Rekords pieder siguldietim – 1,5 tonnas vecu burku un pudeļu. Akcijā pašvaldībās savāktas jau 60,75 tonnas 0
Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar AS “Latvijas Zaļais punkts” un veikaliem “top!” organizē Vislatvijas “Stikla šķiratlonu” pašvaldībās.
Kopš projekta izsludināšanas pagājuši divi mēneši, un savu dalību tajā pieteikušas 24 Latvijas pašvaldības, portālu LA.LV informēja uzņēmums “Eco Baltia vide”.
Projekts maija un jūnija laikā norisinājies jau 10 pašvaldībās, kurās savāktas 60,75 tonnas izlietotā stikla iepakojuma.
Rekords vienā mājsaimniecībā savāktā stikla apjoma ziņā pieder Siguldas novada iedzīvotājam. Viņš nodeva 1,5 tonnas nevajadzīgu, vecu burku un pudeļu.
“Pirmie “Stikla šķiratlona” rezultāti skaidri apliecina, ka nevajadzīgā stikla uzkrājums reģionu iedzīvotājiem ir reāla problēma. Šķūņos, pagrabos un klētīs ir sakrājušās nevis pāris burciņas, bet pilni maisi un simtiem kilogramu nevajadzīgo stikla burku un pudeļu, kas bieži stāvējušas gadu desmitiem un, visticamāk, tur arī paliktu.
Šobrīd vidēji viena mājsaimniecība, kas piesakās “Stikla šķiratlonā”, nodod vairāk nekā 200 kilogramus nevajadzīgās taras. Pašiem šo apjomu nogādāt līdz šķirošanas konteineriem visbiežāk nav iespēju un motivācijas, tāpēc viņi ļoti novērtē mūsu piedāvāto risinājumu bez maksas un ērti atbrīvoties no šī uzkrātā kultūrslāņa.
Ņemot vērā pašvaldību lielo interesi, sākotnēji iecerēto 17 pašvaldību vietā, šo iespēju nodrošināsim visām Latvijas pašvaldībām, kuras būs ieinteresētas piedalīties projektā,” norāda SIA “Eco Baltia vide” direktors Jānis Aizbalts, aicinot arī citas pašvaldības vēl pieteikties projektam.
“Stikla šķiratlons” līdz šim norisinājies 10 novados.
Kopā projektā piedalījušās vairāk nekā 300 mājsaimniecības.
Vecumnieku novadā tika saņemts 41 pieteikums un savāktas 11,3 tonnas stikla, kas ir pagaidām lielākais savāktais stikla apjoms.
Tam seko Siguldas novads ar 10,07 tonnām un 44 projekta dalībniekiem.
Savukārt trešajā vietā pēc sašķirotā un nodotā stikla apjoma ieņem Jēkabpils novads ar 9,52 tonnām un rekordskaitu dalībnieku – 55 mājsaimniecībām.
Tērvetes novadā pieteicās 18 dalībnieki un SIA “Eco Baltia vide” savāca 5,81 tonnu stikla, Salaspils novadā attiecīgi – 2,6 tonnas un 28 dalībnieki, Bauskas novadā 4,9 tonnas un 27 dalībniekiem, Olaines novads – 2,25 tonnas un 19 dalībnieki, Babītes novads – 2,07 tonnas un 17 dalībnieki, Lielvārdes novads – 4,66 tonnas un 25 dalībnieki, Krustpils novads – 7,56 tonnas un pieteicās 28 projekta dalībnieki.
Vienā mājsaimniecībā savāktā vecā stikla apjomi ir dažādi, taču vidēji viena mājsaimniecība nodod nedaudz vairāk nekā 200 kilogramus uzkrātās taras.
Rekords pieder dalībniekam no Siguldas novada, kurš bija uzkrājis 1,5 tonnas tukšās stikla taras.
Krustpils novadā “lielākais stikla taras krājējs” nodeva – 1,09 tonnas, Tērvetes novadā – 760 kg, Bauskas novadā – 730 kg, Vecumnieku novadā – 710 kg, Salaspils novadā – 510 kg, Jēkabpils novadā – 500 kg, Lielvārdes novadā – 426 kg, Olaines novadā – 183 kg, bet Babītes novadā – 142 kg.
Akcijas dalībnieku nodotais stikla apjoms apliecina, ka nevajadzīgā stikla uzkrājums daudziem iedzīvotājiem ir patiesa problēma un SIA “Eco Baltia vide” kopā ar partneriem īstenotais projekts “Stikla šķiratlons” ir nepieciešams un efektīvs veids, lai iedzīvotāji bez maksas no tā atbrīvotos likumīgā un videi draudzīgā veidā.
Savu dalību Vislatvijas “Stikla šķiratlonā” līdz šim brīdim pieteikušas jau 24 Latvijas novadi: Tērvetes, Vecumnieku, Salaspils, Siguldas, Bauskas, Olaines, Babītes, Lielvārdes, Jēkabpils, Krustpils, Līvānu, Saldus, Brocēnu, Garkalnes, Ludzas, Durbes, Madonas, Riebiņu, Kuldīgas, Skrundas, Amatas, Rēzeknes, Auces un Ādažu.
AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis: “Stikla iepakojums ir smagākā frakcija sadzīves atkritumos, ko var veiksmīgi pārstrādāt, saudzējot dabas resursus jauna iepakojuma ražošanai.
“Stikla šķiratlona” rezultāti skaidri rāda, ka ir jāturpina attīstīt iedzīvotājiem pieejama un ērta šķirošanas infrastruktūra, lai dabai draudzīgā un likumīgā veidā iepakojumu varētu šķirot uzreiz. Latvijas iedzīvotāju mentalitāte, visticamāk, neļauj uzreiz izmest stikla burciņas, jo liekas, ka tās noteikti vēl izmantosim, kas arī būtu pareizs solis, taču noteikti šie tukšie taras krājumi jākontrolē, lai tie nekļūst par atkritumiem, kas nogulst mūsu mājās.
Vislatvijas “Stikla šķiratlons” ir vēl viens preventīvais darbs, lai saglabātu mūsu apkārtējo vidi tīru un lai dabā arvien retāk redzētu atkritumu un stikla burku kalnus.”
Tiklīdz pašvaldība pieteikusi dalību Vislatvijas “Stikla šķiratlonā” un ir izsludināts pieteikšanās sākums, iedzīvotāji aicināti savākt mājās visas izlietotās, vecās un nevajadzīgās burkas un pudeles un pieteikt savu adresi, stikla taras savākšanai.
To var izdarīt ļoti vienkārši:
Zvaniet SIA “Eco Baltia vide” pa tālruni 26154123 vai rakstiet vēstuli uz e-pasta adresi [email protected] un piesakiet savu adresi “Stikla šķiratlonam”, kā arī norādiet aptuveno stikla iepakojumu apjomu un atstājiet savu kontaktinformāciju.
Iepriekš noteiktā dienā speciālais transports pieteiktajās adresēs paņems stikla iepakojumu, kuram jābūt novietotam darbiniekiem pieejamā vietā. Pašiem atrasties klāt savākšanas laikā nav nepieciešams.
Stikla taras izvešanas laikā katra pieteiktā adrese tiks automātiski reģistrēta dalībai loterijā, kuras laikā katrā pašvaldībā tiek izlozētas veikalu “top!” dāvanas 20 eiro vērtībā.
Savukārt dāvanu karti 30 eiro vērtībā saņem akcijas dalībnieks, kurš sašķiro visvairāk stikla pudeļu un burku (kg).
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem Latvijai tāpat kā citām ES valstīm līdz 2020. gadam ir jāsavāc un jānodod pārstrādei 68% no Latvijā novietotā stikla.
Nereti stikla savākšanas konteineru trūkuma dēļ stikls nonāk kopējos sadzīves atkritumu konteineros, kas apgrūtina to atlasīšanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei.
Tāpēc SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar AS “Latvijas Zaļais punkts” piedāvā pašvaldībām iespēju pieteikties bez maksas stikla šķirošanas konteineriem, kā arī piedāvā alternatīvus centralizētus risinājumus, lai pārstrādei derīgie atkritumi nenogultu šķūnīšos, netiktu aprakti kopā ar sadzīves atkritumiem un nenonāktu mežos vai grāvmalās.
