Renāte Strazdiņa: Kādas prasmes nepieciešamas digitālajā laikmetā? 0
Renāte Strazdiņa, Microsoft vadītāja Baltijā
Mūsdienās tiek plaši apspriests, cik tehnoloģijas ir nozīmīgas uzņēmumiem, valsts pārvaldei un ikvienam no mums. Arī medijos izskan ziņas, cik būtiskas konkurētspējai darba tirgū ir digitālās prasmes un zināšanas par tehnoloģijām.
Pasaules Ekonomikas foruma prognozes 2018. gadā liecināja, ka līdz 2022. gadam 54% no visiem darbiniekiem būs nepieciešama pārkvalificēšanās vai kvalifikācijas celšana . PwC savā ziņojumā šo parādību ir nodēvējusi par “Jauna Pasaule. Jaunas prasmes”, savukārt Deloitte apgalvo, ka mācībām un kvalifikācijas celšanai ir jābūt ne tikai darba, bet arī dzīves sastāvdaļai.
Business Insider rakstā par Pasaules Ekonomikas foruma norisi Davosā uzsver, ka darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana šajā prestižajā forumā bija viena no galvenajām diskusiju tēmām.
Neapšaubāmi, tehnoloģisko prasmju uzlabošanai ir jābūt vienai no uzņēmuma, organizācijas un indivīda prioritātēm. Bet vai digitālajā laikmetā ar to ir pietiekami? Vai pietiek ar tehniskām zināšanām un prasmēm, lai gūtu panākumus mūsdienu pasaulē?
Ir jāpiekrīt Pasaules Ekonomikas forumā izskanējušajam viedoklim, ka ar tehnisko kvalifikāciju vien ir par maz, lai indivīds būtu veiksmīgs, produktīvs un konkurētspējīgs. Saskaņā ar forumā pausto, “jauno tehnoloģiju pārzināšana 2022. gada prasmju vienādojumā ir tikai viena puse.
Tādas prasmes kā radošums, oriģinalitāte, iniciatīva, kritiskā domāšana, spēja pārliecināt, sarunu vadīšanas māksla ir un būs vērtīgas arī nākotnē. Tas pats attiecas uz spēju iedziļināties detaļās, noturību, elastību un sarežģītu problēmu risināšanu.
Pieprasījums pēc emocionālās inteliģences, līdera dotībām un sociālās ietekmes, kā arī orientēšanās uz klientu vajadzībām tāpat piedzīvos lielāku kāpumu nākotnē.”
Jāsāk ar vajadzību noskaidrošanu
Taču ar ko sākt? Pirmais solis ir apzināties, kādas prasmes būs nepieciešamas jaunajā pasaulē un saprast, kā tās ieviest uzņēmumā, dodot iespēju digitālās prasmes apgūt katram darbiniekam individuāli.
Ja to apgūšana un aktīva pielietošana uzņēmumā jau notiek, var iedziļināties konkrētākās tehnoloģiju jomās vai arī koncentrēties uz otru vienādojuma daļu. Mēģināsim to paveikt. Pieņemsim, ka ikviena uzņēmuma vai organizācijas darbiniekus var iedalīt četrās grupās.
A. Digitālie pilsoņi ir kompetenti tehnoloģiju lietošanā un iesaistās digitālajās kopienās, kā arī mijiedarbojas ar tām (ierīču un interneta pratība, informācijas un mediju lietotprasme, kritiskās domāšana un problēmu risināšanas prasme, sapratne par ētisku, atbildīgu un drošu darbību digitālajā pasaulē);
B. Digitālie kolēģi, kuri digitālās tehnoloģijas lieto sadzīves un darba vajadzībām jēgpilni un produktīvi, piemēram, sadarbojoties ar kolēģiem ikdienas jautājumu risināšanā (digitālā satura, tīklu un sistēmu lietošana ikdienā, digitālā komunikācija un sadarbība);
C. Novatori, kas digitālās prasmes izmanto radošiem un analītiskiem mērķiem (digitālā satura izstrāde, digitālo sistēmu, tīklu un platformu ieviešana un pārvaldība, digitālais dizains, datu analīze un vizualizācija);
D. Radītāji, kas izmanto tehnoloģijas, lai uzlabotu vai radītu digitālus produktus un pakalpojumus (progresīva un novatoriska tehnoloģiju izmantošana).
Kāds ir rezultāts? Vai visi jūsu uzņēmuma darbinieki jau ir digitālie pilsoņi? Varbūt jau ir sasnieguši digitālā kolēģa līmeni? Un cik ir novatoru un radītāju?
Bet tagad vissvarīgākais jautājums: kur vēlaties nokļūt?
Reti kad visi uzņēmuma darbinieki būs novatoru un radītāju grupā, drīzāk viņus varēs pieskaitīt digitālo pilsoņu un digitālo kolēģu grupām. Tas nozīmē, ka katrai no tām būs nepieciešamas atšķirīgas mācību programmas.
Uzņēmumiem ir pieejamas arī citas digitālās pratības novērtēšanas metodes, piemēram, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas izveidotais Digitālā brieduma tests .
Katrai darbinieku grupai – atšķirīga programma
Nākamais uzdevums ir katrai darbinieku grupai izstrādāt piemērotu mācību programmu un apzināt, kā iegūtās zināšanas un prasmes tiks lietotas ikdienas darbā. Mācību programmā var tikt ņemtas vērā katra uzņēmuma specifiskās vajadzības.
Taču iespējams izmantot jau pieejamus resursus, piemēram, Microsoft Learn, kur varat mācīties pēc sava grafika, izmantot jau gatavu mācību programmu vai veidot to atbilstoši savām vajadzībām.
Ieskatam: Microsoft Learn biznesa lietotāja lomā varat izvēlēties, ko vēlaties uzzināt par sadarbību virtuālā komandā: kā radīt komandas virtuālo darba vietu, kā vienlaicīgi strādāt ar vienu dokumentu, nesūtot katru tā versiju visai komandai e-pastā un tādējādi izvairoties no neziņas, kura tad īsti ir pēdējā versija.
Tāpat iespējams uzzināt, kā papildināt komandas virtuālās darbavietas pārdošanas atskaites, kas rādīs jaunākos datus ik reizi, kad kāds no komandas to atvērs. Un tad komandas ietvaros varat vienoties par to, ka jau no šodienas sāksiet organizēt virtuālo darbu šādi – daloties ar informāciju mūsdienīgā veidā un ietaupot savu laiku un pūliņus.
Kas attiecas uz digitālo pilsoņu grupu, tad Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ir savas iniciatīvas, kas ļauj iedzīvotājiem digitālās transformācijas pamatjēdzienus apgūt dzimtajā valodā.
Viena no tām ir iniciatīva #DomāDigitāli – ikvienam pieejama tiešsaistes vebināru sērija, kas sniedz zināšanas, kā 10 dienu laikā pāriet no darba klātienē (bezsaistē) uz darbu tiešsaistes režīmā. #DomāDigitāli tapa 2020. gadā, apvienojot spēkus vairāk nekā 20 uzņēmumiem un organizācijām.
Novatoru un radītāju grupa var ne vien pielietot zināšanas un prasmes darbā, bet arī veidot savu personīgo zināšanu kapitālu, izmantojot profesionālās sertifikācijas iespējas.
Saskaņā ar IDC pētījumu sertifikācijas programmas arī var būt daļa no darbinieka attīstības plāna, kas palīdz uzņēmumam veidot prasmes katrā no transformācijas ceļa posmiem.
IDC veiktajā analīzē tika secināts: lai atbilstu aktuālām darba tirgus prasībām, IT speciālistiem katru gadu būtu jāapmeklē vismaz 10 stundu ilgas mācības.
Svarīgs ir arī radošums, kritiskā domāšana un citas prasmes
Kā jau minēju, digitālās prasmes ir tikai daļa no vienādojuma. Ikvienam par savu garīgo un fizisko balansu ir jārūpējas tikpat lielā mērā kā par digitālajām zināšanām.
Arī radošums, kritiskā domāšana, attālināta un virtuāla komandas vadīšana ir prasmes, kas aktuālas jebkurai organizācijai, jo bez tām neviena institūcija mūsdienu pasaulē nebūs veiksmīga.
Katrai organizācijai vai cilvēkam, kas uzsāk digitālo prasmju apguvi, jāatceras galvenais: ja esat kaut ko iemācījušies, mēģiniet to pielietot darbā! Tas varētu būt jauns klientu uzvedības analīzes modelis, kuru sāksiet lietot organizācijā, vai virtuālā darba vieta, vai atskaites ar labāk saprotamu datu vizualizāciju.
Un neaizmirsiet par vienādojuma otru pusi! Komandas radošās aktivitātes, prezentācijas prasmes virtuālā vidē, fiziskie vingrinājumi darba vietā – tas viss palīdzēs jums ātrāk un efektīvāk adaptēties jaunajām prasībām.
Pamēģiniet mainīt ikdienas rutīnu, dalieties jaunajās zināšanās ar draugiem vai kolēģiem un ejiet arī tālāk – māciet viņus! Jo, kā visi zinām, citu mācīšana ir labākais veids, kā mācīties pašam.
