Viņai puse krūts jau bija nopuvusi…Ārsts par to, kā cilvēki ignorē savas slimības 87
Ir daudz tādu gadījumu, kad cilvēki ignorē savas slimības, TV24 raidījumā “Preses klubs” atzina Jelgavas poliklīnikas un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas neiroķirurgs Renārs Putniņš.
Viņš norāda, ka cilvēkiem ir bail uzzināt diagnozi – vēzis.
“Man ir bijis tā, ka paciente iestājas ar galvas traumu, apskatot viņu, izrādās, ka viņai jau ir nokritusi, nopuvusi puse krūts,” ārsts pastāsta.
Viņš atzīst, ka tas ir pacientu izglītošanas jautājums.
Otrs, kam vērš uzmanību ārsts, ka ir cilvēki kas kaut kādas atsevišķas slimības nemaz neuzskata par slimībām. Piemēram, cukura diabētu.
Ja cilvēkam tiek jautāts, vai viņam ir kādas slimības, viņš atbild “nē”. Bet, kad tiek jautāts, vai viņam ir cukura diabēts, viņš atzīst, ka ir, bet viņš to neuzskata par slimību.
Tāpat cilvēki dalās savā pieredzē par zālēm, stāstot, ka tās ir labas, jo viņam palīdzējušas, un iesaka tās arī citiem.
Putniņš atzīst, ka pats bijis tādās kompānijās, kurās nopietni cilvēki, tostarp vairāki izbijuši deputāti, iesaka citiem medikamentus, kurus paši lietojuši. Taču ārsts uzsver, ka vienam šīs zāles var palīdzēt, otram – nē.
Viņš norāda, ka šobrīd pats svarīgākais ir izglītotības jautājums, bet otrs – ārstu pieejamība. ka nav šīs pieejamības.
Jau vēstīts, ka, vērtējot esošo veselības finansēšanas modeli, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atzīst, ka neizprot kā tas strādā, jo mediķiem, kas strādā līdzīgu darbu, atalgojums par padarīto nereti ir krasi atšķirīgs.
Ministrs piektdien konferencē “Vīzija darbībā: vērtībās un inovācijās balstīta veselības aprūpe” norādīja, ka finansēšanas modelis ir jāsakārto jēdzīgi un saprotami, jo, piemēram, salīdzinot datus ar kaimiņvalstīm, Latvijā mediķu atalgojums brīžiem pārsniedz to ārstu atalgojumu.
“Es saprotu mediķus, kuriem ir augstākas likmes, un mediķus, kur ir zemākas likmes. Viņi dara līdzīgu darbu, bet finansējumu par to saņem atšķirīgu. Tā ir milzīga problēma sistēmā, un tā ir demotivējoša. Jāsaprot, kā tas notiek, tur daudz kas jādara. Šobrīd laba modeļa tur nav,” sacīja Ašeradens.
Viņa vērtējumā, ja tiktu apmaksāts vērtībās balstīts rezultātu veselības aprūpē, tad no tā iegūtu arī sabiedrība, jo to interesē nevis manipulācijas, bet pilnīgi vai daļēji vesels pacients, kurš var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un atgriezties ekonomiskajā apritē.
Arī kopumā vērtējot veselības aprūpes sistēmu Latvijā, Ašeradens saskata fundamentālas problēmas. Šobrīd iedzīvotāju skaits samazināts, sagaidāmais dzīves ilgums ir viens no īsākajiem Eiropas Savienībā, bet efektīvi nodzīvotie dzīves gadi ir tālu no tā, ko vēlētos redzēt. Turklāt nav sakārtota pacientu datu sistēma.
“Es gribētu redzēt, ka mēs izvirzam skaidrus mērķus un kā tos sasniegt. Ne mums [Finanšu ministrijā] jāņemas ar analīzēm, ne, cik kurā pagastā ģimenes ārstu sēž. Mums diemžēl ir ko darīt, tā sistēma šobrīd ir haotiska. Normāli es redzētu, ka ir veselības aprūpes politika, ko veido Veselības ministrija. Tāpat būtu jābūt neatkarīgam no ministrijas finansēšanas vadītājam, kā arī būtu jāredz ļoti jaudīgas universitāšu slimnīcu vadības, kur ir augsta līmeņa valde veselības jomā,” sacīja finanšu ministrs.
Viņš norādīja, ka lielākajā daļā valstu ir neatkarīgs veselības aprūpes finansētājs, kuram ir savas vadītās programmas, kas mērķorientētas uz rezultātu sasniegšanu. Šobrīd Latvijā nav skaidrs ne mērķis, ne arī veids, kā to sasniegt.
“Mēs mēģinam atbrīvot naudu, kas rezervēta fondos. FM ir jāpiekrīt programmām, mēs mēģinām tās analizēt – vai tās ir labas vai sliktas. Tā nav jābūt. Organizācijai ir jāsaprot, kāds ir ienākumu avots – apdrošināšana, budžeta iemaksa vai citādāk. Lielākajā daļā valstu tāda darbojas, bet mums nepietiek drosmes tādu izveidot,” uzsvēra Ašeradens.
