Reportāža no Azerbaidžānas pēc vēlēšanām: reformu ceļš turpinās 0
Autors: neatkarīgais žurnālists Vladimirs Rešetovs, speciāli “LA.LV”
Azerbaidžānā 9. februārī notika valsts parlamenta Milli Medžlisa pirmstermiņa vēlēšanas. Bija līdz šim neredzēta konkurence: uz 125 vietām pretendēja 1314 kandidāti, kuru lielākā daļa bija neatkarīgie.
Vēlēšanu procesu novērot atbrauca vairāki simti novērotāju no EDSO, EPPA un citām starptautiskām organizācijām. Atspoguļot vēlēšanas bija ieradušies apmēram 200 žurnālistu no visas pasaules, tostarp arī man bija dota tāda iespēja.
Jāteic, ka pirmsvēlēšanu kampaņa nesolīja īpašu intrigu, tomēr uzmanību piesaistīja atsevišķi kandidāti, kuri sabiedrībai bija labi zināmas. To vidū bija Nigjara Arpadarai, juriste, sabiedrisko attiecību speciāliste, viena no tiem, kas bija iesaistīti Baku Formula-1 sacīkšu reklāmas kampaņas organizēšanā.
Vēlēšanu dienā, tiekoties ar žurnālistiem no Ukrainas un Latvijas, viņa pastāstīja, ka atšķirībā no partiju kandidātiem viņai nav bijis liels budžets un tāpēc paļāvusies uz facebook lapu un personīgu tikšanos ar sava vēlēšanu apgabala iedzīvotājiem.
Sociālie tīkli, kā zināms, ir efektīva platforma saiknei ar sabiedrību. Bet, kā atzina pati kandidāte, tajos viņa un viņas komanda vērsās pie jaunākiem cilvēkiem, savukārt braucieni uz pilsētas mikrorajoniem un personīgas tikšanās tur notika ar vecāko paaudzi, kuriem dators vai viedtālrunis joprojām ir nesaprotamas lietas.
Nigjara norādīja, ka viņas programmā nav bijis skaļu politisku deklarāciju un radikālu aicinājumu.
Viņa uzskata, ka galvenajām izmaiņām Azerbaidžānā jānotiek sociālajā plānā. Tas ir tuvs un saprotams vienkāršajiem cilvēkiem.
Viņas vēlēšanu apgabals – Sabaiļskas 29. vēlēšanu apgabals – ir sarežģīts, jo viena tā daļa ir Baku centrs, bet otra – pilsētas nomale. Taču problēmas, par kurām kandidāte runāja ar galvaspilsētas iedzīvotājiem, ir labi zināmas visiem, neatkarīgi no dzīvesvietas. Tās ir nepieciešamās reformas medicīnas jomā, izglītībā un sociālajā nodrošināšanā.
Pēc Nigjaras domām, jaunā sasaukuma parlaments būs gados daudz jaunāks, salīdzinot ar iepriekšējo, un tā pati par sevi jau ir laba zīme. Viņa mierīgi uztver savas neveiksmes varbūtību. Taču, protams, cer uz panākumiem.
Latvijas žurnālisti jautāja, vai viņa būs opozīcijā, ja iekļūs parlamentā, uz ko kandidāte izvairīgi atbildēja, ka nodosies savas vēlēšanu programmas īstenošanai – tas ir, reformām sociālajā blokā.
Uz žurnālistu jautājumu, vai viņa pati balsos par sevi, Nigjara atbildēja noliedzoši. Mēs novēlējām viņai uzvaru sāncensībā ar citiem kandidātiem.
Un, kā vēlāk izrādījās, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Nigjara tomēr tika ievēlēta Azerbaidžānas Milli Medžlisā. Par viņu nobalsoja 42,3 procenti vēlētāju.
Desmit miljonu valstī tiesības vēlēt ir vairāk nekā pieciem miljoniem cilvēku.
Kopējā vēlētāju aktivitāte valstī bija aptuveni 47 procenti. Pēc Azerbaidžānas amatpersonu teiktā, iemesls tik mazam skaitam bija sniega vētra, kas vēlēšanu priekšvakarā un vēlēšanu dienā traucās pāri valstij.
Vai pirmstermiņa vēlēšanas bija vajadzīgas, jautāja daudzi izdevumi pagājušajā gadā. Situācija bija šāda: laikā, kad pēc prezidenta Ilhama Alijeva iniciatīvas parlaments demisionēja, jau visur skaļi izskanēja korupcijas skandāli nodokļu, muitas un citās jomās.
Iepriekšējais likumdevēju sastāvs visu darbības termiņu gulēja uz lauriem, nedomājot zīmogojot iepriekšējās valdības piedāvātos risinājumus.
Un, kad Ilhams Alijevs pagājušā gada novembrī un decembrī apņēmīgi pārformēja izpildvaru, jaunas parlamenta vēlēšanas kļuva vienkārši par loģisku posmu reformās, kuras valsts vadītājs veica visās valsts dzīves jomās.
Azerbaidžānas analītiķi norāda, ka pēc vēlēšanām Milli Medžlisa sastāvs atjaunojās par 35,2 procentiem.
Pirmo reizi par deputātiem kļuva 43 Azerbaidžānas pilsoņi. Visjaunākajai deputātei ir 26 gadi, bet vecākajam deputātam – 81 gads. No partijām nākuši 82 deputāti, savukārt neatkarīgo kļuvis par vienu vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu,tātad kopā viņu ir 43.
Valdošā partija neatdeva savas pozīcijas – par to nobalsoja vairākums vēlētāju (vairāk nekā 84 procenti no tiem, kas ieradās vēlēšanu iecirkņos), ievēlot parlamentā 72 deputātus.
Tūdaļ pēc vēlēšanām sociālajos tīklos parādījās videoieraksti, kas dokumentēja biļetenu žūkšņu bāšanu vēlēšanu urnās un vēlēšanu iecirkņu apsargu necienīgu attieksmi pret vietējiem žurnālistiem. Viens no skandalozākajiem gadījumiem bija kāda iecirkņa vēlētāju vešana balsot ātrās palīdzības mašīnā.
Centrālā vēlēšanu komisija veica izmeklēšanu par sūdzībām, kas saņemtas no vairākiem vēlēšanu apgabaliem, un anulēja balsošanas rezultātus četros no tiem. Savukārt vēl četros rezultāti tiek pārskatīti un pārkāpumu fakti izmeklēti.
Jāteic, ka vienā no vēlēšanu iecirkņiem mēs bijām liecinieki tam, kā Baku Binjagjadinskas apgabala iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs pieprasīja, lai kāda Azerbaidžānas žurnāliste atstāj vēlēšanu iecirkni it kā “nepareizas” akreditācijas dēļ.
Turklāt mums likās, ka iecirkņa priekšsēdētājas kundze, skolas direktore, atbildības nastas dēļ bija vienkārši pārlieku nervoza attiecībā pret kādu vēlētāju, kura blakus vēlēšanu urnai sniedza interviju Ukrainas televīzijas kanālam.
Ārvalstu novērotāji runāja par “karuseļiem” – pilsoņu balsošanu atkārtoti. Tas izklausās dīvaini, jo vēlēšanu iecirknī, kurā atradāmies, mēs pirmo reizi redzējām vēlēšanās ieviestu jauninājumu: īpašu testeri, kas paredzēts šādas atkārtotas balsošanas novēršanai.
Vēlētājam ierodoties, pie iecirkņa durvīm viņu sagaidīja vietējās vēlēšanu komisijas darbinieks. Cilvēks, kurš atnācis vēlēt, pastiepa viņam īkšķi, uz kuru vairākas sekundes tika spīdināts gaismas stars.
Tad testeris-starotāju pielika terminālim, kas konstatēja, vai vēlētājs nav jau nobalsojis kaut kur citur. Pēc tam vēlētājs tika reģistrēts, aizpildīja vēlēšanu zīmi un iemeta to urnā.
Tomēr Azerbaidžānas Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji operatīvi reaģēja uz publiskotajiem faktiem, solot tikt skaidrībā un sodīt vainīgos par fiksētajiem pārkāpumiem.
Kopumā ārvalstu novērotāji atzina vēlēšanas par notikušām.
Tomēr viedokļi par priekšvēlēšanu periodu, pašu vēlēšanu caurskatāmību un godīgumu bija atšķirīgi.
EDSO novērotāji pēcvēlēšanu preses konferencē runāja par daudziem reģistrētiem pārkāpumiem, un uzmanību uz to vērsa arī Azerbaidžānas opozīcija.
Tajā pašā laikā Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pārstāvji veiktajā novērošanas procesā nebija manījuši nekādus tamlīdzīgus faktus.
Tā vai citādi parlaments ir ievēlēts.
Tagad priekšā ir likumdošanas reformu process, kas turpinās Azerbaidžānas, Kaukāza reģiona lielākā politiskā un ekonomiskā līdera, attīstību progresa virzienā.
