Renesanses pavasaris Bauskas pilī 0
Bauskas pils muzejā līdz 29. maijam skatāma Normunda Brasliņa un Pauļa Postaža gleznu izstāde “La Primavera”. Abu mākslinieku mākslinieciskais izteiksmes veids radniecīgs itāļu renesanses glezniecībai un vecmeistaru gleznošanas manierei. Izstāde ir īstajā vietā un laikā – Bauskas pilī var sajust renesanses auru un tā ir pavasarī.
Izstādes nosaukums “La Primavera” itāliešu valodā nozīmē – pavasaris. Gluži kā pavasarī, kad daba mostas un plaukst lapas, zied ziedi, renesanses laiks saistās ar atdzimšanu un spožu mākslas uzplaukumu. “Zināmu priekšstatu, kaut arī nosacītu, par toreiz valdošiem glezniecības ideāliem mēs varam gūt šajā izstādē,” saka izstādes kuratore Vineta Skalberga.
Runājot par mākslinieku darbiem, V. Skalberga teic: “Abi ir lieliski portretisti un figurālās glezniecības žanra meistari, kas apveltīti ar īpašu talantu, lielām darba spējām un pacietību. Autoru daiļrade apliecina tādu pašu perfekcionismu, kāds raksturīgs renesanses laikmeta mākslinieku darbiem. Glezniecība ir viņu domas, aizraušanās, dzīve, darbs un dzīvesveids. Tiekoties mākslinieki var ne tikai ilgstoši runāt par ceļojumos redzētiem vecmeistaru gleznu oriģināliem, bet arī pastāstīt par jauniem atklājumiem – krāsu tonalitātē, lazēšanā – un citām, tikai viņiem būtiskām lietām. Gluži kā renesanses laika mākslinieki, arī N. Brasliņš un P. Postažs daudz glezno savus tuvākos, draugus un kolēģus, arī pašportretus. Nereti viņu mākslas darbos dominē tādi paši aksesuāri un lietas, kādas redzamas itāļu vai flāmu vecmeistaru bildēs, piemēram, Romera tipa vīna glāzes, upes pērles vai 15. – 16. gs. tērpiem raksturīgas detaļas.”
Par saviem un kolēģa darbiem P. Postažs teic: “Renesanses mākslinieki, gleznojot realitāti, nevis neprata to kopēt “pareizi”, bet, iespējams, nevēlējās to darīt. Attēlojot ilūziju, dažkārt gleznā var ielikt lielāku jēgu nekā reālā bildē. Daba mākslā arī citos mākslas vēstures periodos parasti netiek kopēta, bet, tās iedvesmoti, mākslinieki rada to no jauna savā darbā.” P. Postažs savos darbos nevairās no detaļām. Kopīgais abiem māksliniekiem ir mūsu laiks, kas vienlaikus ir pārlaicīgs un kur nav steigas. “Gleznā nav īsa laikmetīguma, tajā nav tikai šī brīža aktualitātes, tā būs nozīmīga arī rīt un parīt. Tieši tas saista ar renesanses laika mākslas būtību. Arī renesanses mākslā netiek akcentēts laiks, kad darbi tapuši, tāpēc tie tik ļoti saistoši ir arī mūsdienās,” skaidro P. Postažs.
Izstādes kuratore V. Skalberga raksturojot abus māksliniekus, teic: “Brasliņš ir zināms kā ideālā sievietes ķermeņa skaistuma cildinātājs, viņa rokrakstā atpazīstams gan smalks zīmējums, gan vijīga plastika un ēteriska noskaņa. Viņam patīk attēlot irreālas madonnas un vispārinātu, lirisku daiļavu kailfigūru kompozīcijas. Savukārt Postaža gleznotās figurālās kompozīcijas atspoguļo ikdienišķu ģimenes dzīves ritumu. Brasliņš tiecas reālos modeļus sintezēt vispārinātos tēlos, bet P. Postaža personāži ir vitāli, darbīgi un reizē harmoniski un gaiši. Mākslinieka darbos var atpazīt itāļu sfumato burvību un flāmu reālismam raksturīgo apbrīnojamo portretisko līdzību, kas autora darbos parādās jau citās kvalitātēs.”
Šajā pavasarī ir vienreizēja iespēja brīnišķīgus mākslas darbus aplūkot ideālā saderībā ar telpu.
