Kas slēpjams jaunajai Tukuma vadībai? Īsi pirms apvienošanās veiktas vairākas pārmaiņas 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gada sākumā Tukuma novadā, kurā ilgstoši bija valdījusi reģionālā partija “Tukuma pilsētai un novadam”, mainījās vadība. Par jauno mēru kļuva no šīs pašas partijas ievēlētais Normunds Rečs, kurš jau bija iestājies Nacionālajā apvienībā, atstājot savus agrākos domubiedrus opozīcijā.
Martā novada jaunā vadība nolēma atteikties no domes sēžu videotiešraidēm, kuru ieraksti tagad pieejami nedēļu pēc sēdes.
Kā paskaidroja kāds mēra komandas pārstāvis, tā nolemts, lai pašvaldības darbinieki sēžu laikā strādātu, “nevis skatītos cirku un pēc tam rakstītu komentārus”.
Jūnija sākumā amatu atstāja iepriekšējās varas izraudzītā pašvaldības izpilddirektore Dace Lebeda. Jūlija beigās uz šo posteni izsludināja konkursu, bet tajā līdz 20. augustam varēs pieteikties tikai pašvaldības institūcijās strādājošie. Konkursantus vērtēs pa vienam deputātam no katras ievēlētās partijas.
“Tukuma pilsētai un novadam” (“TPN”) atteicās piedalīties konkursa komisijā, jo uzskatīja, ka desmit mēnešus pirms jaunā novada izveidošanas tas nevar būt iekšējais konkurss un ir jādod iespēja tajā pieteikties arī pretendentiem no Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem, ar kuriem Tukuma novads tiek apvienots. Opozīcija arī iebilda pret izpildvaras politizēšanu, jo nākamo izpilddirektoru izraudzīsies valdošais vairākums, nevis neatkarīga kompānija. Koalīcija neņēma vērā arī opozīcijas deputātu aicinājumu pārvaldes struktūras reorganizāciju nesasteigt un saskaņot ar kaimiņu novadiem.
Veido savu, ne kopīgo pārvaldi
“Tas nav atliekams līdz administratīvi teritoriālajai reformai, jo cilvēkiem ir jābūt drošiem, ka viņiem būs darbs pēc reformas,” jūlija beigās sēdē sacīja mēra dzīvesbiedre, domniece Daiga Reča.
Izpilddirektora iekšējo konkursu viņa pamatoja ar teikto: “Mēs esam lielākais novads, tāpēc jādod iespēja saviem speciālistiem pakāpties pa karjeras kāpnēm.”
D. Reča ievēlēta no partijas “No sirds Latvijai”, bet tagad pieslējusies Latvijas Zemnieku savienībai. No Zaļo un zemnieku savienības viņa jau agrāk startējusi vairākās vēlēšanās – arī uz Saeimu.
D. Rečai ir lielāka politiskā pieredze nekā viņas dzīvesbiedram N. Rečam, kurš līdz ievēlēšanai amatā bija Izglītības pārvaldes vadītājs – tas, ka šis postenis kopš gada sākuma ir vakants, arī uztrauc opozīciju. Vērojot domes sēžu ierakstus, redzams, ka N. Rečs sēdes vada mierīgi, bet nereti – nedroši. Tad D. Reča steidz viņam palīgā, kaut ko papildinot vai paskaidrojot.
Tukuma novads ir viena no lielākajām pašvaldībām.
Tajā ir gandrīz 30 000 iedzīvotāju, bet Kandavā, Engurē un Jaunpilī kopā – tikai nepilni 18 000 iedzīvotāju. Tātad Tukuma novads ikvienā jautājumā var pārbalsot pārējās pašvaldības. “Mums nevajadzētu uzspiest citiem novadiem savu gribu, bet par šiem jautājumiem runāt visiem kopā,” “Latvijas Avīzei” sacīja Mārtiņš Limanskis (“TPN”), kurš domē nāca bijušā priekšsēža Ērika Lukmana (“TPN”) vietā.
Atstājot mēra amatu, Ē. Lukmans nolika arī mandātu. M. Limanskis par izpilddirektora konkursu sacīja: “Tas nav nopietni. Es neredzu iekšējos kadros cilvēku, kurš varētu vadīt lielā novada izpildvaru.”
Par jauno “amatu sarakstu”, kā jautājums bija pieteikts sēdes darba kārtībā, oficiālajā informācijā ir teikts: “Pārmaiņas nepieciešamas, lai novērstu sadrumstalotību un lai pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām uz jaunās administrācijas struktūras bāzes veiksmīgi veidotos jau no četriem novadiem izveidotā Tukuma novada pārvalde.”
Dome nolēma likvidēt Administratīvo, Arhitektūras, Finanšu, Informācijas tehnoloģiju, Īpašumu, Juridisko, Komunālo un vēl vairākas nodaļas, kā arī Tūrisma informācijas centru, bet to vietā tiek izveidotas četras pārvaldes – Administratīvā, Finanšu, Īpašumu un Kultūras, sporta un tūrisma pārvalde. Darbinieki saņems “uzteikumu”, bet pēc tam pieņemti darbā jau uz citiem amatiem – piemēram, nodaļu vadītāji būšot pārvalžu vadītāju vietnieki.
Administrācija tiek paplašināta ar jauniem amatiem. Kā sēdē sacīja N. Rečs, tad darba apjoms pieaug, cilvēki ir pārslogoti, pašvaldībai trūkst juristu, arhitekta un vēl vairāku speciālistu.
Opozīcija lēš, ka papildus tas izmaksās pusmiljons eiro, bet domes vadība skaidro, ka tie būs 364 000 eiro, taču precīzu aprēķinu nav. Domnieki tajā pašā sēdē nolēma izveidot arī centralizēto grāmatvedības uzskaiti, kurā tiek iekļautas visas pašvaldības iestādes.
Tas došot iespēju ietaupīt 159 000 eiro. Tukuma novads bija vienīgā no topošā novada pašvaldībām, kurā centralizētās grāmatvedības vēl nebija.
Izpilddirektoram jāvada apvienošanās
Opozīcijas deputāts Artis Jomerts (“Vienotība”) uzskata, ka pārvaldes reformu varēja veikt tās summas ietvaros, kas tiks ietaupīta, izveidojot centralizēto grāmatvedību. Viņaprāt, šī reforma bija jāsaskaņo ar kaimiņu novadiem, jo arī tiem ir labi speciālisti, bet tagad “tā ir tāda darbinieku tracināšana”.
Turklāt vēlēšanās, kas notiks jau lielajā novadā, var uzvarēt nevis tagad valdošie, bet citi politiskie spēki. Tiesa, darbā jau pieņemtos darbiniekus tik viegli nevarēs atbrīvot, ja vien atkal nenotiek reorganizācija vai štatu samazināšana.
“Mēs lēnām domājam, kā to izstrēbt, ja vēlēšanu rezultāts ir mums labvēlīgs,” atzina M. Limanskis. Kandavas novada priekšsēde Inga Priede (LZP) “Latvijas Avīzei” atzina, ka ar kaimiņu novadiem šī reforma nav apspriesta, bet “pēc vēlēšanām tas mainīsies”, jo visiem kopā vajadzētu veidot pārvaldi.
I. Priedei esot grūti to komentēt, jo līdz šim visiem novadiem bijušas labas attiecības un notikušas arī regulāras tikšanās. “Izpilddirektora amatam nevajadzētu būt politizētam. Tāpēc Talsos un Tukumā iet tik grūti, ka tur daudz kas tiek politizēts,” piebilda I. Priede.
“Ir pārvilkta svītra pirms daudziem gadiem iedibinātajai demokrātijai un atklātībai,” tā M. Limanskis ierakstīja “feisbukā” martā pēc sēdes, kurā vairākums nolēma atcelt domes sēžu tiešraides, kādas pašvaldībā bija kopš 2013. gada.
Priekšsēdētājs Normunds Rečs “Latvijas Avīzei” pat mazliet iepriecināts sacīja, ka vēlāk ievietotiem sēžu ierakstiem esot mazāk skatījumu.
Viņš atteikšanos no tiešraidēm pamatoja arī ar novēroto, ka deputāti aktīvi komunicēja sēžu laikā ar cilvēkiem, kas atrodas ārpus domes. Ja sēdi rāda tiešraidē, tad deputāta balsojumu varot ietekmēt kāds no malas.
M. Limanskis gan uzskata, ka pēc nedēļas, kad domes lēmumi jau aprakstīti vietējā presē un par tajā runāto uzzināts no deputātiem, vairs neesot interesanti skatītes vecu ierakstu, jo tad jau ir citas aktualitātes.
Uz vaicāto, kāpēc tik ilgi nav atrasts Izglītības pārvaldes vadītājs, N. Rečs atbildēja, ka vispirms ir jāapstiprina izpilddirektors, kurš pēc tam veidos komandu.
“Laika nav daudz, cilvēkam no malas pusgadu vajadzēs, kamēr iestrādāsies. Tāpēc meklējam izpilddirektoru, kurš pārzina pašvaldību, jo viņam kā lielākā novada izpilddirektoram būs jāvada arī novadu apvienošanās process,” paskaidroja N. Rečs, pamatojot iekšējo konkursu. Administrācijas reorganizācija domē neesot bijusi kopš neatminamiem laikiem, struktūra esot sadrumstalota, kompetences dublējas – tā priekšsēdis argumentēja reformas nepieciešamību.
Uz vaicāto, kāpēc tā notiek īsi pirms vēlēšanām (tā notiks pakāpeniski līdz nākamā gada 1. janvārim), bet nav pārrunāta ar kaimiņu novadiem, N. Rečs atbildēja, ka neesot pamata šo reorganizāciju saistīt ar novadu reformu. Pēc jautājuma, kur paliks kaimiņu novadu speciālisti, viņš iepauzēja, bet tad teica: “Mums nav jāuzņem citu novadu darbinieki. Mēs veidojam savu pārvaldi, lai efektīvāk organizētu darbu.”
