Trīs māju anatomija: nemaksājot vairāk, var pagarināt mājas mūžu 1
Padomjlaikā celtās daudzdzīvokļu mājas turpina novecot un ar katru gadu kļūst dzīvošanai mazāk piemērotas. Katras mājas īpašnieki var izvēlēties, kā rīkoties: gaidīt, kad māja sāks brukt, ņemt kredītu un renovēt māju vai slēgt energoefektivitātes pakalpojuma līgumu.
Pirmo variantu piekopj lielākā daļa daudzstāvu māju īpašnieku. Otrais variants ir iepriekš gana daudz aprakstīts un līdz šim siltinātās mājas renovētas tieši šādi. Bet trešajā gadījumā – slēgtais energoefektivitātes pakalpojuma līgums, kas tiek slēgts ar energoservisa uzņēmumu (ESKO), tikai tagad spēj sevi parādīt. Tā būtība: iedzīvotāji maksā tikpat, cik līdz šim par siltumu, bet ESKO māju atjauno par saviem līdzekļiem, ilgtermiņa kredīta dzēšanai izmantojot no mājas siltināšanas iegūto siltumenerģijas ekonomiju!
Procentuālais siltuma zudumu sadalījums
Šāds energoefektivitātes pakalpojuma līgums tika noslēgts par 467. sērijas ēkas renovāciju Valmierā. Tai ir deviņi stāvi, 36 dzīvokļi un viena kāpņu telpa. Ēkai ir neapkurināms pagrabs un bēniņi, tai ir savietotais jumts. Ēkas kopējā platība ir 2239 m2 un apkurināmā platība – 1914 m2.
Siltumenerģija daudzdzīvokļu mājai tiek nodrošināta no centralizētās siltumapgādes sistēmas ar atkarīgā pieslēguma siltummezglu. Siltums visvairāk zuda caur ārsienām – 44%, bet caur logiem un zudumiem ar infiltrāciju un ventilāciju – attiecīgi 26% un 23%. Ēkas visaptverošā atjaunošanā tika veikta jumta rekonstrukcija un bēniņu pārseguma papildu siltināšana, apkures cauruļvadu nomaiņa pagrabā un bēniņos. Ēkas ārsienas tika siltinātas ar akmens vates paneļiem (100 mm). Mājā tika nomainīti logi un dzīvokļos apkures sildelementi, tika pārbūvētas karstā ūdens sistēmas un izveidotas jaunas aukstā ūdens apgādes sistēmas. Tika remontētas lodžijas, kāpņu telpas un ventilācijas šahtas. Izveidota ēkas enerģijas monitoringa sistēma.
Trīs māju salīdzinājums
“Šī mums bija unikāla iespēja salīdzināt trīs vienādas sērijas ēkas, kas atrodas viena otrai blakus ļoti romantiskā vietā – Gaujas krastos. Visas trīs ir deviņstāvu ēkas ar vienu kāpņu telpu un 36 dzīvokļiem. Ēka Gaujas ielā 13 tika atjaunota pēc ESKO modeļa 2010. gadā, ēka Gaujas ielā 11 – 2012. gadā atjaunota ar apsaimniekošanas uzņēmuma palīdzību, bet ēka Gaujas ielā 9 nolēma nedarīt neko. Pagāja pāris gadu, un arī Gaujas ielas 9 ēkas iedzīvotāji apzinājās atjaunotas mājas ieguvumus, un jau 2014. gadā ēkai noslēdzās atjaunošanas process. 2013. gadā katra no mājām bija ar savu atjaunošanas modeli. Tas mums deva lielisku iespēju, veiktu šo trīs ēku salīdzināšanu,” stāsta Kristaps Zvaigznītis, ESEB valdes loceklis.
Mājas Gaujas ielā 11 renovācijas projekts pēc mājas īpašnieku ierosmes tika finansēts ar komercbankas kredītu un ERAF atbalstu. Māju Gaujas ielā 13 pēc īpašnieku ierosmes atjaunoja Energoservisa kompānija (ESKO), izmantojot energoefektivitātes pakalpojuma līgumu.
Mājas Gaujas 13 projektu finansēja ESKO, izmantojot trešās puses finansējumu un Latvijas ERAF atbalstu. Mājas atjaunošana izmaksāja apmēram 175 tūkstošus eiro. ESKO atjaunoja mājas norobežojošās konstrukcijas, apkures sistēmu un uzstādīja jaunu karstā ūdens padeves sistēmu, atjaunoja jumta klajumu un lodžijas, veica kāpņu telpas kosmētisko remontu un pārraudzīja visus būvniecības un iekārtu uzstādīšanas darbus. Celtniecības un santehnikas darbus veica tie paši uzņēmēji, kas veica atjaunošanu Gaujas ielā 11.
Dažādi rēķini vienādām mājām
Valmieras siltumapgādes uzņēmums nodrošina enerģiju norādītajām trim ēkām. Enerģijas patēriņš trim ēkām tika analizēts, salīdzinot kopējo enerģijas patēriņu testa gadā (2013.).
Neatjaunotā māja Gaujas ielā 9 patērēja visvairāk enerģijas. Kopējais ikgadējais enerģijas patēriņš ir 366 MWh, no tiem 42 MWh karstā ūdens sagatavošanai. Samaksātais rēķins bija apmēram 31 500 eiro tikai par mājas apsaimniekošanas pakalpojumiem un enerģijas izmaksām.
Mājas īpašnieku atjaunotās mājas Gaujas ielā 11 kopējais ikgadējais enerģijas patēriņš ir 247 MWh, tostarp 35 MWh karstā ūdens sagatavošanai. Mājas iedzīvotāju kopējais samaksātais rēķins bija apmēram 40 600 eiro; summā iekļauti mājas apsaimniekošanas izdevumi, kredīta apmaksa (15 gadu kredīts) un enerģijas izmaksas. Savukārt Gaujas ielā 13 kopējais ikgadējais enerģijas patēriņš ir 185 MWh, tostarp 48 MWh karstā ūdens sagatavošanai, un samaksātais rēķins bija apmēram 30 850 eiro par mājas apsaimniekošanu.
Aprēķināts, ka visaptveroša atjaunošana paildzina ēku kalpošanas laiku vismaz par 30 gadiem. Tādēļ iedzīvotāju ilgtermiņa maksājumi ir novērtējami šajā laika posmā un tas ir labs indikators trīs ēku salīdzināšanai. Aprēķinos izmantoti pieņēmumi, ka inflācija turēsies 3% robežās. Māja Gaujas ielā 9, neveicot nekādus pasākumus, turpinātu lēnām pārvērsties par graustu. Tās siltuma noturēšanas spējas pazeminātos, siltuma izmaksas pieaugtu, tāpat kā mājas atjaunošanas izdevumu apjoms. Kredīts mājai Gaujas ielā 11 tiks atmaksāts 15 gados ar procentu likmi 4,5% + “Euribor”. Mājas iedzīvotājiem 30 gadu posmā būs jāmaksā apmēram par 83 tūkstošiem eiro vairāk, tādējādi kopsumma būs apmēram 589 tūkstoši eiro.
Energoefektivitātes pakalpojuma līgums mājai Gaujas ielā 13 ilgs 20 gadus un tiks indeksēts atbilstoši enerģijas cenai. Mājas iedzīvotāji turpmākos 30 gadus par enerģiju, apsaimniekošanu un ESKO pakalpojumiem kopsummā samaksās apmēram 506 tūkstošus eiro. EPC līgums uzliek par pienākumu pēc 20 gadiem iedzīvotājiem visas iekārtas nodot labā tehniskā stāvoklī. Pēc tam iedzīvotājiem maksājumi par ēkas ekspluatāciju samazinās vismaz uz pusi (vairs nav jāmaksā par ESKO pakalpojumiem). Pēc atjaunošanas dzīvokļu īpašnieki iegūst mājokli ar paaugstinātu tirgus vērtību par 20 – 30%, kā arī samazinātas ēkas uzturēšanas izmaksas.
