Reorganizēs IZM, lai padarītu to racionālāku un efektīvāk strādājošu 0
Šomēnes Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tiks veikta reorganizācija, kas nozīmēs izmaiņas ministrijas struktūrā ar nolūku padarīt to racionālāku un efektīvāk strādājošu, aģentūru LETA informēja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.
“Ja vēlamies īstenot pārmaiņas, mums ir nepieciešama arī pārmaiņu komanda. Tas nozīmē, ka ministrijai jāstrādā kā uz mērķi orientētai, saliedētai, ļoti kompetentai un ieinteresētai struktūrai. Veiksim funkciju un darbinieku izvērtēšanu, lai šo nodomu īstenotu,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Ņemot vērā nesenos notikumus saistībā ar atsevišķu sporta komandu finansējumu, Ķīlis vienojies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) un Andri Vilku (V) par nepieciešamību IZM paspārnē izstrādāt vienotus, skaidrus un pārskatāmus sporta finansēšanas kritērijus.
Tie iekļaus skaidri definētas un publiski apspriestas prioritātes tam, kā varētu atbalstīt komandu sportu un atsevišķas sporta jomas, gan arī – kā sniegt atbalstu sporta infrastruktūrai. Arī sporta jomai veltīta viena no ministra birojam pakļautajām darba grupām, kura ar darba rezultātiem klajā nāks jau līdz aprīlim.
Sākot ar janvāri, Ķīļa uzdevumā darbu sāks piecas ekspertu darba grupas, kuru mērķis ir šī gada pirmajā ceturksnī izstrādāt detalizētu un aprēķinos balstītu reformu piedāvājumu vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā.
Darba grupas piedāvās ļoti konkrētas un detalizētas izmaiņas, kas sniegs atbildes uz diskusijās uzdotajiem jautājumiem – kādas jaunas prasmes skolēniem būtu jāapgūst un no kurām varētu atteikties; vai un kā būtu jāpilda mājas darbi; kā varētu tikt organizēts mācību gads; cik tas izmaksātu pašvaldībām un valsts budžetam; kā Latvijas ekonomiku ietekmētu augstākās izglītības reforma; kāds ir reālistisks plāns, lai palielinātu skolotāju atalgojumu.
“Darba grupās izstrādāto piedāvājumu publiski apspriedīsim ar visām iesaistītajām pusēm, lai pēcāk virzītu apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā,” sola Ķīlis.
Sākot jauno gadu, ministrs uzsvēris, ka šogad izglītībā būtiskākais izaicinājums būs spēja atrast kopīgu valodu par izmaiņu virzienu, veidu un detaļām.
“Var gadīties, ka 2011.gads izrādījies viens no nozīmīgākajiem šīs valsts pastāvēšanā. Mums radās ārkārtas iespēja ievēlēt jaunu Saeimu un iegūt jaunu valdību, un mēs to izmantojām. Pašlaik šķiet, ka mēs varētu būt novākuši būtiskus ārējos šķēršļus valstiski nozīmīgu ideju un nodomu īstenošanai. Tagad viss ir atkarīgs no mums pašiem, mūsu spējas rīkoties un sadarboties. Un mums šī retā iespēja ir jāizmanto,” uzsver Ķīlis.
Latvijas izglītības sistēmā pagājušajā gadā tika iesākta aizrautīga domu apmaiņa. Divu mēnešu laikā ministrs ir ticies, uzklausījis un pārrunājis izglītības jautājumus ar skolotājiem, direktoriem, vecākiem, skolēniem, rektoriem, ekspertiem, ierēdņiem, sociālajiem partneriem, zinātniekiem un citiem mūsu valsts dzīvē iesaistītajiem.
“Ir viens jautājums, kurā šajās sarunās valda pilnīga vienprātība: būtiskas pārmaiņas ir nepieciešamas. Neesmu saticis nevienu, kurš būtu mierā ar esošo. To apzinoties un pasakot skaļi, esam spēruši pirmo soli pārmaiņu virzienā, taču būtiskākais ir tikai priekšā,” saka ministrs.
Ķīlis atgādina, ka šī gada budžets aizvien bija un ir konsolidācijas budžets. Tā mērķis ir nostiprināt stabilitāti un noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu. “Apjomīgu reformu finansējumu šajā budžetā vēl nebija iespējams iestrādāt. Arī tādēļ, ka to īstenošanai nepieciešama sabiedrības vienošanās, kura rodas atklātā argumentētā diskusijā, kas faktiski notiek tikai tagad. Taču paredzams, ka 2013.gada budžets būs principiāli citāds – tas būs reformu budžets, kurā mums jau būs pienākums īstenot valstij svarīgas pārmaiņas. Kā zināms, budžeta plānošana aizsākas jau pavasarī. Lai tas notiktu iespējami efektīvi un pārdomāti, mums tam jāsāk gatavoties jau šī gada sākumā,” piebilda ministrs, vēlot aizraujošu un radošu jauno gadu.
