Prezidenta izraudzīšanās: Rektora Auziņa izredzes saplok 13
Neoficiāli zināms, ka izredzes kļūt par Valsts prezidentu gandrīz līdz minimumam sarukušas Latvijas Universitātes rektoram profesoram Mārcim Auziņam. Rūk arī Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita nelielās izredzes tikt ievēlētam augstajā amatā.
“Vienotības” slēgtajā valdes sēdē ir izskanējis viedoklis, ka profesora Auziņa iespēju kļūt par Rīgas pils saimnieku apdraud 2010. gadā radušās problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam, kas toreiz bija nepieciešama, LU pievienojot Policijas akadēmiju. Sākumā tā tika atteikta, bet pēc tam, kad Auziņš bija vērsies Satversmes aizsardzības birojā un lūdzis šo lēmumu pārskatīt, viņam iedota otrās pakāpes pielaide. Taču Valsts prezidentam, kurš ir valsts bruņoto spēku augstākais vadonis, nepieciešama augstākās pakāpes pielaide.
“Policijas akadēmijā bija slepenā informācijas daļa, tāpēc augstskolas pārņemšanas procesā universitātes rektoram tika prasīta pielaide valsts noslēpumam,” pastāstīja profesors Auziņš.
“Vienotības” deputātu vidū izskanējušas arī šaubas, vai zinātnieks, kurš padomju laikā devās komandējumos ārpus Latvijas, varēja tikt nepamanīts un neaicināts sniegt informāciju Valsts drošības komitejai.
M. Auziņš tagad man saka: “Saņemot pielaidi valsts noslēpumam, parakstījos, ka neizpaudīšu to, kas man kļuva zināms. Man būtu nekorekti šeit kaut ko komentēt. Par to neviens nešaubās, ka jebkurā gadījumā nākamajiem Valsts prezidenta kandidātiem tiks meklēti skeleti skapjos.”
Rektoram pilnvaru laiks beidzas augusta sākumā un viņš gan LTV, gan Latvijas Radio, atbildot uz jautājumu par iespēju ieņemt valsts augstāko amatu, atbildējis, ka, saņemot nopietnu piedāvājumu, būtu gatavs izvērtēt iespēju kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. “Ar mani runāja koalīcijas partiju pārstāvji, tiku uzrunāts partijas vārdā (rektors gan nenosauca nevienu konkrētu partiju. – M. L.), un tas ir viss, ko šobrīd esmu gatavs izstāstīt,” sacīja Mārcis Auziņš.
Kaut gan LU rektors jau 2013. gadā intervijā krievu aprindās autoritatīvajā žurnālā “Otkritij Gorod” neslēpa savu pozitīvo attieksmi pret studiju programmām krievu valodā valsts augstskolā, ja vien tiktu savākts pietiekami daudz studentu, tomēr ar to viņš nav iemantojis “Saskaņas” uzmanību un labvēlību. Saeimas” Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs sacīja, ka Auziņu partijas vadība nav oficiāli uzrunājusi kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās, frakcijas deputāti mierīgi nolūkošoties, kā koalīcija cīnās par prezidenta amatu.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis bija atklāts, sakot, ka rektors Auziņš nav ZZS uzmanības lokā.
Nelielās izredzes kļūt par Valsts prezidentu rūk arī Eiropas Savienības tiesas tiesnesim Egilam Levitam, kuru oficiāli uzrunājusi Nacionālās apvienības vadība. Viņam nav atbalsta ZZS, vienprātīga atbalsta Levita kandidatūrai neesot arī “Vienotībā”, neslēpa partijas līdere Solvita Āboltiņa.
Bet daudz pieminētais Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vispār neesot uzrunāts, tāpēc viņam grūti pateikt, no kurienes tāda interese par viņa personību, jo pa kuluāriem Riekstiņa kungam neesot laika staigāt. “Par oficiālu uzrunāšanu var runāt tikai tad, ja kļūt par Valsts prezidentu aicina partijas vadība. Sarakste elektroniskajā pastā vai aprunāšanās, garām skrienot, taču nav nopietns piedāvājums,” man vakar sacīja vēstnieks, kuram vēstnieka pilnvaru laiks pagarināts, kamēr Latvija ir prezidējošā valsts.
“Vienotības”, ZZS un Nacionālās apvienības pārstāvji vakar pēc pārrunām par kopīga Valsts prezidenta kandidāta meklējumiem paziņoja, ka pretendentu uz valsts augstāko amatu nosaukšot līdz 11. maijam.
