Foto – Karīna Miezāja

Pēdējo mēnešu pētījumu dati liecina, ka televīzijā reklāmu apjoms strauji aug. Vēl jo vairāk: gan oktobrī, gan novembrī pārspēti iepriekšējie Latvijas rekordi. Novembrī fiksēti 177 228 TV reklāmas gadījumi, un tas ir lielākais jebkad Latvijā vienā mēnesī noraidītais reklāmu skaits.

Lasītākie

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

Kokteilis

Viņos mīt neapdzēšama uguns! 5 datumos, kuros dzimuši paši karstasinīgākie partneri

Lasīt citas ziņas

Laika izteiksmē kopumā novembrī noraidītas 64 902 minūtes TV reklāmu. Salīdzinot ar pagājušā gada novembri – reklāmu skaits TV pieaudzis par 33%, bet kopējais ilgums par 40%. Pētījumu aģentūras TNS dati par Latvijā skatāmajiem 17 televīzijas kanāliem liecina, ka visa gada garumā reklāmu apjomi salīdzinājumā ar pagājušo gadu tikai auguši.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters uzskata, ka lielu reklāmu skaita pieaugumu, visticamāk, veicinājuši tādi faktori kā Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanās, jaunu TV kanālu ienākšana tirgū un reklāmas cenu pazemināšanās, kā arī sponsorēšanas kampaņu aktivizēšanās. TNS pētījumi liecina, ka pēdējos mēnešos reklāmas vairāk tiek rādītas arī naktī, rīta stundās un pa dienu, kas arī ir viens no reklāmu skaita pieaugumu veicinošiem faktoriem. Tomēr zināms, ka reklāmdevējiem visizdevīgākais ir tā saucamais prime time jeb raidlaiks vakara stundās, kad televīziju skatās visvairāk cilvēku un iespējams sasniegt visplašāko auditoriju. Tieši šajā laika joslā izvietoto reklāmu skaits novembrī pieaudzis visstraujāk.

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Ar bijušajiem “saskaņiešiem” priekšgalā nodibināta reģionālā partija “Sarauj, Latgale!”

Par reklāmas apjomu pieaugumu priecājas TV kompānijas, jo tas nozīmē ienākumus, taču vai to pašu var teikt par skatītājiem? Sabiedrību joprojām kaitina reklāmu garums un arī skaļums, jau agrāk televīzijām par pārkāpumiem “situšas pa pirkstiem” uzraugošās institūcijas, pārkāpumus pamanījusi pat Eiropas Komisija. Pētot situāciju nacionālajos kanālos patlaban, šķiet, ka TV kompānijas kļuvušas likumpaklausīgākas – reklāmas garums tiek ievērots. Taču ar skaļumu gan vēl ir problēmas.

Godīgas 
vai vienkārši paveicās?

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikts, ka komerckanālos reklāma drīkst aizņemt, maksimums, 12 minūtes stundā, bet sabiedriskās televīzijas kanālos – ne vairāk kā 6 minūtes stundā. Tiesa, ārpus kārtas ir pašreklāma, paziņojumi par gaidāmajiem TV raidījumiem, sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību, kā arī virtuālā reklāma (tiek elektroniski izvietota uz kadra attēla raidījuma laikā). Vēl likums nosaka, ka filmas (izņemot daudzsēriju filmas, seriālus un dokumentālās filmas) un ziņu raidījumus drīkst pārtraukt ar reklāmu ne biežāk kā vienu reizi 30 minūšu laikā. Aizliegta TV reklāma ir valsts svētku un reliģisko ceremoniju atspoguļošanas laikā.

“LA” nolēma eksperimentālā kārtā pavērot, cik godīgas ir televīzijas attiecībā uz likumā noteiktā reklāmas ilguma ievērošanu praksē. Sešas dienas vakara stundās no plkst. 20 līdz 23 fiksēju, cik bieži, cik ilgi un kādas reklāmas raida televīzijas kanāli. Laika posmā no 3. līdz 8. decembrim katram no trim kanāliem (LTV1, TV3 un LNT) veltīju divus vakarus.

18 stundās, ko sešos vakaros pavadīju pie TV, uzskaitīju 452 reklāmas (bez sponsorreklāmām: reklāmdevēju logo, kā arī raidījumu vai filmu reklāma ar atbalstītājiem). Komercreklāmu atļautās minūtes stundā netika “pārtērētas” un reizēm pat palika neizmantotas.

Tomēr reklāmas pauzes krietni pagarina pašreklāma, sociālo kampaņu reklāmas un Ziemassvētku laikā tik aktuālie aicinājumi ziedot, kam likums nenosaka nekādus ierobežojumus. Sevišķi gara ir komerckanālu pašreklāma. Piemēram, kanālā TV3 šķietami pieciešamās nepilnās 11 minūtes, kas vienā raidstundā atvēlētas komercreklāmām, tika papildinātas ar teju 7 minūtēm pašreklāmas (kādi raidījumi gaidāmi), aptuveni 1 minūti – ziedojumu reklāmas un pusminūti sociālās reklāmas. Kopumā – gandrīz trešā daļa stundas! Taču šādā salikumā likums nav pārkāpts.

Divatā uzrauga 
visus medijus

Tas, vai likumi un noteikumi tiek ievēroti, jāuzrauga Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Kā stāsta padomes monitoringa centra juriskonsults Kristaps Kretainis, TV kanālu monitoringu jeb uzraudzību veic tikai divi cilvēki (turklāt viņu pārziņā ir arī radio kanāli). Kā tas notiek? Ierakstītais video fails tiek atvērts kādā no video atskaņošanas datorprogrammām, kas aprīkota ar hronometrāžu jeb laika atskaiti. Monitoringa centra darbinieks skatās šo video un piefiksē, kad reklāma sākas, kad beidzas, vai ir nodalīta utt. Pēc tam aprēķina – likums attiecībā uz reklāmu garumu ir pārkāpts vai ne. Daļu failu ieraksta padome, daļu pēc tās pieprasījuma nosūta televīzijas, kurām ētera ieraksti jāglabā vismaz mēnesi.

Vai ar diviem darbiniekiem pietiek, lai regulāri uzraudzītu gan radio, gan televīziju?

K. Kretainis atzīst, ka divatā tik tikko tiekot galā vien ar sūdzību pārbaudi un dažām ārpuskārtas pārbaudēm, ko nosaka NEPLP plāns vai atsevišķi norādījumi. Pozitīva ziņa ir, ka valdība šā gada budžetā ir iekļāvusi papildu finansējumu padomes monitoringam. Līdz ar to no janvāra diviem darbiniekiem pievienojas vēl divi kolēģi.

“Daļu sūdzību mums iesniedz TV skatītāji, kas pamanījuši kādu pārkāpumu. Tomēr mums ir aizdomas, ka nesnauž arī konkurējošās televīzijas,” stāsta K. Kretainis. Jo vairākums sūdzību noformētas tik precīzi, ka esot skaidrs – strādājis profesionālis.

Pērn NEPLP veikusi 10 pārbaudes, kurās speciāli pārbaudīta reklāma, un konstatējusi septiņus pārkāpumus. Tomēr kopumā īpaši smagu pārkāpumu reklāmas jomā nav bijis. Par diviem pārkāpumiem piemērots administratīvais sods. 500 latu sods par sponsoru nenorādīšanu/reklāmas nenodalīšanu piespriests TV3. Tāda pati summa par slēptās reklāmas raidīšanu pērn piemērota “Radio PIK”. Vispārējā televīzijas kanāla TV5 nedēļas programmas pārbaudē tika konstatēti vairāki pārkāpumi, vienā stundā bija pārkāpts arī reklāmas apjoms.

K. Kretainis teic, ka biežāk gan tiekot konstatēti pārkāpumi nevis par reklāmu apjomu, bet gan to nodalījumu (likums paredz, ka reklāmu “sākumā un beigās ar vizuāliem vai akustiskiem līdzekļiem atdala no citām programmas daļām tā, lai šie paziņojumi būtu uzreiz atpazīstami un viegli identificējami”).

Pērn NEPLP nav piemērojusi sodus tieši par reklāmas apjoma pārsniegšanu. Likums paredz, ka par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā fiziskajām personām var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 25 līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām no 50 līdz 5000 latiem.

Eiropas 
slepenās pārbaudes

Treknajos gados situācija gan bija citāda. 2008. gadā toreizējā Nacionālā radio un televīzijas 
padome konstatēja, ka teju vairākums televīzijas kanālu pārkāpj likumā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz reklāmu garumu, un solīja TV pārraižu kontroli veikt regulāri. Īsi pēc tam Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka 2007. gadā nebrīdinot veikusi pārbaudi un arī atklājusi neskaitāmus reklāmas izvietošanas pārkāpumus Latvijas TV kanālos. Medijos vairākkārt izskanēja, ka par šādiem pārkāpumiem EK var uzsākt arī pārkāpumu procedūru pret Latvijas valsti, kas varētu nozīmēt arī milzīgus naudas sodus. Tomēr pēc tam viss noklusa.

EK pārstāvniecības Latvijā preses nodaļas vadītāja Sanita Jemberga paskaidro, ka 2007. gadā reklāmas monitoringu Latvijas TV kanālos EK uzdevumā veica neatkarīgi konsultanti, tomēr visi šādos pētījumos tapušie ziņojumi esot konfidenciāli.

Vienīgais, ko pārstāve bija tiesīga atklāt, – atbildīgās Latvijas iestādes tikušas informētas par secinājumiem, tomēr pārkāpuma procedūra neesot ierosināta. Šādi līdzīgi pētījumi ES turpinoties arī tagad – katru gadu monitorings tiekot veikts apmēram četrās dalībvalstīs, kas izvēlētas pēc nejaušības principa.

Skaļuma kari

Jau gadiem tiek diskutēts arī par reklāmu neadekvāti augsto skaļuma līmeni attiecībā pret raidījumiem un filmām. Vēl pirms pāris gadiem par reklāmas skaļumu varēja tikai moralizēt, jo nebija regulējošu normu. Taču nu noteikts ar likumu, ka TV reklāmu vidējā skaņa nedrīkst būt skaļāka par vidējo skaņu triju minūšu laika intervālā pirms to pārraidīšanas sākuma. Tomēr NEPLP jau vairāk nekā divus gadus, kopš darbojas šī likuma norma, nespēj kontrolēt, vai tā tiek pārkāpta. Jo, kā noskaidroju, padomei vēl aizvien nav mērierīces, ar ko televīzijas raidījumu un reklāmu skaļuma līmeni izmērīt.

NEPLP juriskonsulte Iveta Pelše teic, ka šādas iekārtas esot ļoti dārgas. Padome atbildību pieprasa pašām televīzijām – jau iepriekš vērsusies pie tām, sakot, lai kaut kā risina problēmu un samēro skaļuma līmeņus. Visvairāk sūdzību par pārmērīgi skaļajām reklāmām NEPLP saņēmusi par kanāliem LNT un TV5.

Aizpērn Latvijas Televīzija savas programmas sāka raidīt no jaunā digitālā ētera palaišanas kompleksa, kurā ir iespējams izlīdzināt skaļumu atbilstoši Eiropas Raid-
organizāciju apvienības rekomendācijai par skaļuma normalizēšanu un maksimāli pieļaujamo audio signālu. LNT un TV3 apņēmās izpētīt šīs rekomendācijas un iekārtas. Šobrīd LNT un TV3 kanāli pieder Skandināvijas koncernam “MTG Broadcasting AB” (MTG). MTG raidīšanas centra vadītājs Roberts Melbārdis skaidro, ka kompānija Eiropas Raidorganizāciju apvienības rekomendācijā minēto pakāpeniski pēdējo divu gadu laikā ieviesuši TV3 grupas kanāliem. Tomēr skaļuma līmenis nav salāgots LNT grupas kanālos. “Esam fiksējuši atsevišķus šādus gadījumus un analizējam to cēloņus. Saprotot iemeslus, varēsim apzināt iespējamos risinājumus, lai to novērstu nākotnē. Tomēr ir nepieciešams laiks, lai visu nepieciešamo ieviestu dzīvē,” komentē R. Melbārdis.

I. Pelše arī piebilst, ka patlaban Latvijā nav vienota apstiprināta standarta, kādam skaļumam jābūt. Esot sanākušas vairākas darba grupas, kas risina šos jautājumus. Darba grupas dalībnieks Latvijas Radio (LR) raidījumu ierakstu daļas vadītājs, inženieris Guntars Plūcis skaidro, ka patiesībā nekur Eiropā neesot konkrētu normatīvo aktu jeb oficiālu standartu, pēc kuriem vadīties skaļuma līmeņa vienādošanai. Arī ārvalstīs vadoties tikai pēc rekomendācijām.

“Ir virkne izstrādātu algoritmu un rekomendāciju ar paskaidrojumu, kas jāmēra, bet arī Latvijā īsti nav likuma, kas regulētu šo skaļuma jautājumu. Patlaban likumā ir ļoti vispārīgs formulējums.” Tiesa, G. Plūcis piebilst, ka Eiropā esot citāda attieksme pret rekomendācijām – tur tās cenšas arī ieviest dzīvē.

“Mums pagaidām vēl notiek tikai skaļuma kari,” piebilst Plūcis. Ne aparatūras, ne programmatūras neesot lētas. Arī speciālisti, kas ar to nodarbojas, nav lēti. Un tomēr pieredzējušais inženieris uzskata, ka valstij vajadzētu patērēties un uzraugošajai institūcijai – NEPLP – to visu nodrošināt.

NEPLP šobrīd ir gaidīšanas pozīcijā – līdzko valdība piešķirs līdzekļus, dārgās iekārtas tikšot iegādātas, bet, kamēr naudas nav, tiekot “spiests” uz pašām televīzijām. Tiesa, kopš NEPLP “nobārusi” televīzijas, sūdzību par skaļajām reklāmām kļuvis mazāk. Vienlaikus esot jāstrādā arī pie vienotu standartu pieņemšanas.

Reklāma, abonēšanas maksa vai abas kopā?

Nereti izskanējuši viedokļi, vai sabiedriskajiem medijiem, tostarp televīzijai, vispār nepieciešams raidīt komercreklāmu.

Mediju eksperts Rolands Tjarve uzskata, ka sabiedriskajai TV būtu jāatsakās no konkurēšanas komercreklāmu tirgū. “Sabiedriskajā televīzijā var palikt sociālā reklāma un varbūt arī atsevišķos gadījumos ekskluzīva komercreklāma, ko izsoles kārtībā var izvietot īpašās reizēs,” pauž R. Tjarve. Iznāk tā – lai konkurētu reklāmas tirgū, sabiedriskā TV veido komercproduktus, kam tiek tērēts daudz līdzekļu, bet pašai sabiedriskās TV misijai tādējādi naudas trūkstot.

“Protams, televīzijas finansējumam būtu jāpieaug, bet uzskatu, ka pašreizējais finansējums ir pietiekams, lai izveidotu kvalitatīvu programmu. Racionāli izmantojot esošos līdzekļus, varētu runāt par atteikšanos no komercreklāmas,” domā Tjarve.

Soli priekšā mums ir kaimiņi igauņi, kam sabiedriskā TV darbojas bez komercreklāmām. Bez tām iztiek arī britu sabiedriskā televīzija BBC, kas, pēc eksperta domām, ir standarts, uz kuru arī mums vajadzētu tiekties.

Tomēr NEPLP nupat kā paziņojusi, ka komercreklāma no sabiedriskajiem medijiem, visdrīzāk, nepazudīs. Jau ilgāku laiku tika izstrādāta jaunā apvienotā sabiedriskā medija (LTV + LR + interneta platforma) koncepcija. Attiecībā uz finansējuma modeli tika izsvērti trīs iespējamie scenāriji: 1) valsts budžeta finansējums un dalība reklāmas tirgū; 2) pārejas posms apmēram divi trīs gadi: valsts budžeta finansējuma un reklāmas ieņēmumu īpatsvars samazinās, bet pieaug sabiedrības līdzfinansējums un “intelektuālā reklāma” vai sponsorēšana; 3) ilgtermiņā: sabiedrības līdzfinansējums un “intelektuālā reklāma”. Latvijas sabiedriskā medija koncepcijas prezentācijā janvāra sākumā NEPLP paziņoja: tā kā nākamajos piecos gados plānots uzlabot un attīstīt sabiedrisko mediju, tam nepieciešamas investīcijas ap 40 milj. latu. Aptuveni pusi no šīs naudas NEPLP cer iegūt ES fondos un valsts budžetā, bet otru pusi medijs varētu nodrošināt pats, arī turpinot sniegt reklāmas pakalpojumus un pat palielinot reklāmas ieņēmumus. Tomēr tas nenozīmē, ka NEPLP atsakās no sabiedrības līdzfinansējuma.

Nākotnē jaunā medija uzturēšanas izmaksu segšanai esot apsverama arī medija nodevas (3 lati mēnesī) un iezīmētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas ieviešana.

Kā stāsta LTV pašreklāmas redaktors Jānis Kalve, ieņēmumi no reklāmas LTV patlaban ir liels atspaids. Piemēram, kanāla LTV1 kopējās izmaksas pērn sabiedriskajā pasūtījumā esot ap 2,3 miljoniem latu, no kuriem aptuveni ceturtā daļa tiek iegūta tieši no reklāmas. “Pēdējos gados Latvijas Televīzijai piešķirtā dotācija no valsts budžeta nesasniedz nepieciešamā finansējuma līmeni, tāpēc naudas plūsma tiek novirzīta LTV neatliekamiem maksājumiem, kā prioritāti paturot LTV kanālu satura nodrošināšanu,” skaidro J. Kalve. Tomēr viņš šaubās, vai LTV varētu normāli funkcionēt bez reklāmas ieņēmumiem.

Reklāmas 1 sekundes cena kanālā LNT

(EUR bez PVN, iekavās – Ls) *

Reklāmas 1 sekundes cena kanālā TV3

(EUR bez PVN, iekavās – Ls) *

* Televīzijas uzrādījušas reklāmas cenas eiro, “LA” cenas pārrēķināja latos, izmantojot kursu 1 eiro ~ 0,70 lati.

Jāpiebilst, ka komerctelevīzijas piemēro dažādas atlaides, piemēram, par apjomu, kas var būt pat līdz 90%. Piemēram, saskaņā ar uzrādītajiem skaitļiem par 20 sekunžu komercreklāmu janvārī skatāmā laikā (plkst 19.00 – 22.00) TV3 būtu jāmaksā Ls 1540, taču ar mediju aģentūras starpniecību izvietojot vairākas reklāmas vairākas dienas, klientam viena šāda reklāma vidēji izmaksātu desmit reizes mazāk.

Vienas sekundes reklāmas cena (Ls bez PVN) LTV1

2013. gada plānotā vidējā vienas sekundes cena reklāmas izvietošanai LTV – Ls 3,70+ PVN jeb 268,62 Ls par minūti.