Remonts pļavai 0
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nu visas pļavas ir pašā skaistumā. Tagad ir īstais laiks izstaigāt savu īpašumu un kritiski novērtēt, cik vērtīgs tas ir. Ja augus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, jāsteidz vairot dabas daudzveidību.
Novērtē situāciju
“Bioloģiski vērtīgu zālāju Latvijā palicis vairs tikai nepilns procents no visas teritorijas,” par apdraudēto sugu dzīvotni nobažījusies dabas eksperte Linda Uzule.
Lai pļavas saglabātos, tām var palīdzēt tikai cilvēks ar pļaušanu vai lopiņi ar samērīgu noganīšanu. Tā kā mājlopi daudzviet laukos ir retums, atliek vien darboties pašam.
Par to, vai piederošā pļava ir bioloģiski vērtīga, vai arī, kur ir tāda dzīvesvietai tuvākā pļava, var uzzināt Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” (https://ozols.gov.lv).
Vairo dažādību
Ja pļavā ir liela augu dažādība, tajā nav dominējošo sugu, tad var priecāties, jo kopšana notiek pareizi. Labākais laiks pļaušanai ir no Jāņiem līdz Pēteriem.
Taču, ja augu dažādība ir maza, tad tagad ir īstais laiks, lai nopļautu pļavu. Tas palīdzēs izdzīvot augumā sīkākajiem, jūtīgākajiem augiem.
Obligāts noteikums – sienu nogrābt no lauka. Ja tas paliek vai tiek sasmalcināts, tad ar katru gadu pļava paliks auglīgāka, taču daudzveidības ziņā nabadzīgāka. Slāpekļa pārbagātība bioloģiskajām pļavām ir nāvējoša. Piemēram, uzkaisīts pilnmēslojums var izjaukt visu augu līdzsvaru pļavā.
Lai saglabātu tos augus, kurus vēlas redzēt pļavā, viens no veidiem ir laukumu, kur to ir visvairāk, atstāt nepļautu. Apkārtējo konkurence būs mazinājusies, šis augs varēs paplašināt savu ģimeni.
Sāk pļaušanu
Ar agru pļaušanu var uzlabot pļavas augu sastāvu. Arī mazināt invazīvos (ievazātie ārzemnieki: daudzlapu lupīna, Sosnovska latvāņi, Kanādas zeltslotiņas u. c.) vai ekspansīvos (pašmāju agresori – meža suņuburkšķi, podagras gārsas u. c.).
Tagad tie gatavojas ziedēšanai un ir izdevuši spēkus ziedu veidošanai. Nu tie ir visjūtīgākie un vieglāk iznīdējami. Kad tie ataug, nopļauj atkal. Protams, nevar cerēt, ka izdosies atbrīvot pļavu vienā gadā, bet pamazām nevēlamos var mazināt, neļaujot izsēties.
Jārēķinās, ka augsnē saglabājas bagātīga sēklu banka. Tā tur snauž un gaida savu iespēju pat gadu desmitiem. Tādēļ ir cerība, ka sugu daudzveidība atjaunosies arī tādā pļavā, kas kādreiz bijusi bagātīga, taču nepareizas kopšanas dēļ zaudējusi savu vērtību. “Remontēt” pļavu nav viegli. Taču labā ziņa – tā noteikti nav neiespējamā misija!
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
