Ilmārs Randers: LDz “renesanse” pretējā virzienā 2
VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) paziņojis par 1500 darbinieku atlaišanu šā gada laikā. Mēroga ziņā tik lielu bezdarbnieku pieplūdumu no viena uzņēmuma valsts piedzīvoja pirms pieciem gadiem pēc “Liepājas metalurga” slēgšanas.
“LDz” šā gada 1. janvārī strādāja 6265 darbinieki, savukārt visa “LDz” koncerna darbinieku skaits gada sākumā sasniedza 9950 cilvēkus.
Koncernā ietilpst seši meitas uzņēmumi: “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, “LDz Cargo”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums “LDz infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums “LDz ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums “LDz apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums “LDz loģistika”.
“Optimizācija” un atlaišanas paredzētas tieši koncerna vadošajā uzņēmumā “LDz”, sākot no piramīdas augšas: administrācija, autoparks, reklāmas un prezentāciju izdevumi.
Latvijā tranzīta nozarei neklājas un arī neklāsies viegli. Sliktas attiecības ar Krieviju, ekonomikas jaunais zaļais kurss, pašu kūtrums un neizdarība, kā to vērtējuši pat draudzīgi noskaņoti partneri un eksperti, piemēram, no globālā loģistikas uzņēmuma “Deutche Bahn”. Šā gada “LDz” finanšu rādītāji vēl nav publicēti.
Cik patiesībā bēdīgi “LDz” tagad klājas, pagaidām var spriest tikai pastarpināti. Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins publiski izteicies, ka pašreiz “LDz” darba apjoms esot puse no plānotā vai iepriekšējā gada apgrozījuma.
Tajā pašā laikā ir fakti, kas mulsina un prasa atbildes. Ņemam paša “LDz” oficiāli izplatītās ziņas praktiski vienā dienā, tikai ar viena gada starpību.
Uzņēmuma mājas lapā joprojām atrodama 18.01.2019. optimisma pilnā ziņa: “”LDz” 2018. gadā uzrādījis pēdējo trīs gadu laikā augstākos saimnieciskās darbības rezultātus, un šo sasniegumu pamatā ir uzņēmuma biznesa un organizatorisko procesu pārskatīšana un produktivitātes būtiska palielināšana.
“LDz” neto apgrozījums 2018. gadā pārsniedza 209,4 miljonus eiro, kas ir par 16% vairāk nekā 2017. gadā, un tas arīdzan ir labākais rādītājs kopš 2015. gada.” Ziņas turpinājumā arī uzsvērts, ka “arī uz 2019. gadu raugāmies pozitīvi un prognozējam līdzvērtīgi pozitīvus saimnieciskās darbības rezultātus”!
Ko lasām tagad? “Ņemot vērā kravu pārvadājumu negatīvās tendences un nepieciešamību būtiski paaugstināt “LDz” saimnieciskās darbības efektivitāti (..) “LDz” līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem. (..) Līdz ar procesu pārskatīšanu un izmaksu optimizāciju “LDz” aktīvi turpina darbu arī pie jaunu sadarbības partneru piesaistes un mērķa tirgu diversifikācijas.”
Kur palicis nepilnu gadu vecais “efektīvais darbības modelis”, “tirgu diversifikācija” un “jaunie sadarbības partneri”?
Atlaida kopā ar iepriekšējiem priekšniekiem Bērziņu un Strakšas? “LDz” peļņu atdeva viņu atkāpšanās “zelta parašūtiem”, jo abiem kopā taču izmaksāja gandrīz pusmiljonu eiro kompensācijas? Kas pārējiem – vienkārši izgrūdīs pāri bortam?
Atbildes uz šiem jautājumiem noteikti grib zināt ne tikai “LDz” darbinieki, bet arī sabiedrība. Taču priekšnieki sēž pa sapulcēm, gudro par “darbiniekiem draudzīgām atlaišanām” un kārtējām “optimizācijām”, lai gan par nozari atbildīgais ministrs Tālis Linkaits vēl pagājušā gada septembrī “LDz” rīkotā plašā starptautiskā konferencē runāja un solīja pavisam pretējo: “Dzelzceļš Latvijā piedzīvos renesansi – vairs nekādu līniju slēgšanu un apjomu samazināšanu, kā tas noticis vairākus pēdējos gadu desmitus!”
