas par delegātu balsīm partijas konventā augustā, kad tiks izraudzīts partijas oficiālais kandidāts. Lai kļūtu par partijas oficiālo kandidātu prezidenta amatam, priekšvēlēšanās jāsavāc vairāk nekā puse no 2282 konventa delegātu balsīm. Katra štata delegātu skaits ir proporcionāls tā iedzīvotāju skaitam, piemēram, Delaveras štatam partijas konventā ir 28 delegāti, bet Kalifornijai – 172. Priekšvēlēšanām Aiovā janvārī sekos kandidātu popularitātes testi Ņūhempšīrā, Dienvidkarolīnā un Floridā. Līdz tā dēvētajai superotrdienai 6. martā, kad notiks priekšvēlēšanas 12 štatos, būs izraudzīti jau 909 partijas konventa delegāti un, iespējams, jau noskaidrots varbūtējais prezidenta amata kandidāts. Vēl svarīgas priekšvēlēšanas notiks 20. martā Ilinoisas štatā, 24. martā –Ņujorkas štatā un 5. jūnijā – Kalifornijā. Pēdējie prezidenta kandidātu izraudzīs Jūtas štata iedzīvotāji 26. jūnijā. Republikāņu partijas oficiālais kandidāts tiks izraudzīts partijas konventā Tampā Floridas štatā 27. augustā. Īstā cīņa par Balto namu sāksies septembra sākumā, kad Šarlotē Dienvidkarolīnas štatā būs noticis Demokrātu partijas konvents, kur par kandidātu paredzēts apstiprināt pašreizējo prezidentu Baraku Obamu. 6. novembrī vēlētāji izraudzīs ASV prezidentu. Kā vienmēr, uz valsts galvas amatu būs arī citu partiju kandidāti un neatkarīgie pretendenti, taču reālas iespējas uzvarēt ir tikai lielo partiju izvirzītajiem kandidātiem. |
