Renārs Putniņš: Sargies! Ātrā palīdzība brauc 0
Autors: Renārs Putniņš – neiroķirurgs, Saeimas deputāts
Vienmēr esmu atbalstījis saprātīgus un racionālus priekšlikumus, kas ļautu ietaupīt līdzekļus veselības aizsardzības sistēmā.
Ir vairāki virzieni, kuros Veselības ministrija varētu strādāt. Zāļu un medicīnas tehnikas iepirkumu optimizācija. Strukturālas reformas. Iedzīvotājiem izdevīgākas zāļu cenu politikas veidošana u.t.t.
Šie procesi diemžēl nenotiek, vai notiek pārāk lēni.
Valsts turpina maksāt milzu summas par šaubīgas iedarbības medikamentiem pat tad, ja ir pieejami citi lētāki un labāki. Ar plašu vērienu tiek tērēta nauda sarežģītas medicīniskas aparatūras iegādei pat tad, ja citur tāda jau ir iegādāta un netiek darbināta ar pilnu slodzi. Nekas daudz netiek darīts, lai samazinātu medikamentu cenas, kuras var iespaidot ne vien ražotāji un tirgotāji, bet arī Veselības ministrija un tai pakļautā Zāļu valsts aģentūra.
Tā vietā tapis gluži neparasts pilotprojekts, kā ietaupīt līdzekļus.
Tas paredz pakāpenisku atteikšanos no profesionālu autovadītāju pakalpojumiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Līdz ar to no 1. jūlija Rīgā un tās apkārtnē daļu operatīvo transportlīdzekļu dienas stundās vadīs mediķis un brigādē vairs nestrādās trīs personas, bet gan tikai divas – abi ārsta palīgi.
Trīs gadu laikā visās lielākajās Latvijas pilsētās iecerēts izveidot 45 šādas brigādes.
Ko lai te saka?
Gara acīm jau skatu to ainu kā NMPD mediķi – autovadītāji automašīnās ar ieslēgtām bākugunīm traucas pa Rīgu. Dienā – tātad arī sastrēgumstundās. Viena mediķa – autovadītāja roka uz stūres, otra uz pacienta rokas, taustot pulsu. Ar vienu aci viņš seko automašīnas maršrutam Waze aplikācijā, ar otru skatās vai pāriniekam, kas aprūpē pacientu, nav nepieciešama kāda palīdzība. Galvā šaudās dažādas domas – gan par to kā stabilizēt pacienta veselības stāvokli, gan par to kā pa īsāko ceļu tikt līdz klīnikai, neizraisot avāriju un neiekļūstot sastrēgumā.
Negribu teikt neko sliktu par kolēģu braukšanas prasmēm.
Pieņemu, ka to vidū ir gana daudz cilvēku, kas ikdienā labi vada vieglo automašīnu. Noteikti, ka ir arī izcili braucēji, kas varētu startēt pat amatieru autosacīkstēs. Atrastos arī tādi, kas ātri pielāgotos braukšanai ar gabarītos nedaudz lielāko „ātrās palīdzības busiņu”.
Nezinu gan nevienu, kurš spētu vadīt automašīnu un sniegt sarežģītu medicīnisko palīdzību, darot to vienlaicīgi.
NMPD vadība, protams, var teikt, ka nestūrēs jau abi mediķi un viens no viņiem visu savu uzmanību varēs veltīt pacientam. Jautājums ko darīt, ja slimniekam brauciena laikā būs nepieciešama abu speciālistu palīdzība. Tad autovadītājam būs kaut kur – iespējams tilta vidū – jāapstājas un „jāpārslēdzas” uz mediķa pienākumu izpildi.
Nedomāju, ka šāda lomu maiņa NMPD brigāžu darbā varētu viest kādās pozitīvas vēsmas. Gluži otrādi. Mēģinot darīt divus tik atšķirīgus darbus vienlaicīgi, pastāv lielāka iespēja kļūdīties. Savukārt par kļūdām var nākties maksāt ļoti augstu cenu.
Jāuzsver arī tas, ka pārvietošanās ar NMPD operatīvo transportu, jeb kā ierasts teikt tautā -„ātrās palīdzības mašīnu”, var ietvert arī braukšanu pa pretējo joslu, krustojumu šķērsošanu pie sarkanās gaismas un citus ikdienas satiksmē aizliegtus manevrus. Tieši tāpēc to arī saucam par „ātro palīdzību”, nevis kaut kā savādāk.
Šādai braukšanai ir nepieciešamas īpašas prasmes, gatavība un pats galvenais – absolūta uzmanības koncentrācija. Mediķiem savukārt būtu jākoncentrējas uz domām par pacienta veselības stāvokli nevis ko citu.
Jau tagad NMPD ekipāžas arvien biežāk iekļūst avārijās. Šogad vien bijušas jau vairākas sadursmes. Dažas – Rīgā un Jelgavā – samērā nesen.
Zinot to, cik intensīva mēdz būt satiksme Latvijas lielākajās pilsētās par to nebūtu jābrīnās. Vienmēr pastāv iespēja, ka pat ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signāliem braucošo automašīnu kāds nepamana. Šī iemesla dēļ „ātrās palīdzības” automašīnas vadīšana arī ir īpaša.
Nosēdinot pie stūres mediķus, lai cik labi autovadītāji viņi arī nebūtu, šādu negadījumu skaits visticamāk tikai pieaugs, savukārt NMPD automašīnu ātrums samazināsies un ceļš pie pacienta vai brauciens uz slimnīcu prasīs ilgāku laiku. Tas situācijā, kad pat vienai minūtei var būt cilvēka dzīvības cena.
NMPD finansiālās problēmas, protams, ir jārisina. Jāpalielina arī tajā strādājošo cilvēku atalgojums. Šis bez šaubām ir viens no prioritārajiem veselības ministres Andas Čakšas un dienesta vadītājas Lienes Cipules darba uzdevumiem. Nedomāju vien, ka jautājums būtu risināms, pasliktinot satiksmes drošību un radot papildus riskus NMPD mediķu un pacientu dzīvībai.
