Remonts vannas istabā. Kas ir vannas pārplūde, un kā to ierīkot? 0
Iedomāsimies visai reālu situāciju. Esat paveicis vannas istabas remontu, piepildījis vannu ar karstu ūdeni un tajā atlaidies izbaudīt sava darba augļus, kad pēkšņi pie durvīm zvana dusmīgs kaimiņš no apakšējā stāva un stāsta, ka esat applūdinājis viņa dzīvokli… Bet vai pēc remonta jūs ierīkojāt arī vannas pārplūdi?
Šī ne visai sarežģītā ierīce ļauj vannu baudīt droši, novadot lieko ūdeni kanalizācijā, un atsevišķos gadījumos tā ir pat dekoratīvs vannas istabas elements.
Ražotāji piedāvā plašu pārplūdes ierīču klāstu, kas parasti apvienotas vienā mezglā ar vannas sifonu. Pareizi pievienojot, gumijas blīves liks ūdenim iztecēt vienīgi kanalizācijas caurulē. Vienlaikus tiks izveidots ūdens aizvars, kas neļaus gāzēm no kanalizācijas caurulēm iekļūt jūsu mājoklī. Protams, tiks noslēgta izplūde vannas apakšā, kad to piepildīsiet ar ūdeni, un netiks pieļauta tās pārlieku piepildīšana, ja kāda iemesla dēļ būsiet aizmirsis aizgriezt krānu.
Ierīces iedala pēc veida, kādā tiek noslēgta galvenā vannas izplūde. Iespējamie varianti – mehāniski ievietojams korķis, pusautomātiskās un automātiskās noslēdzošās sistēmas.
Gumijas vai plastmasas korķis
Pirmajā gadījumā viss ir maksimāli vienkārši: izplūdi slēdz ar gumijas vai plastmasas korķi, bet pārplūdei parasti priekšā ir vien dekoratīvs sietiņš, kas nekādā veidā neietekmē ūdens aizplūšanu. Lai korķis nepazustu, tas ar aukliņu vai dekoratīvu ķēdīti var būt piestiprināts pārplūdes atverei tikai tā iemesla dēļ, lai nepazustu. Komplekta priekšrocības – zema cena un vienkārša montāža, ilgmūžība un drošība. Šādi komplekti standarta vannām nopērkami, sākot no 4,5 eiro par plastmasas izstrādājumu. Sifonam var būt arī papildu ievads, lai pieslēgtu izlietnes izvadu un nebūtu jāierīko papildu savienojumi ar kanalizācijas caurulēm.
Šādas sistēmas trūkums, kas gan ir visai filozofisks, – tā atgādina jau aizgājušo laiku, un kāds to uzskatīs par vecmodīgu.
Pusautomātiskās sistēmas
Šādas ierīces ir modernākas un ļauj izbaudīt lielāku komfortu. Sistēma no iepriekšējās atšķiras ar savdabīgu vadības bloku, un vannas izplūdi var atvērt un aizvērt, nebāžot roku ūdenī. Pie pārplūdes var būt ierīkots mehānisms, ko pagriežot vai nospiežot ar trosi tiek darbināts izplūdes vārsts. Šādi komplekti maksā, sākot no 13 eiro.
Ieguvumi: vannu var noslēgt, neieliecoties tajā, un izskats ir estētiskāks.
Trūkumi: sistēmu intensīvi lietojot, trosīte, kas darbina vārstu, sāk ķerties un iestrēgst. Ja ūdens ir ciets, var veidoties kaļķakmens aplikums, kas ar laiku ietekmēs sistēmas darbību. Sākumā detaļu kustība būs apgrūtināta, līdz tās iestrēgs pavisam. Visbiežāk bojājas tieši trosīte, kas darbina vārstu, bojājas arī vārsts, kas noslēdz vannu. Tā savienojums kļūst vaļīgs, un ūdens visu laiku no vannas izplūst. Dodot priekšroku pusautomātiskajai sistēmai, šā iemesla dēļ jāizvēlas atzītu ražotāju kvalitatīvi izstrādājumi ar pietiekami ilgu garantiju un jāatceras, ka skopais maksā divreiz.
Automātiskās sistēmas
Protams, par pilnīgu automātiku šajā gadījumā runāt nevar. Lai sistēmu darbinātu, tāpat jāpieliek kaut vai neliela fiziska piepūle. Tikai nevis jāpagriež kloķis vai jāpiespiež poga pie pārplūdes, bet jāuzspiež uz paša izplūdi slēdzošā vārsta. Tas kustēsies uz leju un fiksēsies aizvērtā pozīcijā. Uzspiežot atkārtoti, vārsts pacelsies un atvērs ceļu izplūstošajam ūdenim. Tādējādi ūdens daudzumu vannā var regulēt pat no guļus pozīcijas. Ierīce nopērkama, sākot no 20 eiro.
Sistēma izskatās eleganti, un tajā nav trosītes, kas varētu ieķerties un salūzt. Tomēr ir arī trūkumi. Izlaižot ūdeni no pilnas vannas, rokas būs jāmērc ūdenī līdz elkoņiem, lai atvērtu vārstu. Bojājuma gadījumā nāksies mainīt visu sistēmu. Automātiskajām sistēmām parasti ir neliels izplūdes diametrs, un vanna iztukšojas samērā lēni. Tomēr vēlams izvēlēties atzītu ražotāju izstrādājumu, ko varēs izmantot ilgāk.
Tiek piedāvātas arī sistēmas, kurās pārplūde apvienota ar ūdens maisītāju. Tās ieteicams izvēlēties, ja nav citas iespējas uzlikt atsevišķu maisītāju, piemēram, ja vannai ir šauras malas un tā atrodas tālu no sienas. Šādas sistēmas ierīkošanu labāk uzticēt pieredzējušam santehniķim, it īpaši, ja caurules jāpaslēpj grīdā.
Plastmasa vai metāls?
Nesenā pagātnē vienīgais risinājums bija čuguna vai tērauda sifoni. Tie bija ne visai izskatīgi un smagi, rūsēja, bet varēja izmantot ilgi. No vara un tā sakausējumiem (bronzas un misiņa) izgatavotie sifoni ir daudz izturīgāki par plastmasas analogiem. Tiem nav obligāti jābūt dzelteniem. Šos metālus pārklāj ar hromu un niķeli. Pareizi ierīkotas un ekspluatētas ierīces var lietot vairākus gadu desmitus. Trūkums – samērā augstā cena.
Plastmasas sifoni izmaksā vislētāk. Vienlaikus tie ir viegli uzstādāmi un universāli. Pareizi ierīkoti un ekspluatēti sifoni arī kalpo ilgāku laiku. Atkārtošos, ka jāizvēlas atzītu ražotāju darinājumi. Plastmasa tajos būs daudz izturīgāka, vītnes precīzas un viegli saskrūvējamas. Vietās, kur paredzēta lielāka mehāniskā slodze, būs darīts viss, lai plastmasa nesalūztu.
Kā izvēlēties
Izvēloties vannas sifonu un pārplūdi, jāņem vērā ne tikai tās ārējais izskats un dizaina risinājumi. Svarīgs ir ražotājs un preces garantija.
Mehāniska, pusautomātiska vai automātiska sistēma drīzāk ir stila un iespēju jautājums. Protams, mehāniskajai sistēmai ar korķi trūkumu gandrīz nav, un tā ir visdrošākā.
No plastmasas (polipropilēna) izgatavotajām ierīcēm jābūt ar pietiekami biezām sieniņām, lējumam – kvalitatīvam. Savukārt no krāsainajiem metāliem ražotajām ierīcēm nedrīkst būt skrāpējumu, iespiedumu, citu redzamu defektu.
Ierīcei, protams jāatbilst vannas parametriem un jūsu kanalizācijas sistēmas cauruļu diametram. Komplektā jāatrodas ne tikai plastmasas detaļām, bet arī nepieciešamajiem gumijas blīvgredzeniem un skrūvēm.
Jāizvērtē, vai sifonam nepieciešams pieslēgt citas ierīces, teiksim, izlietni vai veļas mazgājamo mašīnu.
UZZIŅA
• Ja māc vismazākās šaubas, vai spēsiet sifonu pievienot pats, labāk palīgā aicināt sertificētu santehniķi. Ja ķeraties pie darba pats, rūpīgi izlasiet un ievērojiet montāžas instrukciju, kas ir katra sifona komplektā.
• Sāk ar vecās sistēmas demontāžu, protams, ja tāda ir. Vannas virsma abās pusēs pie ieplūdes un pārplūdes rūpīgi jānotīra, lai nepaliktu netīrumi un rūsa. Arī kanalizācijas ievadam, kur pievieno sifonu, jābūt tīram. Tikai pēc tam var sākt montāžu ražotāja norādītajā secībā.
• Kad viss samontēts, vannā jāielaiž mazliet ūdens. Ja būs noplūde, to varēs uzreiz redzēt. Ja noplūdes nav, sifonu noslēdz un vannu piepilda, līdz sāk darboties pārplūde. Tādējādi var pārbaudīt savienojumus šajā sistēmas daļā. Atliek vien izvilkt korķi un ļaut ūdenim izplūst ar pilnu jaudu. Ja vanna ir tukša un visi savienojumi no ārpuses sausi – darbs paveikts kvalitatīvi. Ja konstatētas noplūdes, iespējams, jāpievelk skrūvējamie savienojumi. Pēc tam jāpārbauda atkārtoti. Noplūdi visvieglāk konstatēt, savienojumu apslaukot ar tualetes papīru. Uz tā redzami pat vismazākie ūdens pilieni.
• Ekspluatācijas laikā regulāri jāpārliecinās, vai savienojumu vietās netek ūdens. Reizi trijos mēnešos vēlams sifonu izskalot ar karstā ūdenī izšķīdinātu citronskābi vai kādu no veikalos nopērkamajiem līdzekļiem. Laiku pa laikam nomaina gumijas blīvējumus. Ja redzamas kaut vai nelielas plaisas sifona korpusā, tas nekavējoties jānomaina.
