Renārs Putniņš: Čakša atgriežas ar bērnu slimnīcas likvidāciju! 0
Autors: Renārs Putniņš, neiroķirurgs un Saeimas deputāts
Vēl pavisam nesen šausminoši fakti no Tiesībsarga ziņojuma satricināja visu Latviju par notiekošo bērnu psihoneiroloģiskā slimnīcā Ainaži. Veselības ministrija (VM) solīja adekvātu risinājumu trīs mēnešu laikā. Ir pagājuši trīs mēneši un risinājums ir pilnīgi pretējs un neloģisks – slimnīcas līmenis ir pazemināts uz aprūpes slimnīcu. Ar šādu soli ir noņemta jebkāda atbildību par notiekošo bērnu psihiatrijas slimnīcā, jo izmaiņas slimnīcas statusā neparedz nedz ārstēšanu, nedz rehabilitāciju. VM ar “atjautīgu iedvesmu” interpretē likumus tā, lai pēkšņi vairs nav problēmas.
Pēc Tiesībsarga ziņojuma, sīkāk pētot, atklājās, ka katastrofāla situācija ir visā psihiatrijas nozarē un pavisam bēdīgi bērnu psihiatrijā. Trūkst speciālistu, nav pieejamas pietiekami ilgstošas un regulāras konsultācijas pie psihiatriem (arī par maksu), nav kompleksas ārstēšanas – lielākoties tikai medikamentoza, nepietiekams atbalsta personāls, zemi apmaksāti tarifi psihiatrijas klīnikām un nodaļām, bieži sociāli iemesli vai vienkārši naudas trūkums ikdienas sadzīvei un medikamentu iegādei.
Problēmas ir briedušas gadiem ilgi un nav risinātas. Lai arī milijoni investēti Rīgas un citu reģionālo psihiatrijas iestāžu būvniecībai un renovācijai, un izņēmums nav arī Ainaži. Vienlaikus psihiatrija un garīgās veselības aprūpe ir bijusi un arī šobrīd ir prioritārā nozare, un to uzsver ikreiz, kad notiek Eiropas naudas sadale.
Atklājās, ka 80 slimos bērnus ārstē tikai viens psihiatrs, kurš ierodas divas reizes nedēļā, pārējo laiku slimnīcā atradās nu jau bijusi slimnīcas vadītāja Ilona Balode, nodrošinot arī pediatrisko aprūpi. Bērni nebija nodarbināti, nebija pieejams logopēds un ergoterapeits, neizmantoja baseinu, bērnus neveda ārā pastaigās uz jūru vai citās aktivitātēs. Tika atklātas it kā nepamatotas fiksēšanas, iespējama vardarbība, ko šobrīd kriminālprocesos izvērtē policija.
Pēc šiem pārmetumiem tika sasauktas Saeimas komisiju sēdes. No tām kā velns no krusta bēga gan premjers Māris Kučinskis, kurš pildīja arī veselības ministra pienākumus, gan VM valsts sekretārs. Veselības ministre Anda Čakša bezrūpīga un smaidīga videokonferencē stāstīja, ka tas esot kārtējais augonis, kurš ir uzsprādzis viņas vadības laikā.
Veselības ministrija valsts sekretāra Aivara Lapiņa personā, kas vienlaikus ir arī kapitāldaļu turētājs, solīja adekvātu risinājumu trīs mēnešu laikā. Kā visticamāko risinājumu apsprieda bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas Ainaži pievienošanu kādai lielākai slimnīcai, lai varētu nodrošināt psihiatriskā profila ārstēšanu un citu speciālistu pieejamību, jo bieži smagas psihiskas saslimšanas ir komplicētas un ilgstoša medikamentu lietošana izsauc blakusparādības.
Ir pagājuši trīs mēneši un risinājums ir pilnīgi pretējs un neloģisks. Slimnīcas līmenis ir pazemināts uz aprūpes slimnīcu. Tas nozīmē, ka aprūpes pakalpojumu var saņemt nevis akūtos, bet gan hronisku saslimšanu gadījumos kontekstā ar iedzīvotāju sociālajiem apstākļiem, piemēram, ja nespēj sevi aprupēt un nav tuvinieku atbalsta. Aprūpes slimnīca neparedz noteiktu ārstu, speciālistu vai medicīnas māsu skaitu. Cita veida personāls vispār nav nepieciešams. Turklāt samaksas tarifs ir vairākas reizes zemāks nekā specializētās klīnikās.
Faktiski ir notikusi juridiska bērnu psihiatriskās slimnīcas likvidēšana, lai arī nosaukumā izmaiņu nav.
Arī Ārtsniecības likums ir noignorēts. 66 pants -“Psihiski slimajiem ir tiesības saņemt medicīnisko palīdzību un aprūpi tādā kvalitātē, kāda atbilst pieņemtajiem vispārējās medicīnas standartiem.”
67.pants (1) – “Psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu. Stacionāro palīdzību sniedz psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai ārstniecības iestādes psihiatriskajā nodaļā, ja slimnieka veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams veikt ambulatori vai dzīvesvietā.”
Grūti saprast, kāds ir VM vadmotīvs, pārkāpjot Ārstniecības likumu savā kapitālsabiedrībā. Valsts sekretārs ar šādu soli noņem no sevis jebkādu atbildību par notiekošo bērnu psihiatrijas slimnīcā, jo izmaiņas slimnīcas statusā neparedz nedz ārstēšanu, nedz rehabilitāciju. Lai arī šobrīd Ainažos bērnu skaits ir samazināts uz pusi, tomēr slimnīcā palikuši bērni, kuriem nepieciešama nopietna ārstēšana un atrašanās diennakts uzraudzībā, ne tikai vienkārši aprūpe.
Joprojām veselības aprūpē nav arī izsrādātas vadlīnijas, standarti, kvalitātes sistēmas. Kā norādījusi Eiropas Komisija, bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā būtu jāsaglabā kvalitatīva ārstniecība atbilstoši standartiem. Jāpaplašina rehabilitācijas pakalpojumu spektrs un dažādas saskarsmes iespējas, reiterterapija. Vecajās ēkās jāizveido mācību centrs, kur apmācītus vecākus un bērnu aizbildņus, kā rīkoties krīzes situācijās, kā prognozēt un pārvarēt slimību uzliesmojumu un lēkmes, kā labāk integrēties sabiedrībā.
Taču tā vietā VM ar “atjautīgu iedvesmu” interpretē likumus tā, lai pēkšņi vairs nav problēmas. Gan Ainažu gadījumā, gan onkoloģijā ir dažādi plāni, bet nav jēgpilnas un aktīvas rīcības. Visu var paslaucīt zem paklāja. Tāds, šķiet, ir centrālais vadošo VM darboņu motīvs.
Ir naivi cerēt, ka pacienti to neredz. To skaidri parāda negalimojošais Eiropas Komisijas ziņojums, kur, neskatoties uz pašslavinošām ministres A.Čakšas preses relīzēm un pirktām intervijām, pacienti milijarda eiro ieplūšanu sistēmā neizjūt. Tāpat joprojām veselības rādītāji pie mums ir vissliktākie Eiropas Savienībā.
Eiropas Komisija pelnīti ir ielikusi neapmierinošu atzīmi par VM darbu.
