Rektora pienākumu izpildītājs negrasās uzturēt LU tiesvedību pret valdību 0
Latvijas Universitātes (LU) rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube negrasās uzdot pilnveidot tiesā bez virzības atstāto LU pieteikumu, ar kuru tika apstrīdēts valdības lēmums rektora amatā neapstiprināt Indriķi Muižnieku.
Minētais pieteikums tiesā tapa, ka LU rektora pienākumu izpildītājs vēl bija pats Muižnieks.
Straube sarunā ar aģentūru LETA skaidroja, ka esot runājis ar juristiem un pieteikuma virzība esot apstājusies juridisku nepilnību dēļ. Vaicāts, vai augstskola pilnveidos pieteikumu tiesai, Straube atbildēja, ka “pieteikums paliks kā nepilnvērtīgs un netiks pilnveidots”.
Administratīvā rajona tiesa LU prasību par Ministru kabineta lēmumu Muižnieka jautājumā tika atstājusi bez virzības, piedāvājot novērst pieteikumā konstatētos trūkumus. Tiesas pārstāve Ilze Butkus skaidroja, ka LU līdz 30.septembrim tiesā var iesniegt trūkstošos dokumentus, tostarp saistībā ar pilnvarojumu. Ja tie netiks novērsti, pieteikums skatīts netiks.
Viņa norādīja, ka Administratīvajā rajona tiesā šī gada 26.augustā tika saņemts LU pieteikums par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu apstiprināts augstskolas rektors, izdošanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu.
Savukārt nākamajā dienā tiesā tika saņemts pieteikuma papildinājums, kurā lūgts atzīt par prettiesisku un atcelt Ministru kabineta 2019.gada 27.augusta lēmumu neapstiprināt LU rektora amatā profesoru Muižnieku.
Universitāti administratīvajā procesā tiesā pārstāvēs starptautiskais juridiskais birojs “PwC Legal”, kas ir sniedzis atzinumu par to, ka rektora vēlēšanas 2019.gadā LU notikušas tiesiski.
Arī LU rektora amatā neapstiprinātais Muižnieks vērsies tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdzot noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai.
Viņš sacīja, ka 28.augustā ir iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūdz atcelt viņam nelabvēlīgo administratīvo aktu par neapstiprināšanu amatā, balstoties uz to, ka valdības lēmums ir pieņemts prettiesiski, jo argumenti neatbilst tam, ko nosaka likums, proti, valdība drīkst rektoru neapstiprināt tikai tad, ja pārkāpts Augstskolu likums vai LU Satversme.
Ja tiesa šādu pagaidu noregulējumu noteiks, tas nozīmētu, ka līdz strīda izšķiršanai pēc būtības LU nevarētu tikt pie jauna rektora.
Aģentūrai LETA pirmdien neizdevās sazināties ar Muižnieku, lai noskaidrotu viņa viedokli par Straubes lēmumu.
Kā ziņots, valdība otrdien pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā “Par Latvijas Universitātes Satversmi” noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Reaģējot uz valdības lēmumu darbu uzteica augstskolas Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, bet abi prorektori paziņoja, ka nekavējoties izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.
Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks sacīja, ka vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā. un iespējams arī Satversmes tiesā, apstrīdot Augstskolu likumā noteikto ierobežojumu viņam atkārtoti piedalīties LU rektora vēlēšanās.
