Reklāmas tirgus beidzot atgūstas: interneta reklāmas segments 2022.gadā audzis par 12,7% 7
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijas elektronisko un drukāto mediju reklāmas tirgus apjoms ir pieaudzis par 11,8%, sasniedzot 84,4 miljonus eiro. Tas liecina, ka reklāmas tirgus beidzot atguvies pēc Covid-19 pandēmijas, jo pārsniegts 2019. gada reklāmas tirgus apjoms, tiesa, ja ignorējam apjomīgo inflāciju pērn.
2022. gadu kopumā varētu raksturot kā Krievijas kara, negaidītu izmaiņu un sen nepieredzētas inflācijas gadu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiemgada vidējā inflācija Latvijā pērn bija 17,3%. Šāds inflācijas līmenis un resursu izmaksu pieaugums kopā ar citiem apstākļiem, kas radās, ietekmēja mediju reklāmas cenas, tām ievērojami pieaugot. Lai gan gads iesākās ar cerībām uz labu tirgus izaugsmi, taču 24. februāris ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā reklāmas tirgū ieviesa negaidītas korekcijas.
Kara pirmajās dienās reklāmdevējiem un to mediju aģentūrām nācās pārskatīt lēmumus par reklāmas izvietošanu internetā, lai nodrošinātu to, ka interneta reklāma netiek eksponēta lietotājiem, kad tie atver Krievijas propagandas saturu un tamlīdzīgas karu atbalstošas vietnes. Pēc tam pavasarī sekoja virkne Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu, ar kuriem NEPLP aizliedza Latvijā raidīt visus Krievijā reģistrētos TV kanālus. Tādējādi radās apstākļi, kuru ietekmē strauji samazinājās reklāmai pieejamo televīzijas kanālu skaits un raidlaiks.
Faktiski televīzijas reklāmas tirgū dramatiski samazinājās arī konkurence televīzijas kanālu vidū. Attiecīgi, strauji samazinoties reklāmai pieejamo kanālu skaitam, bet saglabājoties augstam pieprasījumam, parādījās milzīgs televīzijas raidlaika deficīts, kā rezultātā būtiski pieauga televīzijas reklāmas kontakta cena. Visu notikumu un apstākļu dēļ televīzijas reklāmas segmentā ir vērojams minimāls pieaugums – 0,1%.
Ņemot vērā kara apstākļus, daudzi reklāmdevēji pārskatīja arī iepriekš plānotās kampaņas, kas bija paredzētas krievvalodīgajos medijos, tādējādi samazinājās reklāmas apjomi krievvalodīgajā presē – žurnālos un laikrakstos.
Lai arī žurnālu reklāmas segmenta apjoms kopumā ir samazinājies par 5%, bet laikrakstu – par 8,2%, vadošo latviski rakstošo žurnālu izdevniecību izdevumos bija vērojams reklāmas apjomu pieaugums – 10%, savukārt dienas laikrakstu kategorijā pieaugums bija 15%. Latvijas Reklāmas asociācijas valdes loceklis Aigars Stankēvičs, komentējot šos datus, teic, ka formāli laikrakstu kategorijā vērojams 8,2% liels reklāmas apjomu kritums, bet žurnālu kategorijā – 5% liels samazinājums. Taču, iedziļinoties datos, redzams, ka radikāli samazinājies tieši reklāmas apjoms krievvalodīgajos medijos.
“Domāju, ka kara ietekmē daudziem zīmoliem bija bažas par atrašanos atsevišķos krievvalodīgajos izdevumos, kas lika pārskatīt reklāmas kampaņas. Tādēļ reklāmu apjoms dažos krieviskajos medijos krities pat par 50%, bet latviešu valodā iznākošajos izdevumos reklāmu apjoms drīzāk palielinājies – žurnālu grupā vērojams ap 10% pieaugums, bet dienas laikrakstu grupā – pat 15% pieaugums. Tomēr, salīdzinot ar pirmskovida periodu, reklāmas apjomi drukātajā presē ir samazinājušies, jo būtiski mainījies tirgus – virkne izdevumu vairs papīra versijā neiznāk,” atzīst A. Stankēvičs.
Pieaugusi arī reklāma kinoteātros – šajā segmentā reklāmas pieaugumus ir 138%, to var izskaidrot ar nozares atgūšanos pēc pandēmijas ietekmē aizvērtajiem kinoteātriem.
Tāpat liels pieaugums bijis vides un radio reklāmas segmentiem – attiecīgi 34,9 un 33,6%. Tāpat, beidzoties pandēmijai, bija gaidāms, ka 2022. gadā pieaugs pieprasījums pēc vides reklāmas. Jau 2021. gada beigās bija skaidrs, ka 2022. gadā tradicionālajai vides reklāmai Rīgā būs par 800 plaknēm mazāk, tādēļ pastāvēja bažas par vides reklāmas nozares spēju apmierināt pieprasījumu.
Vienlaikus auga piedāvājums digitālajiem ekrāniem. Ņemot vērā augsto pieprasījumu un ievērojami samazināto piedāvājumu šajā jomā, pieprasījums pēc vides reklāmas pieauga, jo īpaši Rīgā. Ierobežotā piedāvājuma dēļ auga vides reklāmas cenas. Savukārt interneta reklāmas segments pērn audzis par 12,7%.
