Rektors bez latviešu valodas prasmes? 0
Vai latviešu valoda atkal kļūs par bauru valodu, kas nav izmantojama ne studijās, ne zinātnē? Šis ir viens no galvenajiem argumentiem, ko pauž tie, kas kritizē izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerētās pārmaiņas valodu lietojumā Latvijas augstskolās.
R. Ķīlis uzskata, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ierobežo valsts augstskolu iespējas īstenot studiju programmas citās Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās un piesaistīt ārvalstu mācībspēkus, pētniekus, kā arī meklēt ārvalstīs augstskolu administratīvos vadītājus. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Augstskolu likumā, Izglītības likumā, kā arī vairākos Ministru kabineta noteikumos.
Iecerēts noteikt, ka daļu studiju programmu augstskolas pilnībā varēs veidot citās ES valodās (visticamāk, visbiežāk tiktu izmantota angļu valoda). Par latviešu valodas aizsardzību gan arī esot domāts: Paredzēts noteikt, ka bakalaura un maģistra līmenī vismaz pusei studiju programmu tomēr būs jābūt latviski. Uz doktora līmeņa programmām šādas prasības neattiecas, tātad teorētiski augstākajā studiju līmenī pat visas studiju programmas varētu būt svešvalodās.
Kad jautāju R. Ķīlim, vai tiešām latviešu valoda nebūtu jāizmanto arī augstākajā studiju līmenī, ministrs atbildēja: “Pilnvērtīgām un kvalitatīvām doktorantūras studijām nepieciešama regulāra starptautiska aprite, publikācijas zinātniskos recenzētos izdevumos, dalība starptautiskās konferencēs.
Pasaules zinātnes valoda, kurā notiek saziņa un ideju apmaiņa augstā līmenī, šobrīd ir angļu valoda, taču tas, protams, neizslēdz, ka doktoranti jautājumus, kas saistāmi ar lokālās kultūras pētniecību, studēs latviešu valodā.” Tātad ministrs neizslēdz, ka vismaz, piemēram, letoniku te studēs latviski, bet nenorāda, ka tas būtu pareizi, vērtīgi, vajadzīgi.
Ministrs arī piebilst, ka doktorantūras studiju pāreju angļu valodā jau veiksmīgi īstenojusi Igaunija, ievērojami paplašinot savu zinātnisko konkurētspēju. Vai šī pāreja bijusi pilnīga un doktora studiju igauniski vairs nav, par to Latvijas IZM gan ziņu nav.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“Vienotība”), uzsverot, ka nepauž komisijas viedokli, jo R. Ķīļa priekšlikumi tajā vēl nav apspriesti, norādīja, ka jau šobrīd piektdaļu studiju kursu ir iespējams pasniegt angliski vai citā ES valodā. Iespējams, var diskutēt par šīs proporcijas palielināšanu, taču Latvijā joprojām kā nacionālā valstī jāsaglabā iespēja katram studēt jebkuru nozari jebkurā studiju līmenī lielākoties latviešu valodā.
Vineta Poriņa (Nacionālā apvienība) uzskata, ka vismaz bakalaura līmenī noteikti nedrīkst atteikties no studijām latviešu valodā, jo tas mazinātu cittautiešu jauniešu motivāciju augstā līmenī apgūt latviešu valodu, kas patlaban viņiem nepieciešama studijām.
Turklāt latviešu valodas lomas samazināšana augstskolās nozīmē, ka būtu apdraudēta valsts valodas akadēmiskā attīstība.
Starptautiskās konkurences cena
R. Ķīlis arī ierosina noteikt, ka augstskolu vadītāji – rektors, prorektors, direktors un izpilddirektors –, kā arī dekāni un pētnieki varēs divus gadus strādāt, neapliecinot latviešu valodas prasmes augstākajā līmenī. Pēc tam gan būs jāiegūst apliecinājums, ka valoda apgūta atbilstoši augstākajam līmenim. Savukārt akadēmiskajam personālam vairs netiktu izvirzītas nekādas prasības attiecībā uz latviešu valodas prasmi.
Ministrijā uzskata – pašreizējā kārtība neveicina konkurētspēju augstskolu mācībspēku un administratīvā personāla vidū. Ja plašāk lietos angļu valodu, Latvijas augstskolu mācībspēkiem, pētniekiem un vadītājiem būtu jāspēj starptautiski konkurēt, līdz ar to jāceļ sava darba kvalitāte.
Iespējams, mācībspēki un pētnieki varētu arī neprast latviešu valodu. Bet kā gan rektors varēs vadīt augstskolu, pārstāvēt to dažādās diskusijās un pasākumos, neprotot latviski? Ministrs piekrīt, ka “grūti iedomāties, ka Latvijā to varētu veiksmīgi darīt, ilgstoši nezinot latviešu valodu”. Taču būtu nepareizi atteikties no starptautiskas konkurences.
I. Druviete toties norāda, ka šādus grozījumus nedrīkst pieņemt. Vieslektoriem likums jau tagad ļauj neprast latviešu valodu un uz līguma pamata strādāt neierobežotu laiku, taču “ja šie mācībspēki grib pilnvērtīgi iekļauties Latvijas akadēmiskajā saeimā, tad gan latviešu valoda jāprot”.
Lai ārzemnieki nestudē geto
IZM apgalvo, ka grozījumi nozīmēs arī to, ka ārvalstu studentus vairs nespiedīs studēt latviski, tāpēc viņi biežāk izvēlēsies studijas mūsu valstī – maksās te ne tikai par studijām, bet arī īrēs dzīvokļus, pirks pārtiku, tādējādi dodot labu pienesumu Latvijas ekonomikai. Taču, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē, kur vairāki simti ārvalstnieku ik gadu studē lielākoties medicīnu, noskaidroju, ka jau tagad ārvalstnieki nebūt nestudē latviski, bet gan angļu valodā. Latviešu valodas pamatzināšanas gan viņi apgūst, lai varētu praktisko nodarbību laikā sarunāties ar pacientiem. Tas liecina, ka arī pašreizējās likuma normas ļauj ārvalstniekiem valsts augstskolās studēt angliski. R. Ķīlis atzīst, ka “patlaban Latvijā darbojas atsevišķas studiju pro-grammas, kas mērķētas tieši uz ārvalstu studentu piesaisti, kā tas ir RSU gadījumā”.
Taču mērķis esot panākt, ka “ārvalstu studenti tiek iesaistīti plašā studiju procesā – studē Latvijas augstskolās daudzās un dažādās programmās, nevis tiek ietilpināti atsevišķos eksporta studiju geto”.
R. Ķīlis bija iecerējis, ka ministrijas sagatavotie grozījumi normatīvajos aktos gūs koalīcijas partneru atbalstu un tos varēs virzīt tālāk, lai attiecīgās izmaiņas apstiprinātu valdībā un Saeimā. Taču pirmdien koalīcijas padomes sēdē tika secināts, ka viedokļi par svešvalodu plašāku lietojumu augstskolās ir pārāk atšķirīgi, tāpēc tie par šo jautājumu jāsaskaņo īpašā darba grupā, kurā katra koalīcijas partija varētu deleģēt divus pārstāvjus.
Viedoklis
Kā jūs vērtējat IZM ierosinājumus, kas paredz daudz plašāku angļu valodas lietošanu studiju procesā?
Jānis Vētra, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs: “Iecere ir stipri pārspīlēta – sajaukts kopā pedagoģiskais un zinātniskais darbs ar augstskolas vadību. Pedagoģiskajā un zinātniskajā darbā angļu valodas īpatsvaru tiešām varētu palielināt, bet kā rektors varēs pārstāvēt augstskolu, komunicēt ar sabiedrību, neprotot latviešu valodu, nevaru iedomāties. Tāda situācija gan jau tagad ir Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā, taču tās ir nelielas nišas augstskolas. Ļoti uzmanīgiem jābūt ar visādu procentu likšanu likumā, jo procentus vienmēr var apiet. Tā vietā likumā būtu jānosaka, ka augstskolām jārūpējas par latviešu valodas attīstību.”
