Repšes “jaunais iesaukums” 2
Ekspremjers Einars Repše, kurš arī agrāk Latvijas politikā ievedis vairākus līdz tam nepazīstamus jaunos politiķus, gatavs to izdarīt vēlreiz. Taču šoreiz viņa izredzes ir vājākas nekā iepriekš.
Partija “Latvijas attīstībai” sestdien iepazīstināja ar savu premjera kandidātu un ēnu kabinetu, kā arī iespējamo veselības nozares finansēšanas reformu.
“Starptautiskā drošības situācija ir kļuvusi vairāk nekā slikta,” ar atsauci uz Krievijas agresiju Ukrainā savu uzrunu delegātiem iesāka partijas līderis E. Repše. Tādēļ nākamajai valdībai būšot jārisina ļoti smags uzdevums – Krievijas draudu ēnā mums jāturpina būvēt tāda Latvija, kurā cilvēki gribētu dzīvot un strādāt. Pašreizējā koalīcija šādiem izaicinājumiem esot pārāk lēnīga. “Ne prātīga vai apdomīga, bet tieši lēnīga – tik apjukusi no jebkuriem jaunajiem apstākļiem, ka nespēj pieņemt nekādus lēmumus,” teica Repše. Tādēļ viņa vadītā partija piedāvā nākamās valdības vadīšanu uzticēt “Latvijas attīstības” ģenerālsekretāram Jurim Pūcem. Viņš vairāk pazīstams kā bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, bet Pūces darbošanos ministrijā pavadīja vairāki skandāli.
Partijas līderis Repše gatavs uzņemties nepateicīgo Veselības ministrijas vadīšanu. Ekonomikas ministriju uzticētu no “Saskaņas” pārnākušajam Vladimiram Reskājam, bet Izglītības un zinātnes ministriju – juristei Lienei Cakarei. Šie kandidāti apstiprināti kongresā, jo veselības, ekonomika un izglītība esot partijas galvenās prioritātes. Taču Pūce pauda pārliecību, ka partijai esot spēcīgi kandidāti ikvienai pozīcijai. Piemēram, ārlietām un aizsardzībai– Rihards Pīks, tieslietām – Baiba Fromane, finanšu jomai – Uldis Osis, kultūrai – Andrejs Žagars, vides un reģionālās attīstības ministra amatam – Olga Geitus-Eitvina, satiksmei – bijušais tēvzemietis Emīls Jakrins, labklājībai – Iveta Zalpētere.
Partijas izvirzītais premjera kandidāts un iespējamie ministri ar solījumiem neskopojās. Piemēram, aizsardzības finansējumu palielināt līdz 2% no IKP jau nākamo trīs gadu laikā (nevis līdz 2020. gadam, kā apņēmusies pašreizējā koalīcija), nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi bez līdzmaksājumiem, uzlabot izglītības kvalitāti un paaugstināt skolotāju algas vismaz līdz 1100 eiro. Vienlaikus Repšes partija sola vismaz nākamos četrus gadus necelt nodokļus, bet vairākus no tiem pat samazināt, piemēram, darbaspēka nodokli samazināt par 9 procentpunktiem, mikrouzņēmumiem atgriezt 9% likmi, bet reinvestētai peļņai piemērot nulles likmi.
Viens no galvenajiem “Latvijas attīstībai” darbiem (un priekšvēlēšanu kampaņas centrālā tēma) būs veselības nozares finansēšanas reforma. Partija piedāvā pāriet no valsts centrāli administrētas sistēmas uz apdrošināšanas modeli. Proti, valsts katram iedzīvotājam nopirks apdrošināšanas polisi. “Tas ir ceļš, kas beidzot ļaus ar pārliecību ieguldīt nodokļu maksātāju naudu veselības aprūpē, nebaidoties, ka tā tiek izšķērdēta, pazaudēta vai iztērēta nevietā. Nauda veselības aprūpē beidzot nonāks pie tiem, kas dara visvairāk laba pacienta veselībai,” uzsvēra veselības ministra amata kandidāts Repše. Tā kā pašreizējā valdība šādu risinājumu vilcinās ieviest, partija sestdien sāka parakstu vākšanas kampaņu par savu piedāvājumu veselības aprūpes reformai.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka vēlētāji “Latvijas attīstībai” īpaši neuzticas (partijas reitings ir zem 1%). Taču partijas premjera kandidātu Pūci tas nemulsina. “Mēs esam pragmatiska partija un neceram iegūt vairākumu Saeimā,” viņš teica, vēršot uzmanību uz lielo cilvēku skaitu, kuri vēl nav izlēmuši, par ko atdot savu balsi. Šos vēlētājus partija cer uzrunāt ar reklāmas klipiem internetā un televīzijā.
Cīņā pār vēlētāju balsīm neklāsies viegli, jo partijas līderis E. Repše kļuvis par kārtējo žurnālista Lato Lapsas upuri. Šonedēļ grāmatnīcās parādīsies Lapsas jaunākā grāmata “Grābeklis”, kurā aprakstīti dažādi ekspremjera pagātnes grēki. Arī uz partijas kongresu sestdien bija ieradušies vairāki puiši ar plakātiem un grāmatu eksemplāriem, lai reklamētu jaunāko Lapsas veikumu. Kongresa delegāti gan viņus centās ignorēt.
“Latvijas attīstībai” kongresā nenotika nekādas biedru debates par kandidātiem vai piedāvājumu vēlēšanām. Toties netrūka apsveikumu un tostu, jo partija atjaunoja tādu sen nemanītu tradīciju kā kongresa saviesīgi neformālā daļa.
