Repšes biedrības forums pulcē arī daudzas sabiedrībā pazīstamas personas 0
Biedrības “Latvijas attīstībai” rīkotajā forumā pieaicinātie ārzemju eksperti stāstīja par savas valsts pieredzi, kā tām izdevies pārvarēt ekonomiskās grūtības. Konkrētas veiksmes receptes Latvijai viņi nesniedza, vien mudināja noteikt pašiem savus mērķus.
Idejas var rasties arī kafejnīcās
Uz Attīstības forumu Mazajā ģildē vakar bija pulcējušies ap 150 cilvēku. Ievadvārdus teica biedrības vadītājs Einars Repše, kas uzsvēra, ka cilvēki šeit pulcināti, lai smeltos iedvesmu idejām Latvijas izaugsmei. “Mūsu problēmas nav unikālas un neredzētas, un ceram, ka tās šodien dos ieguldījumu mācību procesā,” teica E. Repše, “cilvēki mēdz doties atvaļinājumos bez plāna un izplānotā atpūtā, taču parasti vislabāk izdevušies atvaļinājumi ir tie, kuros viss ir rūpīgi izplānots. Mums nepieciešams plāns un mērķi.”
Kā pirmais lektors forumā uzstājās Izraēlas žurnālists Sauls Singers, līdzautors grāmatai “Uzņēmēju nācija” – par to, kāpēc Izraēlai izdevies sasniegt ekonomikas brīnumu. Savā uzrunā viņš atstāstīja to, kāpēc Izraēlā rodas inovācijas un jaunas idejas. Lielu lomu, taču ne būtiskāko spēlējot tehnoloģijas un to attīstība, taču veiksmes pamatā esot uzņēmēju vēlme riskēt. Kā skaidroja S. Singers, būtisks elements pārejā no skolas uz darba dzīvi ir obligātais militārais dienests, kas izraēliešiem ieaudzina prasmes, kā veidot komandu un plānot. “Pati Izraēlas valsts sākās ar traku ideju, un tai bija daudz apņēmības to īstenot realitātē,” stāstīja S. Singers.
Viņš uzsvēra, ka “tehnoloģiskie parki” valstīm ir nepieciešami, taču tie nav garantija nākotnes attīstībai, jo uzņēmējdarbības idejas cilvēkiem bieži rodas kafejnīcās. Tāpat viņš norādīja, ka Izraēlai pastāv vietējais tirgus, taču reģionā, kuru ieskauj arābu valstis, tas nav bijis īpaši attīstīts, tādēļ izraēlieši meklējuši laimi globālajā biznesā krietni ārpus savas mazās valsts.
Pēc uzrunas S. Singeram jautāju, kādus mērķus varētu uzstādīt Latvija, un viņš norādīja, ka katrai valstij ir savas spēcīgās puses, kas prasmīgi jāizmanto. “Jūsu daba ir jūsu vērtība, tajā ir Latvijas spēks. Tāpat Latvijai ir citas stiprās puses, kas nav citām nācijām. 25 tūkstoši jūsu tautiešu var sanākt estrādē, lai nodziedātu vairākas dziesmas. Ne katra nācija uz to spējīga,” sprieda S. Singers. Viņš arī norādīja, ka Latvijai ir būtiska gan reģionālā sadarbība, gan darbošanās globālajā tirgū, aicinot Latviju sadarboties ar Izraēlu.
Jāizmanto krīzes iespējas
Tālāk forumā uzstājās attīstības tendenču pētnieks no Zviedrijas Stefans Landins, kas norādīja, ka dažādu pasaules valstu progresa vai lejupslīdes pamatā bieži vien ir līdzīgas tendences, no kurām iespējams mācīties, lai pielāgotos un reaģētu uz iespējamām pārmaiņām. Somijas organizācijas “Finpro” prezidents Kari Heirinens uzsvēra, ka Somija pirms PSRS sabrukuma uz padomju valsti eksportējusi 25 procentus no savām precēm un eksistējusi gandrīz pilnīga nodarbinātība. Taču pēc PSRS sabrukuma un citiem notikumiem Somija nonākusi dziļā recesijā un valstī bijis ļoti augsts bezdarbs. Tomēr Somija spējusi pielāgoties jaunajiem apstākļiem un iziet no krīzes. Viņš norādīja, ka mūsdienās būtisku lomu starptautiskajā biznesā spēlē mārketings, piemēram, šobrīd “Finpro”, kas veicina somu kompāniju starptautisko izaugsmi un piesaista ārējās investīcijas, kopumā ir 68 pārstāvniecības 50 pasaules valstīs.
Par Zviedrijas pieredzi, pārvarot ekonomisko krīzi 20. gadsimta 70. gados un 90. gadu sākumā, referēja ekonomists un rakstnieks Klāss Eklunds.
Viņš norādīja, ka krīze tolaik likusi zviedriem darīt lietas, kuras viņi nedarītu, piemēram, tika īstenotas dažādas iestrēgušas reformas, kā arī samazināti nodokļi. “Nekad nenovērtējiet par zemu labu krīzi. Sakodiet zobus un veiciet saprātīgas reformas. Sarunā ar mani viņš ieteica Latvijai veidot dažādus pētniecības centrus.
“No Latvijas veiksmes stāsta mēs pašlaik redzam atkopšanos no krīzes un recesijas. Taču mēs vēl nezinām, cik šīs tendences ir ilgtspējīgas, tādēļ ir jāpaiet vairākiem gadiem, lai secinātu,” sprieda K. Eklunds un norādīja, ka Latvijai būtisks izaicinājums ir demogrāfijas jautājumi un emigrācija un būtu svētīgi, ja izdotos panākt aizbraukušo tautiešu atgriešanos. “Kad jūs būsiet ārā no krīzes, jūsu biznesa aprindām un valdībai ir jāpadomā un jārada tāda vide, kas derīga ilgtermiņa biznesam,” sacīja K. Eklunds, norādot gan, ka katras valsts stāsts ir īpašs un nepastāv viena iedarbīga recepte visām valstīm.
Politiķi, uzņēmēji, diplomāti
Forumu apmeklēja arī daudzas sabiedrībā pazīstamas personas – starp tiem bija ekonomists Mārtiņš Bondars, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Jānis Endziņš, Latvijas Darbadevēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, bijusī Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis un Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, bijušais Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, Reformu partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Uz žurnālistu jautājumu, vai nākotnē RP varētu startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās kopā ar iespējamo E. Repšes partiju, E. Demiters atbildēja, ka par šo jautājumu partijā neesot spriests.
