Renārs Putniņš: Nesmēķējoša sabiedrība – mērķis, uz kuru mums jātiecas 7
Renārs Putniņš – neiroķirurgs, Ministru prezidentes padomnieks
Latvijas veselības aprūpes sistēmas īpatnība ir tāda, ka daudz uzmanības tiek veltīts slimību ārstēšanai un salīdzinoši maz preventīviem sabiedrības veselības uzlabošanas pasākumiem. Skaidrs, ka slimības ir jāārstē un šim mērķim līdzekļi piešķirami vispirms. Bēdīgi ir tas, ka profilaktiskiem pasākumiem pēc tam bieži vien vairs nepietiek naudas. Šī situācija medicīnas nozarē atkārtojas gadu no gada un strauji neuzlabojoties iedzīvotāju veselības stāvoklim vai nepalielinoties veselības aprūpes budžeta apjomam maz kas var mainīties.
Nākamā gada ekonomiskās izaugsmes prognozes diemžēl nav iepriecinošas. IKP pieauguma tempi nebūs tik strauji kā iepriekš plānots, tāpēc arī veselības aprūpē uz būtisku finansējuma palielinājumu nebūtu jācer.
Sanāk apburtais loks. Daudz tērējam ārstēšanai tāpēc, ka nav bijis naudas profilaksei. Nav naudas profilaksei tāpēc, ka lauvas tiesa līdzekļu aiziet ārstēšanai. Kā lauzt šo greizo sistēmu? Viens no veidiem ir smēķēšanas ierobežošana un akcīzes celšana tabakas izstrādājumiem. Ar šādu darbību mēs nošautu uzreiz divus zaķus – palielinātu valsts budžeta ienākumus un jūtami uzlabotu iedzīvotāju veselību.
Nav noslēpums, ka tieši smēķēšana ir viens no galvenajiem dažādu hronisku saslimšanu cēloņiem.
Eiropā smēķēšanas izraisīto slimību dēļ ik gadu priekšlaicīgi mirst aptuveni 700000 iedzīvotāju. Latvijā smēķēšana ir bijusi par iemeslu katram sestajam priekšlaicīgas nāves gadījumam vīriešiem vecumā no 30 līdz 44 gadiem un katram trešajam nāves gadījumam vīriešiem vecumā no 45 līdz 59 gadiem. (1) Latvija 27 ES valstu vidū diemžēl ir viena no smēķēšanas rekordistēm. 2012. gadā ikdienā smēķēja 34% valsts iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. (2)
Sirds un asinsvadu slimības, infarkts, insults, amputētas kājas, izgrieztas plaušas, izrauti zobi un visdažādākie vēži – tie ir tikai daži no nešķiramajiem un uzticamajiem smēķēšanas pavadoņiem. Pilns slimību uzskaitījums aizņemtu daudzas lappuses, turklāt mediķi, veicot jaunus pētījumus, šo sarakstu regulāri papildina. Smēķēšanas izraisīto slimību ārstēšanai valsts ik gadus tērē miljoniem eiro. Tāpēc, ja kaut nedaudz samazinātos smēķētāju skaits un smēķēšanas apjomi, veselības aprūpes budžetā izbrīvētos līdzekļi, kurus būtu iespējams novirzīt, piemēram, tai pašai slimību profilaksei.
Kā mazināt smēķēšanas postu? Ir pierādījies, ka viens no galvenajiem instrumentiem, kas ļauj samazināt tabakas izstrādājumu lietošanas apjomu ir tieši cena.
Šī iemesla pēc, manuprāt, pienācis laiks pieņemt drosmīgu lēmumu un būtiski palielināt akcīzes nodokli cigaretēm tā, lai viena paciņa maksātu aptuveni piecus eiro. Šāda cena pat kaislīgākajiem nikotīna cienītājiem pie cigaretes liktu ķerties retāk. Daudzi jaunieši finansiālu apsvērumu dēļ smēķēt nemaz nesāktu, kas arī būtu galvenais akcīzes celšanas mērķis – pakāpeniski veidot no smēķēšanas brīvu sabiedrību.
Varu paredzēt, ka šai idejai būs daudz pretinieku, kas teiks, ka Latvijas smēķētāji nav tik bagāti, lai par cigaretēm maksātu piecus eiro. Iebildīs, ka līdz ar akcīzes celšanu palielināsies kontrabandas apjomi.
Kontrabandas cigarešu tirdzniecības apjomi, protams, varētu pieaugt. Tajā pašā laikā mums ir dienesti, kuru uzdevums šo lietu apkarot un tas tiek darīts. Par aizturētām kontrabandas kravām TV vai interneta ziņu portālos tiek ziņots diezgan regulāri. Bažas, ka kāds negribēs pildīt likumu arī nevar būt par iemeslu tam, lai atteiktos no tā pieņemšanas. Galvenais būtu saskaņot akcīzes nodokļa celšanu ar Lietuvu un Igauniju, lai neveidotos dramatiska cenu atšķirība Baltijas valstīs.
Kas attiecas uz satraukumu par to, ka liela daļa iedzīvotāju piecus eiro nemaz nevarēs atļauties samaksāt… Visiem smēķētājiem ir iespēja šo netikumu atmest. Ja kāds pēc akcīzes celšanas nolems, ka cena ir pārāk liela tāpēc cigaretes vairs nepirks – vēl jo labāk. Cilvēks būs atbrīvojies no narkotiskas atkarības, uzlabojis veselību un darbaspējas, ieguvis citu skatu uz dzīvi. Arī valsts šī cilvēka ārstēšanai turpmākajos gados tērēs mazāku naudu.
Paradoksāli taču daudzi smēķētāji uzskata, ka valsts uz viņu atkarības rēķina cenšas nopelnīt. Summa, ko viņi nodokļos samaksā valstij patiešām nav no mazajām. Tā, piemēram, 2013. gadā akcīzes nodoklī par tabakas izstrādājumiem valsts iekasēja 106 miljonus latu(151 miljons eiro). Tajā pašā laikā milzu līdzekļi tika tērēti arī smēķētāju ārstēšanai. Pieņemts uzskatīt, ka ES valstīs 24 līdz 32 procenti valsts veselības aprūpes budžeta tiek tērēti alkohola un tabakas lietošanas izraisīto slimību ārstēšanai(3). Veselības nozares budžeta izdevumi tajā pašā 2013. gadā bija 497 miljoni latu(708 miljoni eiro). Viegli aprēķināt, ka vismaz 119 miljoni latu(169 miljoni eiro) no valsts budžeta 2013. gadā aizgāja smēķētāju un alkohola lietotāju ārstēšanai. Smēķēšana valsts ekonomikai un sabiedrībai rada arī cita veida zaudējumus. Tā, piemēram, smēķētājiem ir zemāks darba ražīgums. Tie biežāk slimo un biežāk saņem valsts pabalstus. Smēķētāji arī agrāk mirst.
Ir skaidrs, ka nesmēķējoša sabiedrība ir produktīvāka un veicina straujāku valsts izaugsmi. Nesmēķējoša sabiedrība ir mērķis, uz kuru mums Latvijā jātiecas.
1/ „Smēķēšanas izplatība un sekas Latvijā 2013. gadā” – Slimību profilakses un kontroles centra tematiskais ziņojums , 2. Izdevums Rīga 2014
2/ http://www.delfi.lv/news/national/politics/smekesana-nogalina-katru-desmito-pasaules-iedzivotaju-latvija-smeketaju-skaits-pieaudzis-par-5.d?id=43365787
3/ http://www.delfi.lv/news/comment/comment/peteris-apinis-otrreizejie-un-tresreizejie-tabakas-dumi.d?id=44557348
