Politiskā ietekme uz izglītības saturu, sasteigti darbi – Zane Oliņa pēc amata atstāšanas vērtē projektā “Skola2030” paveikto 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tikai pusotru gadu pirms projekta “Skola2030” noslēguma amatu tajā atstājusi Zane Oliņa, kura tajā darbojās kopš projekta pirmsākumiem un bija jaunā mācību satura ieviešanas vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrijā un arī Valsts izglītības satura centrā (VISC), kura paspārnē darbojies “Skola2030”, pārmaiņas projekta vadībā komentē izvairīgi. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, lai nebūtu jārunā par “Skola2030” nākotni, pat apgalvoja, ka Z. Oliņa esot tikai atvaļinājumā. Savukārt Valsts izglītības satura centrā Z. Oliņas aiziešanu pamatoja ar pārmaiņām VISC struktūrā.
Pati Z. Oliņa, kuras pēdējā darba diena “Skola2030” bija 20. maijā, patlaban atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs. Attālinātā intervijā “Latvijas Avīzei” viņa atklāja, ka formāli ministrei ir taisnība: “Es tiešām esmu atvaļinājumā, taču pēc tā projektā atgriezties negrasos.”
Kāpēc vajadzīgas pārmaiņas?
Vaicāta, kādi ir galvenie iemesli, kāpēc devusies prom, Z. Oliņa atbildēja, ka tas saistīts ar plānoto VISC reorganizāciju, kuras ietvaros visi no Eiropas struktūrfondiem finansētie projekti tikšot ciešāk integrēti VISC. “Tas ir labs ilgtermiņa plāns, tieši tā tam būtu arī jānotiek, ja domājam par VISC kā ilgtermiņa organizāciju,” komentē Z. Oliņa. “Tomēr es VISC savu vietu neredzu. Tas ir iemesls, kāpēc aizeju tieši tagad, kaut līdz projekta beigām palicis tikai viens pilns mācību gads: tas plānots līdz 2023. gada decembrim.”
Viņasprāt, integrējot projektu “Skola2030” VISC, “koordinēta kopīga projekta rīcība, darbība, kāda tā bijusi līdz šim, tieši fokusējoties uz mācību satura ieviešanas jautājumiem, nozīmīgi mainīsies”.
“Komandas, ko esmu izveidojusi, spēja īstenot mērķus būs citāda, es gan nesaku, ka sliktāka,” teic Z. Oliņa. “Man arī nav pamata teikt, ka jaunā VISC vadība (iestādes vadītāja Liene Voroņenko amatā stājās pagājuša gada nogalē. – I. K.) darbotos nepareizi, tomēr skaidrs, ka redzējums ir citāds, nekā tas bija iepriekš.”
Saskaņā ar Z. Oliņas stāstīto projektu “Skola2030” iecerēts sadalīt vairākās daļās, iekļaujot tās VISC struktūrvienībās. “Tāpēc jebkuram cilvēkam, kurš vadīs projektu, viņa iespējas to vadīt kā viengabalainu procesu būs ļoti ierobežotas,” uzskata Z. Oliņa.
VISC vadītāja L. Voroņenko, lūgta vairāk pastāstīt par iecerēto reorganizāciju, atklāj maz. Kaut dzirdēts, ka tā plānota jau no 1. jūlija, termiņš vēl esot jāsaskaņo ar IZM. Pamatojot plānus “izmētāt” projektu darbiniekus pa iestādes struktūrvienībām, vadītāja rakstiski atbild: “Valsts izglītības satura centra funkciju integrēšana ļaus apvienot speciālistus, kuri ikdienā strādā pie līdzīga satura jautājumiem un iesaistīti līdzīgu funkciju nodrošināšanā, lai īstenotu gan VISC realizēto projektu rezultātu pārnesi un ilgtspējīgas attīstības redzējumu, gan arī stiprinātu un integrētu sadarbību starp dažādiem izglītības sektoriem (vispārējās, profesionālās un neformālās).
Šobrīd īstenotie VISC projekti un turpmākajos gados veicamās attīstības darbības būtiski ietekmē izglītības nozari. Apvienojot speciālistus, ir iespēja izmantot gan zināšanu, gan pieredzes dažādību šo risinājumu izstrādē un ieviešanā. [..] Reorganizācijas pamatā ir iestādes pārorientācija no dalījuma vispārējā, profesionālajā un neformālajā izglītībā uz virzību funkciju dalījumā – izglītības satura, metodiskā atbalsta, vērtēšanas un analītikas u. c. virzienos. [..]”
Uz jautājumu, kā vērtē “Skola2030” līdzšinējo darbu, L. Voroņenko atbild diezgan izvairīgi: “Latvijas pedagogu aptauja par pilnveidotās mācību pieejas ieviešanas gaitu parādīja gan tos risinājumus, kurus pedagogi novērtēja atzinīgi, gan arī problēmas, pie kurām nepieciešams darboties turpmāk.” Objektīvu vērtējumu varēšot veikt nākamā mācību gada noslēgumā.
Politiskais spiediens
Tikmēr Z. Oliņa norāda uz trīs iemesliem, kas, viņasprāt, traucē uzlabot izglītības sistēmu. Pirmkārt, trūkst profesionāla skolotāju atbalsta sistēmas, kas nebūtu politiska un netiktu īstenota ar ierēdnieciskiem instrumentiem, kā arī profesionāla veida, kādā “mēs izstrādājam mācību saturu un vērtēšanas sistēmu”. “Tādā VISC, kāds tas ir gan šobrīd, gan arī turpmāk tiek veidots – tik ļoti tuvu valsts pārvaldei un politiskajām pārmaiņām… Es neredzu, ka tur var būt efektivitāte un produktivitāte,” saka Z. Oliņa.
Otrkārt, attīstību kavējot IZM zemās iespējas atbalstīt pārmaiņas mācību saturā un tas, ka pārmaiņas izglītībā bieži tiek īstenotas tikai ES struktūrfondu projektu ietvaros, nevis sistēmiski. Kad projekts beidzas, visi iesaistītie tiek atlaisti un izčab arī sāktās pārmaiņas.
Treškārt, runa ir par politisko kontekstu: “Tuvojas vēlēšanas, tāpēc ļoti intensīvi un strauji pastiprinās dažāda veida politiskās idejas par to, kas dažos atlikušajos mēnešos līdz vēlēšanām būtu jāpaveic. Turklāt būs jauns ministrs. Esmu jau trīs pārdzīvojusi.” Viņa atzīst, ka “Skola2030” vienmēr bijis ļoti redzams projekts, tāpēc savā ziņā arī politisks: katrs nākamais ministrs ir nācis ar saviem plāniem par to, kā projektam būtu jāstrādā, un “neesam varējuši no tā izvairīties”.
Lūgta sīkāk komentēt politisko spiedienu, Z. Oliņa atbild: “Labs piemērs ir tas, kā tagad notiek diskusija par obligāto dabaszinātņu eksāmenu. Politiska spiediena dēļ to, ka ilgstoši skolām nevaram piesaistīt STEM (dabaszinātņu un tehnoloģiju) jomas mācību priekšmetu skolotājus, risināsim ar eksāmena ieviešanu, kaut tikko esam uzbūvējuši jaunu vidējās izglītības standartu, kas būvēts uz noteiktiem principiem un kur šāds obligāts eksāmens nebija paredzēts. Domāju, ka vispirms vajadzēja vienu pilnu ciklu īstenot jauno standartu un tad lemt par pārmaiņām.
Arī tas, kā ministre, tikko sākās karš Ukrainā, paziņoja par straujākām pārmaiņām uz mācībām pilnībā latviešu valodā visās skolās, liecina par izglītības sistēmas politizēšanu. Tas vienkārši nav veids, kā var profesionāli strādāt, kā gatavot ļoti nozīmīgus un dziļus risinājumus. Tas ir veids, kā zem lozungiem mēģina paslēpt reāli neizdarītas lietas.
Nākamais, kam tagad ķeramies klāt, ir mācību gada garums. Tie it kā ir viegli no koka nolaužami augļi, bet jautājums, vai tie būs augļi pēc būtības. Es domāju, ka ne, nebūs.”
Atzīst, ka projekts bijis sasteigts
Kaut pēdējā laikā izskanējusi kritika par “Skola2030” darbu no nozares politiskās vadības, piemēram, par jaunajam izglītības saturam atbilstošu mācību līdzekļu trūkumu, Z. Oliņa uzsver, ka pamest amatu bijis tikai viņas pašas lēmums, neviens to nav veicinājis.
Viņasprāt, pilnvērtīgi jaunā izglītības satura ieviešanu kavējusi tāda pieeja Latvijas valsts pārvaldē, kad svarīgākais ir termiņi, nevis darba kvalitāte. “Rīt uz pusdienlaiku jums kaut kas ir jāatnes, vienalga, kas un kādā kvalitātē. Piemēram, mums projektā jaunu saturu 16 mācību gadiem nācās izstrādāt viena gada laikā! Nedod iespēju reāli izrakties un atnest to, kam pēc būtības ir jēga. Šādā sistēmā cilvēki sāk pašregulēties un darīt to, kas varbūt nav pārāk jēdzīgs, bet nav arī riskants,” saka Z. Oliņa.
Atgādinu, ka projektam un IZM jau agrāk bieži pārmests, ka jaunais izglītības saturs izstrādāts un ieviests lielā steigā, bet iepriekš “Skola2030” ļaudis tam nepiekrita un stāstīja, ka viss ir paveicams noteiktajos termiņos. Z. Oliņa atbild: “Projektam bija un joprojām ir par maz laika un resursu, bet mēs darījām to, ko varējām izdarīt, ar tiem resursiem, kādi bija mūsu rīcībā. Tas, ka process bija sasteigts, saistīts ar vairākiem iemesliem. Satura izstrādei sākotnēji bija plānoti trīs gadi. Taču projekts sākās gadu vēlāk nekā bija iecerēts, jo ieilga diskusijas ar sociālajiem partneriem. Pēcāk viss aizkavējās, jo notika atteikšanās no sākotnējās ieceres skolas gaitas sākt jau no sešu gadu vecuma. Es nelepojos ar visu, ko esam projektā darījuši. Protams, ir daudzas lietas, ko varējām izdarīt labāk.”
Pārāk lielas gaidas uz grāmatām
Jautāta, kāda bijusi lielākā kļūda vai neveiksme, Z. Oliņa atbild: “Projekts allaž bijis par mācību pieejas maiņu, par to, ka mainām to, kā skolotājs strādā klasē, kā veido attiecības tajā, kā plāno mācības un to, ko skolēns darīs. Un man ļoti žēl, ka beigās viss pavērsās tikai uz to, kāpēc skolotājiem nav viena mācību grāmata, viss gatavs un viss nolikts priekšā… Nožēloju, ka mums neizdevās to diskursu pavērst citādā virzienā.
Stratēģiska kļūda bija arī tā, ka projektā vispār bija paredzēts izstrādāt jebkāda veida mācību līdzekļus. Pareizi būtu bijis, ka projekts veido tikai standartu, programmu paraugus, bet mācību līdzekļu veidošana bija jāatstāj izdevniecībām. Tagad jau ir tiktāl, ka skolotāji grib, lai katrai stundai viņiem priekšā noliek stundu plānu.”
Nav veicies arī ar vērtēšanas prakses izmaiņām: “Tās ir vienkārši traģiskas, un, kamēr tās nemainīsies, neviena mācību grāmata nepalīdzēs.”
Jāpiebilst, ka Saeimas deputāte, bijusī augsta līmeņa IZM ierēdne Evija Papule tieši kritiski izteikusies par to, ka projektā pievērsta liela uzmanība semināriem, mēģinot mainīt skolotāju domāšanu, bet pārāk maz darīts, lai sniegtu praktisku palīdzību mācību metožu maiņā.
Savukārt lielākā projekta veiksme Z. Oliņas ieskatā ir tā, ka pārmaiņu procesā iesaistīti daudz cilvēku: gan projekta darbinieki, kas kopumā bijuši pat aptuveni 1000 cilvēki, gan skolotāji. “No ļoti daudziem skolotājiem dzirdējām, ka beidzot viņi var atļauties strādāt tā, kā viņi vienmēr gribējuši. Un bija cilvēki, kas sākumā bija dusmīgi par pārmaiņām, bet pēc tam atzina, ka ir gatavi tās turpināt, jo sapratuši, kāpēc tas vajadzīgs.”
Kas notiks tālāk?
Par mācību satura ieviešanu turpmāk atbildēs Rasa Dirvēna, kas iepriekš bijusi skolas un pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja, mācību satura aprobācijas vadītāja. Mācību satura izstrādes komandu, kas šobrīd veido digitālos mācību līdzekļus augstākajiem mācību satura līmeņiem un jaunos valsts pārbaudes darbus, vadīs Santa Kazaka. Pēc būtības Z. Oliņas pienākumi sadalīti starp vairākiem projekta darbiniekiem. Jāpiebilst, ka līdz ar Z. Oliņu amatu atstāja “Skola2030” projekta vadītāja kopš 2020. gada Santa Prancāne, uz kuras atstāto amatu izsludināts konkurss.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē L. Voroņenko teica, ka darbinieki, kas palikuši “Skola2030” vadībā, ir ļoti kompetenti un spēs “sasniegt to, kas projektam jāsasniedz”.
