Rekšņam pārmaiņas policijas vadībā šķiet dīvainas 0
Bijušajam Valsts policijas priekšniekam Jurim Rekšņam (attēlā) šomēnes veiktās pārmaiņas Valsts policijas augstākajā vadībā šķiet dīvainas un grūti saprotamas, viņš arī nesaskata to lietderību.
Rekšņa aģentūrai LETA atzina, ka stāsti par rotācijas lietderību viņam šķiet dīvaini. “Ir kaut kādas izmaiņas, cik tās ir lietderīgas – tas nav saprotams,” teica atvaļinātais policijas ģenerālis, piebilstot, ka nav saprotams, kāpēc, piemēram, nepieciešamas pārmaiņas Kārtības policijas vadībā, tās līdzšinējo priekšnieku Guntaru Marķitānu ieceļot par Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku.
“Ja kāds nav ticis galā ar saviem pienākumiem, tad lai tā arī pasaka. Droši vien tas ir iemesls, kāpēc taisa tādas dīvainas rotācijas,” sprieda Rekšņa.
Viņaprāt, vienīgā loģiskā rotācija ir līdzšinējā Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina iecelšana Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatā.
Rekšņa atgādināja, ka ne vienmēr labs teorētiķis būs labs skolotājs, un otrādi. Tomēr pati policija turpinās strādāt, kā strādājusi, un to vadības nomaiņa neietekmēs.
Jau ziņots, ka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis šonedēļ nolēma veikt policijas augstākā līmeņa priekšnieku rotāciju. Tā VP būs jau otrā augstu amatpersonu nomaiņa pēdējā pusotra gada laikā.
Līdzšinējais Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis ar 25.martu tiek pārcelts Valsts policijas koledžas direktora amatā, savukārt līdzšinējais koledžas direktors Artis Velšs dienesta interesēs pārcelts Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatā. Savukārt par Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku tiek iecelts līdzšinējais Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Grišins. Tikmēr Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Marķitāns tiks iecelts Grišina līdzšinējā amatā.
Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu labākās prakses pārņemšanu sistēmas ietvaros un novērstu ikdienas rutīnas veidošanos. Tāpat nākotnē plānots ieviest personāla rotācijas sistēmu viena reģiona ietvaros vai starp reģioniem, kas radīs iespēju izprast darba atšķirības starp struktūrvienībām reģionu līmenī, kā arī līdzīgās nodaļās.
