Rekonstrukcija koncertus netraucēs 0
Aptuveni 70 000 apmeklētāju gadā. Tieši tik daudz cilvēku, lavierēdami starp mašīnām, tramvajiem un lauzdami kājas bedrēs, izrādās, regulāri viesojas Spīķeru kvartālā. Par Daugavas rāmo vai bangojošo plūdumu viņi var priecāties vien iztālēm, jo piekļūt upei ir teju neiespējami. Uzsākot kvartāla revitalizācijas projektu, ir cerība, ka situācija mainīsies jau šogad.
Spīķeru kvartāla attīstības projektu izstrādājis Rīgas domes Attīstības departaments, galveno uzsvaru tajā liekot uz kvartāla apmeklētājiem domātu drošāku ceļu radīšanu. Priecīgs par šādu uzstādījumu ir arī kvartāla apsaimniekotājs. “Es tiešām ceru, ka Rīgas festivāls, kas gaidāms arī šovasar, nākotnē kļūs par vienu no Eiropas lielākajiem festivāliem, bet šis kvartāls – par Rīgas radošo sirdi,” norāda kvartāla apsaimniekotājs, valsts SIA “Latvijas koncerti” direktors Guntars Ķirsis. “Projekta īstenošana šo vietu padarītu daudz pievilcīgāku un sasniedzamāku ne vien tūristiem, bet arī pašiem rīdziniekiem,” tā G. Ķirsis.
Pilsētas Attīstības departaments uzskata, ka plānotie rekonstrukcijas darbi – dažādu pagaidu būvju, piemēram, garāžu un noliktavu demontāža jāsāk iespējami ātrāk, lai jau nākamā gada sākumā Spīķeru kvartāls būtu pabeigts. “Svarīgi ir saprast, kādus darbus veiks šā kvartāla apkārtnē,” norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš aizvadītajā nedēļā iepazinās ar Spīķeru kvartālu un tā iemītniekiem. “Tomēr galvenais pašlaik ir kopīgi saprast, kad un kā var veikt rekonstrukcijas darbus. Ja šeit notiks lielākā daļa plānoto festivāla pasākumu, ir būtiski to norisi saskaņot ar remontdarbu grafiku, lai nav tā, ka visa apkārtne festivāla laikā ir izdemolēta vai jūsu galvenā koncerta laikā mēs veicam galvenās bedres rakšanu,” uzsvēra mērs.
Būtiski ir nodrošināt iespēju Spīķeru kvartāla apmeklētājiem sasniegt arī Daugavas krastu, un to iecerēts realizēt, veidojot jaunas gājēju pārejas uz promenādi. “Lai gan tunelis uz Daugavu eksistē, šobrīd tajā pat īsti nav iespējams iekļūt, tādēļ šī pāreja tiks pilnībā rekon-struēta – izveidojot pantusu, kas ērti tam ļaus piekļūt kā kājāmgājējiem, tā riteņbraucējiem vai cilvēkiem ratiņkrēslos un ģimenēm ar bērnu ratiem,” stāsta pilsētas Attīstības departamenta speciālists Armands Rabovičs. Pārmaiņas gājēju tunelī sāksies novembrī, kad tiks demontētas atbalsta sienas un kāpnes, lai veidotu jaunu rampas izbūvi ar neslīdošu bruģa segumu un nojumi virszemes daļā. Ņemot vērā to, ka tuvākā iespēja droši šķērsot Krasta ielu, lai nokļūtu uz promenādes, ir tikai tunelis pie Strēlnieku pieminekļa, pie krustojuma ar Turgeņeva ielu plānots izveidot gājēju pāreju un uzstādīt luksoforu.
Vēl viena gājēju pāreja tiks veidota pār Krasta ielu pie Dzelzceļa tilta, kā arī pār Maskavas ielu pie Centrāltirgus – ērtākai sliežu šķērsošanai izveidojot gājēju pāreju ar lēzenu estakādi.
Pārējās pārmaiņas sāksies agrāk – jau jūlijā demontēs esošās likvidējamās pagaidu ēkas, nojumes, esošo mūra žogu un vārtus. Notiks asfalta, bortakmeņu, liekās grunts izrakšana un piebraucamo ceļu izlīdzināšana, lai sagatavotu teritoriju labiekārtošanai, kas sāksies novembrī, ierīkojot zālienu, sastādot dekoratīvos augus un kokus, nobruģējot ietves un veloceliņus, izbūvējot žogu, vārtus, soliņus, kā arī uzstādot apgaismojumu.
Uzziņa Projektu izmaksas “Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielas kvartālu degradētās teritorijas revitalizācija”: kopējais budžets Ls 4 910 000 (ERAF Ls 2 550 000, RD Ls 2 360 000). “Daugavas krastmalas rekonstrukcija un renovācija”: Ls 994 000. |
