Reklāma vai raidījums? Abi! Anda Rožukalne vērtē LTV1 raidījumu “Sava māja” 0
Kāpēc latvietim vajadzīga māja? Tā jaunā LTV1 raidījuma “Sava māja” sākumā jautā vadītājs aktieris Ainārs Ančevskis. Noskatījos raidījumu, kurā ir gan drona uzņemtas romantiskas Latvijas vasaras ainavas, gan pagara reklāmas sižeta cienīgi kadri, un domāju – kāpēc tāds formāts vajadzīgs skatītājiem?
Reklāmā jaunais raidījums solīts kā realitātes šovs, kas sekos Graumaņu ģimenes mājas būvniecības procesam. Rezultātā iznācis daudz kas cits, lielākoties stāsts par mājas būvēšanas galvenajiem soļiem. Bet jautājums, kāpēc filmu studijas “Divi deviņi” veidotais raidījums radis vietu LTV1 programmā, nav tik viegli atbildams.
Reklāmdevējs vēlas raidījumu?
Jauno raidījumu ievada pārdomas par latvieša dabu, jo “latvietis bez savas mājas nav latvietis”. Kad skatītāji iepazīstināti ar Ritvara un Hildegardes Graumaņu kuplo ģimeni un uzklausītas varoņu pārdomas par mājas būtību, jāķeras pie darba.
Ainārs Ančevskis vēl ātri pamato savu klātbūtni raidījumā ar paša pieredzi savas mājas būvēšanā “pēc sentēvu metodēm” vairāk nekā desmit gadu garumā. Aktiera pieredze netiek izmantota, jo raidījuma vadītājs labi nostādītā aktiera balsī pārsvarā aizkadrā izstāsta notiekošo.
Kad uzzināta jaunbūves zemes atrašanas romantizētā versija, jo “zeme pati mūs atrada”, sākas lietišķā daļa.
Tajā speciālisti skaidro, kas jādara pirms mājas būvēšanas. Šajā brīdī raidījumā iesaistās arī atbalstītāja “Elektrum” pārstāvis un “Sava māja” ātri kļūst par parastu producentu grupas formātu.
Kā tas top? Galvenokārt divos veidos. Laba raidījuma idejai tiek piemeklēti atbalstītāji un top, piemēram, “Atslēgas”, kuru veidošanu nodrošināja “Pillar”. Vai arī viss sākas ar atbalstītājiem, kam ir līdzekļi, taču nav vēlmes savus pakalpojumus reklamēt parastā veidā. Tad tiek atrasti varoņi un izveidots atbalstītāju vajadzībām piemērots raidījuma formāts.
“Sava māja” ietver abu minēto raidījuma tapšanas versiju elementus.
Nav peļama doma sniegt praktiskus padomus mājas būvniecībā un sekot jauku varoņu pieredzei.
Ir pavisam normāli izmantot speciālistus raidījuma skaidrojošajai daļa. Taču saturā diezgan liela nozīme ir atbalstītāju ietekmei, tā raidījumu viegli ļauj turēt aizdomās par izdabāšanu reklāmdevēja interesēm.
Praktiskais latvietis vai klients?
Varētu domāt, ka “Savas mājas” formāts nedaudz rotaļājas ar populāro “dari pats” ideju un formu, ko attīstījuši miljoni pašdarbnieku un slaveni jūtūberi vai vlogeri, ietekmīgajā video satura platformā “YouTube” piedāvājot padomus visos iespējamos jautājumos.
Tomēr grūti iedomāties, ka kādam, kas patiesi vēlas būvēt māju, būs laiks un vēlme skatīties vairākas nedēļas pēc kārtas 26 minūtes garu video, lai uzzinātu lietišķu informāciju, kas ietilpināma dažās minūtēs vai infografikā.
“Sava māja” daļēji atbilst praktiskās žurnālistiskas formātam, jo piedāvā skrupulozu “solis pa solim” principu mājas būvēšanā, aicinot savus padomus sniegt labiem speciālistiem. Skatītāji saņem konsultācijas par zemes apgrūtinājumiem, topogrāfiju, elektrības pieslēguma ierīkošanu, āderēm, arhitektūras un koka māju būvju detaļām un daudzām citām rūpēm.
Kad saruna ievirzās par apkures jautājumiem un energoefektivitāti, raidījums atkal pietuvojas “Elektrum” kā atbalstītāja nepieciešamajiem vēstījumiem. Nevar noliegt, ka stāsts par saules enerģijas kolektoriem ir noderīgs, taču vienpusīgs kā “Dormeo” reklāma, kurā filmējas sabiedrībā zināmi cilvēki.
Diemžēl arī abi raidījuma “Sava māja” varoņi sarunās ar speciālistiem uzdod pareizos jautājumus kā reklāmas sižetos, kad jāspēlē ieinteresētais klients.
Labs redaktora darbs un žurnālistikas pamati raidījumā nav izmantoti, jo viss darīts, lai labi iepakotu vienpusīgu vēstījumu.
Alternatīvas iespējas apkurei un citiem jautājumiem netiek piedāvātas. Bet praktiskā žurnālistika savās labākajās izpausmēs ir meklējoša un skatītāja dažādās iespējas paredzoša. Tai tādai jābūt, jo cilvēki, kas būvē māju, izvērtē daudz plašāku iespēju klāstu svarīgu problēmu risināšanai nekā piesaistīto atbalstītāju virkne.
Raidījuma varoņi gan piemin birokrātiskas problēmas un neskaidrības, kas radušās būves plānošanas procesā. Tas padara formātu mazāk reklāmisku, bet problēmu risināšanas ceļi nav izvērtēti. Ir daudz labu padomu, bet trūkst precīzu skaidrojumu, kas un kā būtu darāms konkrētā situācijā. Visā raidījumā neatrast mazliet skeptisku skatu un vēlmi noskaidrot arī to, ko speciālists nepiemin, nav neviena, kas pajautātu vēl kādam vai šaubītos par ieteikumiem.
Lietišķo daļu, kas noderētu pēc padoma meklējošiem savas mājas būvētājiem, aizvieto stāsts par lauku gaisu, kas mājas būvētājus dara «pilnīgi laimīgus». Kādēļ ne, prieks un iedvesma ir ļoti svarīga savas mājas radīšanas laikā!
Vizuāla dzeja par būvi
Raidījuma veidotāju vidū ir lieliski operatori. Bez viņiem diezin vai varētu noskatīties tik poētiskus kadrus par zemes virskārtas noņemšanu ar buldozeru vai skrūvpāļu ievietošanu zemē. Skaistā ainava tiek rādīta no augšas ar dronu kameru kadriem un ļauj priecāties par skaistumu mājas būvlaukuma apkārtnē.
Savukārt Graumaņu ģimenes mājas izjūtu palīdz radīt romantiski tuvplāni. Zālē dziļi paslēptas kameras portretē “Savas mājas” varoņus vai maigi seko viņiem līdz makšķerēšanas vietai.
Tas viss skaisti vizualizē sapni par savu māju, radot to miera, mīļuma un saskaņas sajūtu, kuras dēļ daudzi cilvēki to vēlas.
Tomēr lietišķā daļa aizņem lielāko vietu raidījumā. Speciālistu intervijas un padomi vizuāli neatšķiras no parastu ziņu sižetu valodas.
Kad acs izpriecājusies par tipisko latviskās dabas un rakstura romantizēšanu, pagarš šķiet raidījumā izlaisto daļu saraksts. Te pietrūkst enerģijas un neatlaidības, īsta spara, bez kura diezin vai iespējams novest līdz galam mājas projektu.
Lai gan piedāvāta raidījumā veikto darbu izmaksu tabula, pietrūkst godīgas sarunas par resursiem – par laiku, kas jāatrod neskaitāmiem darbiem, par domām, kas jāizdomā kaut vai arhitekta kabinetā, par naudu, kas jānopelna, un par citiem dzīves uzdevumiem, kas netiek atlikti arī būvēšanas laikā.
Tāpēc īsti nezinu, kāpēc šis raidījums vajadzīgs skatītājiem, nevis varoņiem vai atbalstītājiem. Tas mazliet noder tiem, kas varbūt sapņo par māju, bet vēl nav ķērušies klāt projektam. Bet tas ir pārāk garš un lietišķajā daļā vienpusīgs, lai būtu izmantojams kā noderīgs ceļvedis reālas, jau sāktas būves procesā.
