Rektoru vēlēšanu virtuve: dīvaini biļeteni, kļūdaina balsu skaitīšana 3
Administratīvā rajona tiesa atzinusi par prettiesisku valdības lēmumu Indriķi Muižnieku neapstiprināt Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā. Tiesai apmierinot Muižnieka pieteikumu, tā atzina par prettiesisku, kā arī atcēla Ministru kabineta pērnā gada 29.augusta rīkojumu, ar kuru Muižnieks netika apstiprināts LU rektora amatā.
Tikmēr “Latvijas Avīzes” rīcībā nonākusi informācija par jaunām niansēm LU rektora vēlēšanu norisē, kā arī par agrāk pieļautiem pārkāpumiem rektoru vēlēšanās citās augstskolās, kuri gan tikuši novērsti bez valdības un tiesas iejaukšanās vai nav bijuši tik būtiski, lai būtu pamats apstrīdēt vēlēšanu rezultātus.
Tomēr šie gadījumi tāpat parādījuši, ka rektoru vēlēšanu virtuve ne vienmēr ir gana tīra.
Kā zināms, LU rektora vēlēšanas pērnvasar bija organizētas tā, ka valdība tajās saskatīja tik būtiskus pārkāpumus, ka nolēma neapstiprināt rektora amatā I. Muižnieku. Pirmajā Satversmes sapulces sēdē par I. Muižnieku no 286 balsotājiem nobalsoja 141, bet par viņa konkurentu Gundaru Bērziņu – 128.
Kaut I. Muižnieks savāca vairāk balsu, par viņu arī nobalsoja mazāk nekā puse klātesošo. Sākotnēji pēc balsošanas rezultātu pasludināšanas tika paziņots, ka neviens no kandidātiem nav ievēlēts, tomēr Satversmes sapulces priekšsēdētājs pasludināja, ka I. Muižnieks ir ievēlēts un pat nepiedāvāja sapulcei balsot par šo vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.
Kad turpmākajās dienās daļa LU mācībspēku apšaubīja vēlēšanu iznākumu, tika sasaukta vēl viena Satversmes sapulce, kuras darba kārtībā rektora vēlēšanas sākotnēji nemaz nebija iekļautas. Tomēr tajā notika it kā rektora vēlēšanu otrā kārta, kurā jau piedāvāja tikai I. Muižnieka kandidatūru un no 244 balsotājiem viņu atbalstīja 132.
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), pārbaudot vēlēšanu likumību, saskatīja vairākus būtiskus pārkāpumus, tāpēc valdība I. Muižnieku amatā neapstiprināja, un viņš šo lēmumu apstrīdēja tiesā.
Studentu balsojums – saistošs vai brīvs?
Viens no iemesliem, kāpēc I. Muižnieks varētu nebūt ievēlēts likumīgi, IKVD ieskatā, bija dīvainības ar Satversmes sapulces mandātu piešķiršanu, kas ne vienmēr noticis atbilstoši pašas LU iekšējo normatīvo aktu prasībām.
Piemēram, nav saprotams, pēc kādiem principiem vadījusies LU Studentu padome (SP), delegātus, kas netika uz Satversmes sapulces sēdi, aizstājot ar citiem.
Nu izrādījies, ka uz Satversmes sapulci deleģētie studenti nav arī varējuši pilnīgi brīvi balsot. SP kopsapulcē bija izlēmusi, ka jāatbalsta I. Muižnieks, un četras dienas pirms vēlēšanām SP priekšsēdētāja Alise Paula Zīverte visiem studentiem, kas bija Satversmes sapulces delegāti, izsūtīja šādu epasta vēstuli: “Tā kā jūs esat LU SP deleģētie pārstāvji LU Satversmes sapulcē, atgādinu, ka Jums ir saistošs LU SP Kopsapulces lēmums, kurš šajā gadījumā ir atbalstīt prof. Indriķi Muižnieku.
Zinu, ka daudziem rodas jautājums par šādu pieeju, bet atgādinu, ka LU SP Kopsapulce Jūs deleģēja paust studējošo viedokli, par ko šajā gadījumā lemttiesīga ir kopsapulce.
Lai gan katram no mums ir savs personīgais viedoklis par kandidātiem un kādam tas varētu nesakrist ar kopsapulces lēmumu, tomēr mums kā studējošajiem jādodas kā viens kopīgs spēks, jo tikai kopā mēs spējam sasniegt vairāk.”
A. Zīverte sarunā ar “Latvijas Avīzi” nenoliedz, ka šādu vēstuli rakstījusi, tomēr norāda, ka balsošana bijusi aizklāta un nevienam studentu pārstāvim aizpildītais biļetens nav bijis jāuzrāda. Tātad, neraugoties uz SP kopsapulces lēmumu, katrs esot varējis brīvi balsot.
To, ka nobalsojis par savu favorītu G. Bērziņu, “Latvijas Avīzei” atzina kāds students, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu.
Viņš stāstīja, ka SP kopsapulcē I. Muižnieks savācis divreiz vairāk balsu nekā konkurents, kaut argumenti, kāpēc jābalso par līdzšinējo rektoru, neesot bijuši pārliecinoši, piemēram, I. Muižnieku mēs pazīstam, bet, kāds rektors būs G. Bērziņš, nezinām.
Students pieļāva, ka daļa studējošo tomēr varētu būt pakļāvušies SP spiedienam un nobalsojuši tā, kā liek. “Visā šajā procesā daudz runāts par augstskolu autonomiju, bet kur paliek personīgā autonomija?” jautāja students.
Vēl viena neskaidrība LU rektora vēlēšanu procesā ir, vai vēlēšanās bija jāpiedalās LU iekļauto koledžu studentiem. IKVD uzskata, ka bija jāpiedalās, jo Satversmes sapulces sastāvā bijuši koledžu mācībspēki. Tikmēr LU uzskata, ka nē: šie studenti piedalās koledžu pašpārvaldē.
Izrādās, par to, kādas tad ir koledžu pārstāvju tiesības LU vēlēšanās, strīds bijis jau 2011. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saņēma sūdzību par to, vēlēšanās piedalījušies LU aģentūru (šādā statusā ir arī koledžas) darbinieki, un tas neatbilstot vēlēšanu kārtībai, taču IKVD secināja, ka M. Auziņš būtu ievēlēts arī tad, ja aģentūrās strādājošie nebūtu balsojuši, līdz ar to nebija pamata neatzīt vēlēšanu rezultātus.
Neskaidrības ar koledžu pārstāvju tiesībām 2019. gada vēlēšanās parāda, ka arī astoņus gadus vēlāk šīs tiesības piedalīties vēlēšanās nav līdz galam noregulētas.
Vienkāršs balsu vairākums iegāž
Runājot par nodoto balsu skaitu, sākotnēji pats I. Muižnieks pauda, ka uzskatāms par ievēlētu jau pēc pirmā balsojuma, jo lēmumus Satversmes sapulce pieņemot ar vienkāršu balsu vairākumu, proti, esot svarīgi, kurš saņem vairāk balsu, nevis vai kandidātu atbalsta vairāk nekā puse.
Līdzīga situācija, kad par rektora amata kandidātu nobalsoja mazāk nekā puse no Satversmes sapulces dalībniekiem, 2017. gadā bija Latvijas Jūras akadēmijā.
Toreiz uz rektora amatu šajā augstskolā pretendēja pat pieci kandidāti, bet Satversmes sapulcē bija tikai 29 balsotāji. Balsošanas pirmajā kārtā neviens no viņiem neguva nepieciešamo balsu skaitu, bet par diviem – Andreju Zvaigzni un Andri Unbedahtu – tika nodots pa septiņām balsīm.
Abi piedalījās balsošanas otrajā kārtā, kurā A. Zvaigzne ieguva 6, bet A. Unbedahts – 10 balsis. Kaut par derīgiem tika atzīti, tikai 24 biļeteni, vairāk par pusi balsu nebija savācis neviens. Tomēr LJA lūdza IZM virzīt “ievēlēto” rektoru apstiprināšanai valdībā, turklāt vēl vēstulē IZM apgalvojot, ka viņš ievēlēts ar 12 balsīm.
Toreiz IKVD secināja, ka akadēmijas rektora vēlēšanu nolikumā nav skaidri noteikta balsu skaitīšanas kārtība un nav noteikts, ka nav jāiegūst vairāk par pusi balsu, lai rektora amata kandidāts būtu ievēlēts, tāpat ne visi rektora amata kandidāti iesnieguši kandidēšanai nepieciešamos dokumentus. Turklāt ne visi Satversmes sapulces delegāti bija tiesiski deleģēti.
Kad IKVD atzina, ka rektora vēlēšanās bijuši pārkāpumi, LJA neuzstāja uz A. Unbedahta apstiprināšanu, bet gan sarīkoja jaunas vēlēšanas, kurās par rektoru kļuva Kristīne Carjova, kas apstrīdētajās vēlēšanās pat nebija piedalījusies.
Arī anonīmus ziņojumus pārbauda
Savukārt 2018. gadā IKVD nācās vētīt, vai nav bijuši pārkāpumi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora vēlēšanās, kurās konkurēja Aigars Pētersons, kuru arī ievēlēja, un Jānis Vētra.
Vēlēšanas bija notikušas jau 2017. gada novembrī, taču IZM tikai 2018. gada vasarā saņēma anonīmu vēstuli, kurā kāda persona vai personas rakstīja, ka tām bijis negods piedalīties RSU rektora vēlēšanās, kuras bijušas “ārkārtīgi manipulatīvas”, jo A. Pētersons bijis iepriekšējā rektora Jāņa Gardovska bīdīts kandidāts, J. Gardovskis arī vadījis Satversmes sapulci un vēlēšanu komisijā darbojušies tikai A. Pētersona atbalstītāji.
Taču būtiskākais pārmetums saistīts ar vēlēšanu biļetenu: tas izveidots tā, ka pie kandidāta, kuru atbalsta, bija jāievelk krustiņš, bet neatbalstītais kandidāts nebija nedz jāizsvītro, nedz kā citādi jāatzīmē. Ja vēlējās balsot pret abiem, biļetens bija jāatstāj neaizpildīts, bet tad tas tika uzskatīts arī par nederīgu.
Līdz ar to vēstules autori izteica bažas, ka balsot pret abiem īsti nebijis iespējams, turklāt, skaitot balsis, komisija varējusi labot biļetenus, kuros nav atbalstīts neviens, ievelkot krustiņu vēlamajam kandidātam.
Kāda balsotāja esot iemetusi neaizpildītu biļetenu, balsojot pret abiem kandidātiem, taču gala protokolā šāds biļetens nav parādījies.
Kopumā bija izdalīti 118 biļeteni, un tie visi arī bija derīgi, turklāt katrā bija balsots par kādu no kandidātiem: A. Pētersons savāca 85, bet J. Vētra 33 balsis.
Apskatīt biļetenus, lai saprastu, vai ar tiem veiktas kādas manipulācijas, vairs nebija iespējams, jo tie bija iznīcināti. RSU pārstāvji IKVD paskaidroja, ka šādu biļetenu dizainu esot ierosinājuši RSU studenti. RSU uzskata, ka tādējādi biļetens padarīts ērtāk aizpildāms.
Tomēr vēlēšanu rezultātus IZM neapšaubīja, tikai lūdza veikt izmaiņas iekšējos normatīvajos aktos, lai turpmāk būtu precīzāka gan Satversmes sapulces darbība, gan rektora vēlēšanu process. Attiecībā uz biļetenu dizainu un citiem aspektiem balsošanā RSU gan dienestam atbildēja, ka noteikt balsošanas kārtību saskaņā ar likumu ir pašas augstskolas ziņā.
RSU pārstāvis Edijs Šauers “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka balsu skaitīšanas komisijas locekļi kontrolē viens otru, tādējādi izslēdzot jebkādas šaubas par vēlēšanu godīgumu.
Kopumā RSU patstāvīgi pilnveidojot savus darba procesus, tostarp tos, kas saistīti ar vēlēšanu norisi.
Jāpiebilst, ka LU rektora vēlēšanās, kaut arī bija pārkāpumi, nekādas šaubas par balsu skaitīšanas komisijas darbībām nevarēja rasties, jo balsu skaitīšanai katrs varēja sekot interneta tiešraidē. Iespējams, šādu praksi vajadzētu pārņemt arī citām augstskolām.
IKVD Uzraudzības departamenta direktors Jānis Zīvarts teic: “Dienests būtu gatavs augstskolas konsultēt arī pirms rektoru vēlēšanām par to, kā tās noorganizēt atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Diemžēl parasti augstskolas pie mums preventīvi nevēršas. Skolas gan izmanto iespējas konsultēties dienestā pirms kādu dokumentu apstiprināšanas, tās nekautrējas.”
Jāpiebilst gan arī, ka augstskolām ir pašu algoti juristi, LU un RSU arī mācībspēku vidū ir daudzi profesionāli juristi, līdz ar to ķibeles ar vēlēšanām šķiet jo grūtāk izskaidrojamas.
