Republikāņi ierosina impīčmenta prāvā pirmās dienas strādāt 12 stundas 0
ASV Senāta vairākuma līderis Mičs Makonels ierosinājis impīčmenta prāvā pirmās dienas strādāt 12 stundas, pret ko iebilst demokrāti, pārmetot republikāņiem prāvas sasteigšanu.
ASV prezidenta Donalda Trampa juristu komanda impīčmenta prāvā pirmdien iesniegusi 110 lapaspušu biezu kopsavikumu, kurā apgalvots, ka Tramps nav vainīgs viņam izvirzītajās apsūdzībās un viss impīčmenta process ir nepamatots.
Līdzīgi kā Trampa un viņa juristu iepriekšējos apgalvojumos, arī kopsavilkumā teikt, ka pret Trampu ierosinātā lieta ir nepamatota un apsūdzības raksti vispār neietver nekādus noziegumus vai likumpārkāpumus.
Kopsavilkumā apgalvots, ka impīčmenta process ir politiski motivēts.
Impīčmenta prāva pret Trampu ASV Senātā sākās pagājušajā ceturtdienā ar apsūdzības slēdzienu nolasīšanu un senatoru zvērestu nodošanu. Pa īstam tiesa sāksies rīt.
Republikāņi Senātā pirmdien ierosināja sākumā ieplānot 12 stundu garas sēdes.
Makonels izklāstīja plānu, aicinot atvēlēt abām pusēm 24 stundas lietas izklāstam divu dienu laikā. Pēc tam trešdien tiktu izklāstīti argumenti, kas nozīmē, ka abās dienās darbs varētu beigties pēc pusnakts.
Demokrāti nekavējoties pauda iebildumus pret šādu saspringtu grafiku, nodēvējot to par “nacionālo negodu”.
“Pēc šīs rezolūcijas izlasīšanas skaidrs, ka senators Makonels ir apņēmies padarīt daudz grūtāku liecinieku izsaukšanu un dokumentu sagatavošanu un ir nodomājis sasteigt tiesu,” sacīja Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šumers.
Senāts diskutēs un balsos par Makonela rezolūciju otrdien, bet demokrātiem, visticamāk, pietrūks balsu, lai to noraidītu.
Tramps tiek apsūdzēts par varas ļaunprātīgu izmantošanu un šķēršļu likšanu Kongresam.
ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi pagājušā gada septembra beigās nolēma sākt impīčmenta izmeklēšanu saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par sava politiskā sāncenša Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu personīga politiska labuma gūšanai.
Republikāņiem Senātā ir vairākums, tāpēc ir maz ticams, ka Kongresa augšpalāta varētu nobalsot par ASV 45.prezidenta atcelšanu no amata. Taču impīčmenta prāva var kaitēt Trampa reputācijai un negatīvi ietekmēt viņa izredzes tikt pārvēlētam prezidenta amatā novembrī.
Tramps izteicies, ka impīčmenta prāva ir mēģinājums sagraut viņa uzvaru prezidenta vēlēšanās 2016.gadā, un apgalvo, ka vienmēr rīkojies prezidenta pilnvaru robežās.
Demokrāti savukārt apgalvo, ka Tramps apdraud gaidāmo prezidenta vēlēšanu integritāti, lūdzot citu valsti iejaukties ASV iekšpolitikā.
Tramps skaidro, ka Baidenu pieminējis sarunā ar Ukrainas prezidentu jautājumā par korupciju, jo Baidena dēls bijis saistīts ar Ukrainas enerģētikas kompāniju. Demokrāti savukārt apgalvo, ka Tramps koncentrējies tikai uz Baidenu, nevis korupciju.
ASV Kongresa Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs Ādams Šifs, kurš vada apsūdzības pusi impīčmenta prāvā, norādīja, ka abās iepriekšējās impīčmenta prāvās ASV vēsturē ir uzklausīti liecinieki, un tas jādara arī šoreiz.
Tramps un Republikāņu partija ir noskaņoti pret liecinieku izsaukšanu un vēlas, lai lieta tiek izskatīta ātri.
Makonela rezolūcijā liecinieku iztaujāšana nav paredzēta pirms argumentu uzklausīšanas no abām pusēm. Pēc tam senatoriem būtu 16 stundas laika jautājumiem un četras stundas laika debatēm. Pēc tam tiktu sarīkots balsojums par to, vai izsaukt lieciniekus.
