Represīvas pieejas vietā Stinka iesaka koncentrēties uz ekonomikas struktūras maiņu un godīgu uzņēmumu atbalstu 11
“Par ēnu ekonomiku mēs precīzus datus nekad nedabūsim. Neviens pētījums nebūs precīzs. Tas ir skaidrs,” TV24 raidījumā “Latvijas labums” pauž biedrības BASE valdes loceklis Juris Stinka.
Tomēr iemeslu apšaubīt augstskolu pētījumus nav. Ilgtermiņa tendences tie rāda pareizas. Aplūkojot šo jautājumu tuvāk, tad lielākais kritums bijis sadaļā, kurā parādās ienākumu neuzrādīšana.
“Man personīgi kaut kā gribās to sasaistīt ar to izmaiņu, kas tika veikta saistībā ar uzņēmuma ienākuma nodokli, ka var atlikt šo maksājumu līdz tiek izmaksātas dividendes,” Stinka skaidro, ka, viņaprāt, daudziem uzņēmējiem tas nerada motivāciju slēpt ieņēmumus.
Tomēr ir arī citi rādītāji, kas liecina par to, ka pakāpeniski tā ekonomika pārkārtojās. Tendence liecina, ja Latvijā nekas nemainīsies, tad mēs tuvojamies Eiropas vidējam līmenim ekonomiskajā attīstībā. Tas nozīmē, ka mainās arī ekonomikas struktūra un uzņēmumi, kas ir godīgi un caurskatāmi, konkurētspējīgi, pamazām izkonkurē ēnu ekonomikas darboņus. Līdz ar to mazinās ēnu ekonomikas apjoms.
“Skaidrs, ka ir sava nozīme tiesību aizsardzības iestāžu darbam un pasākumiem, kas tiek ieviesti. Tomēr es vairs neesmu piekritējs represīvai pieejai. Jebkuram jaunam ierobežojumam un sankcijām cilvēki atradīs veidu, kā to apiet,” savu viedokli pauž Juris Stinka.
Viņš pieļauj, ka arī turpmāk par aptuveni 2% gadā ēnu ekonomika mazināsies.
