Remonta bedre garāžā – kā ierīkot 0
Daudzus auto apkopes darbus un sīkus remontus var paveikt pats tā īpašnieks. Taču piekļūt auto apakšai, kur bieži vien gadās ķimerēties, ir sarežģīti. Pacēlāja ierīkošana ir dārga. Vienkāršākais variants – remonta bedre.
Ievērojot dažus vienkāršus principus, tas nav ļoti sarežģīti.
Par optimālo vietu remonta bedres ierīkošanai uzskata nojumi blakus garāžai vai pašā garāžā, taču tikai tad, ja virs tās pastāvīgi netiek novietots braucamrīks. Tas tāpēc, ka bedrē, lai cik labi tā būtu ierīkota, būs paaugstināts mitrums un tas veicinās virs bedres novietotā auto koroziju. Šo efektu var samazināt, ierīkojot bedrē labu ventilāciju.
Jāņem vērā gruntsūdens līmenis
Protams, remonta bedri visērtāk ierīkot vēl pirms garāžas uzcelšanas. Tad iespējams izmantot celtniecības tehniku. Ja garāža jau uzbūvēta, bedri vajadzēs rakt ar lāpstu, pārvietojot vairākus kubikmetrus grunts.
Tāpat, pirms ķeras pie plānošanas, vēlams zināt, cik augsts konkrētajā vietā ir gruntsūdens līmenis. Ja tas ir augsts, prātīgāk ierīkot estakādi blakus garāžai, jo mēģinājumi ierobežot gruntsūdens iekļūšanu bedrē līdzināsies cīņai ar vējdzirnavām.
Jāsāk, protams, ar skices zīmēšanu.
Parasti bedres platums ir 800–850 mm. Garums atkarīgs no auto izmēriem, turklāt jāparedz, ka bedrē var ērti iekāpt arī tad, kad virs tās novietots braucamais. Savukārt bedres dziļumam jābūt tādam, lai ērti varētu piekļūt auto apakšai un ritošās daļas mezgliem, nevajadzētu pārvietoties salīkušam. Tādējādi bedres dziļums ir par 100–200 mm lielāks nekā auto īpašnieka augums, vidēji 1800–1900 mm.
Jāparedz vieta arī sienu materiālam un hidroizolācijai. Ja sienas būs no ķieģeļiem vai betona, uz katru pusi jāpierēķina 120–150 mm. Ja būs drenāža un hidroizolācija, jāpieskaita vēl 150–170 mm uz katru pusi. Betonējot grīdu, bedres dziļumam pierēķina vēl 200 mm (1. zīmējums).
Ierīkojot remonta bedri jau gatavā garāžā, jāņem vērā, ka attālumam starp bedres un garāžas sienām jābūt ne mazākam par vienu metru.
Svarīga ventilācija!
Sāk ar bedres iezīmēšanu dabā un grunts izrakšanu. Plānojot vietu, kur grunti izbērt, jāielāgo, ka uzirdināta tā aizņems par ceturtdaļu vairāk vietas nekā sablīvēta.
Vienlaikus ar bedres rakšanu jāparedz vieta ventilācijas caurulēm. Arī tām jāizrok tranšejas. Ventilācijas ierīkošanas principu var aplūkot 2. zīmējumā. Caurules atverei, kas piegādā gaisu bedrē, jābūt 500 mm virs zemes un piesegtai ar sietu vai regulējamu vārstu, savukārt izvada galam – 2000–2500 mm virs zemes.
Tas jāpiesedz ar jumtiņu. Ventilācijas ierīkošanai lieliski noder 100 mm diametra kanalizācijas caurules. Tās var izvadīt caur pamatiem un sienu vai arī jumta konstrukcijām. Kad ventilācija samontēta, tās darbību pārbauda ar sveces liesmu, ko tuvina izplūdes caurules sākumam. Ja viss pareizi, liesma tiks noliekta izplūdes kanāla virzienā.
Sāk ar grīdu
Kad būvbedre izrakta, tās apakšu rūpīgi noblietē. Ieber šķembas vai granti un tās blietē. Noblietētā slāņa biezums ir 100 mm. Ieber 50 mm smilšu kārtu un atkal noblietē. Seko vēl viens 50 mm grants vai šķembu slānis.
Bedres sienas pārklāj ar hidroizolācijas materiālu. Tas var būt biezs polietilēns, ruberoīds vai kāda no hidroizolācijas membrānām. Lietojot ruberoīdu, tās sloksnes vienu otrai pārlaiž par 100–150 mm un savienojuma vietas salīmē ar bitumena mastiku.
Bedres apakšā ievieto armatūru, veidņus un ielej betonu tā, lai zem armatūras būtu aptuveni 50 mm, virs – 60 mm betona. Grīdai jāļauj žūt 3–4 dienas. Tad savā vietā novieto ventilācijas caurules un ierīko vertikālās sienas no ķieģeļiem, blokiem vai monolīta betona. Betonējot vertikālajām sienām jāļauj žūt aptuveni divas nedēļas.
Hidroizolāciju aptin ap sienām un atlikušo spraugu aizpilda ar grunti. Vēlams, lai tajā būtu lielāks māla piejaukums. Katru iebērto 150–200 mm kārtu rūpīgi noblietē.
Pašu drošībai un ērtībām
Bedres augšpusē gar malām piestiprina metāla leņķus, kas novērsīs nejaušu iebraukšanu bedrē. Bedrei var paredzēt arī vākus no apdares dēļiem. Vienā galā ierīko kāpnes. Tās vislabāk sametināt no metāla un stacionāri nostiprināt. Apdarei var izmantot flīzes vai betonu apstrādāt ar nostiprinošu dziļumgrunti.
Ierīkojot bedrē apgaismojumu, visbiežāk izvēlas 12 voltu spriegumu. Kabeļiem jābūt ar pietiekamu izolāciju un ievietotiem gofrēta metāla aizsargčaulā, ko sazemē.
