Reņģes iemāna šprotu kārbā 4
“Esmu šokā! Nopirku šprotes eļļā, atvēru kārbiņu, kur augšā apetītlīgas brētliņas, bet apakšā – reņģes!” stāsta “LA” lasītāja Alvīne.
Vislielāko vilšanos viņai sagādājis tieši fakts, ka vienā kārbā bijušas gan reņģes, gan brētliņas, ko viņa uzskata par pircēju mānīšanu. Lasītāja ir neapmierināta, ka tāpēc šos konservus nevar uzskatīt par tradicionālajām šprotēm, ko gatavo no brētliņām, jo reņģēm garša tomēr ir atšķirīga.
Etiķetē nenorāda konservu sastāvu
Arī “LA” pārliecinājās, ka ne visi zivju konservu ražotāji norāda šprotu konservu sastāvu. Tā “Kaijas” konservu “Šprotes eļļā” sastāvā minēts vien – 70% kūpinātas zivis, bet kādas – nav teikts. Savukārt “Bangas” ražotā līdzīga nosaukuma konservu sastāvā norādīts – 70% reņģes vai brētliņas. Ej nu mini, kāda zivs ir kārbā!
Vai kūpinātas reņģes eļļā ir šprotes? Vēstuli ar šādu intriģējošu virsrakstu saņēmām arī no “LA” lasītāja Imanta Kaluma. Viņš izpētījis šprotu ražotāju piedāvāto produkciju un konstatējis, ka ne vienmēr šprotes gatavotas no brētliņām. “Latvijas šprotes jeb nelielas zeltaini kūpinātas brētliņas daudzās pasaules valstīs ir pieprasīts gardums. Bet kas tad ir brētliņa? Tā ir līdzīga mazai reņģītei ar asu vēdera apakšdaļu un mazāku galviņu, skaidro lasītājs. Jau pirms 110 gadiem ihtiologs Šneiders tai devis vārdu “Spratus Spratus Balticus”. Angļi to sauc “sprat”, vācieši – “Ostsee sprotte”. Tad nu šī mazā zivtiņa labprāt uzturas visā Baltijas jūrā un Rīgas līcī.
Pavisam nesen Eiropas Savienības zivsaimniecības ministru sēdē apstiprinātas zivju nozvejas kvotas 2015. gadam. Brētliņu nozveja Latvijai samazināta par 11%, kas ir daudz un tamdēļ var pietrūkt izejvielas šprotu ražošanai.
