Ēku renovācija turpinās, par tās nepieciešamību šaubu nav 8
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neviens nešaubās, ka krietnu laiku nokalpojušās mājas nepieciešams atjaunot. Iemeslu ir daudz: tās ir energonegausīgas, tehniski nolietojušās un neatbilst mūsdienīgai izpratnei par komfortu. Šobrīd, pateicoties māju zemajai siltumnoturībai, augstajām enerģijas cenām un Eiropas Savienības (ES) atbalstam, to var veikt ar izdevīgiem nosacījumiem. Māju šābrīža zemā siltumnoturība ļauj tām pēc renovācijas siltuma zudumus samazināt apmēram uz pusi, ieekonomēto naudu var novirzīt kredīta atmaksai. Latvijā jau ir uzkrāta pieredze un renovētas vairāk nekā 1000 mājas, no kurām daudzas energoekonomijā sasniegušas izcilus rezultātus.
Lai māju renovācija turpinātos, valdībā apstiprināta Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā nākamā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma, ko finansēs no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem. Valsts atbalsts mājām būs pieejams kapitāla atlaides veidā. Tas nozīmē, ka pēc energoefektivitātes projekta pabeigšanas un siltumenerģijas ietaupījuma kritēriju sasniegšanas mājai tiks dzēsti 49% no aizdevuma par remontdarbiem – tas būs dāvinājums. Šim mērķim valsts paredzējusi tērēt 57 miljonus eiro.
“Šodien gandrīz neviens vairs nav jāpārliecina, ka tie daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuri iepriekšējos gados gribēja un spēja organizēt savas mājas renovāciju un siltināšanu, un, to paveicot, sasniedza 50–60% siltumenerģijas ietaupījumu, tagad ir labākā situācijā nekā tie, kas to neizdarīja. Interese par māju atjaunošanu šobrīd ir liela un programmas turpinājums ir nepieciešams,” pārliecināts Reinis Bērziņš, “Altum” valdes priekšsēdētājs.
“Jaunās atbalsta programmas noteikumi nosaka, ka daudzdzīvokļu mājai pēc atjaunošanas projekta īstenošanas ir jāsasniedz vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījuma, salīdzinot ar periodu pirms projekta, un uz katriem renovācijas projekta attiecināmo izmaksu 5000 eiro ir jāsasniedz 1 MWh/gadā primārās enerģijas ietaupījums,” skaidro Ieva Vērzemniece, “Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja. “Iesniegtajai tehniskai dokumentācijai “Altum” trīs mēnešu laikā sniegs sākotnējo izvērtējumu (vai māja atbilst valsts atbalsta saņemšanai) un rezervēs naudu kapitāla atlaidei. Tas nozīmē, ka pēc darbu pabeigšanas “Altum” atmaksās rezervēto summu kredīta daļējai dzēšanai. 2026. gada 31. marts ir pēdējais brīdis, kad jāiesniedz visi dokumenti, kas apliecinās projekta pabeigšanu.”
Pieteikumu pieņemšanu šajā programmā Attīstības finanšu institūcija “Altum” sāks vēlā rudenī, tāpēc laikus jāsāk gatavot tehnisko dokumentāciju. Tā kā nauda pietiks tikai daļai no renovējamo māju, EM jau strādā pie nākamās valsts atbalsta programmas, kas būs no ES fondu līdzekļiem. Sagaidāms, ka tās apjoms būs aptuveni 160 miljoni eiro.
Soli pa solim
Lai sāktu mājas renovāciju un pasūtītu energoauditu, nepieciešams sasaukt dzīvokļu īpašnieku sapulci. Parasti mājā dzīvo vairāki sociāli aktīvi cilvēki, kas kopā ar mājas biedrību un apsaimniekotāju izveido iniciatīvas grupu. Praktiski visām padomju un pirmspadomju laikā celtajām daudzdzīvokļu mājām ir nepietiekama situmnoturība, tāpēc jāaicina energoauditors. Energoaudits nepieciešams ne tikai, lai precīzi noskaidrotu vietas, kur māja zaudē siltumu, bet arī parāda, kādi uzlabojumi var palīdzēt novērst šos zudumus. Katra ēka un situācija ir atšķirīga, tāpēc energoaudits ir ļoti svarīgs pirmais solis ceļā uz energoefektīvu māju. Gadu pēc mājas nodošanas ekspluatācijā veiks jaunu energoauditu, kas fiksēs paveikto energoekonomisko pasākumu rezultātus. Process, lai pieteiktos valsts atbalsta saņemšanai, sākas brīdī, kad dzīvokļu īpašnieki nobalso par energoaudita izstrādi, sagatavo pilnvarojumu projekta tehniskajai dokumentācijai, lai pieteiktu kapitāla atlaides rezervēšanai “Altum”, kā arī izvēlas pakalpojuma sniedzējus. Normatīvie dokumenti nosaka, ka nepieciešamais balsu īpatsvars ir 50% + 1 balss.
Tehniskā apsekošana
Būvniecības likums noteic, ka būves īpašniekam, tajā skaitā daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopumam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām prasībām, tādēļ pirms plānotu pārbūvju sākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai jāpārliecinās par ēku tehnisko stāvokli. Tehniskās izpētes mērķis ir novērtēt būves atbilstību noteiktām prasībām un apzināt esošo bojājumu precīzu apmēru, to cēloni, kā arī veicamos pasākumus bojājumu novēršanai.
“Būves tehnisko apsekošanu var veikt būvspeciālists. Lai ēku īpašniekiem nebūtu jālauza galva atbilstoša speciālista meklējumos, birojs uztur Būvspeciālistu un būvkomersantu reģistru, kas ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Lai veicinātu vienotu pieeju būvju tehniskajai apsekošanai atbilstoši regulējuma prasībām, EM kopā ar nozares speciālistiem ir sākusi darbu pie tehniskās apsekošanas vadlīniju izstrādes, kas kalpos par atbalstu ēku īpašniekiem,” atzīmē Svetlana Mjagkuškina, Valsts Būvniecības un kontroles biroja (VBKB) vadītāja.
Kad ēkas tehniskais stāvoklis apzināts, var pievērsties ēkas energoefektivitātes novērtēšanai. Lai varētu īstenot energoefektivitātes pasākumus, būtiski ir identificēt tās trūkumus. Šajā posmā būtu jāpiesaista eksperts – energoauditors vai cita persona, kas ir tiesīga veikt energosertifikāciju. VBKB uztur Neatkarīgo ekspertu reģistru ēku energoefektivitātes jomā, kas publiski pieejams ikvienam BIS. Neatkarīgs eksperts BIS reģistrē izsniegtos ēkas energosertifikātus un pagaidu energosertifikātus.
Elektroniska “Mājas lieta”
Šogad BIS izstrādātas izmaiņas un papildinājumi “Ekspluatācijas lietā” un “Māju lietā”, kas dzīvokļu īpašniekiem nodrošinās kontroli pār ēkas apsaimniekošanas procesiem. Jau šobrīd BIS sistēma nodrošina iespēju ēku apsaimniekotājiem sniegt dzīvokļu īpašniekiem informāciju par uzkrātajiem līdzekļiem, ienākumu/izdevumu pārskatiem, veiktajiem remontdarbiem un tehniskajām apsekošanām. Saskaņā ar normatīvo regulējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pārvaldniekiem līdz 2023. gada 28. februārim jāreģistrējas Pārvaldnieku reģistrā un jāiegūst piekļuves tiesības “Mājas lietai”, jo, sākot ar 2023. gada 1. martu, “Mājas lietai” jābūt pieejamai BIS.
“BIS “Ekspluatācijas lietā” iedzīvotāji varēs iepazīties ar mājas renovācijas darbiem,” atzīmē Ģirts Beikmanis, “Latvijas namu apsaimniekotāju un pārvaldnieku asociācijas” valdes priekšsēdētājs. “”Mājas lietā” varēs autorizēties un aplūkot ar mājas ekspluatāciju saistītu nozīmīgu informāciju: izrakstus no kadastra, pārvaldnieka veiktās aptaujas, sapulču protokolus un lēmumus. Tur būs apskatāma mājas finanšu bilance, iekrājumi un parādi. Sensitīvai informācijai pieeja tiks ierobežota. Datorā katrs dzīvokļa īpašnieks varēs redzēt, kādi ir veiktie mazie remonti un kādas summas iztērētas. Informācijas iekļaušana BIS nodrošinās, ka ar mājas apsaimniekošanu saistītie dati nepazūd apsaimniekotāja maiņas gadījumā. Tomēr klientiem jārēķinās, ka šis pakalpojums – datu ievadīšana un apstrāde – prasīs papildu līdzekļus, kas, ticamākais, tiks iekļauti apsaimniekošanas maksā.”
