Rēķins pastkastē jāsargā no svešām acīm 8
Kāda Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DZĪKS) saņēmusi 1400 eiro sodu par personas datu aizsardzības nosacījumu pārkāpumiem, ievietojot uz papīra lapas izdrukātu rēķinu dzīvokļu īpašnieku pastkastītē, šonedēļ vēstīja laikraksts “Neatkarīgā”. Skaidrs, ka šis nav ārkārtējs gadījums un ka šāda rēķinu piesūtīšanas prakse ir itin izplatīta. Datu valsts inspekcija (DVI) arī agrāk ir saņēmusi vairākas iedzīvotāju sūdzības, kad viņu dati ir nokļuvusi svešās acīs tieši tā iemesla dēļ, ka pastkastītē rēķins bijis ievietots atklātā formātā. Tā kā administratīvo protokolu sastādījusi Datu valsts inspekcija, vaicāju tās direktorei Signei Plūmiņai pēc pamatojuma.
Kāpēc informācijas ievietošana pastkastē tiek uzskatīta par nodošanu trešajām personām? “Ievietojot pasta kastītē atvērtā veidā informāciju, kas satur personas datus, netiek pietiekami nodrošināta personas datu aizsardzība ar atbilstošiem aizsardzības līdzekļiem un tādējādi netiek ierobežota iespēja trešajām personām iepazīties ar rēķinā ietvertajiem personas datiem,” tā “Latvijas Avīzei” skaidro DVI.
Vadoties no šī skaidrojuma, galvenais risks ir rēķinu piegādāt atvērtā veidā. Ja to aizlīmē vai ieliek aploksnē, svešām acīm tā esot pasargāta. Zīmīgi, ka trešā persona ir arī ģimenes locekļi vai īrnieks, kas arī var izņemt pasta sūtījumus, bet kam nav tiesību zināt, kāds rēķins sastādīts.
Kāpēc rēķina informācija tiek uzskatīta par fiziskas personas datiem, ja siltuma, atkritumu, elektrības, lifta u. c. pakalpojumu uzskaite netiek veikta atsevišķai fiziskai personai, bet visiem dzīvoklī dzīvojošiem kopā?
Pēc Fizisko personu datu aizsardzības likuma šādi dati ir ne tikai personas kods, bet arī “jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, līdz ar to ne tikai vārds, uzvārds, adrese, personas kods, ir personas dati, bet arī visa informācija, kas tiek ietverta rēķinā, jo šī informācija attiecas uz rēķina adresātu – fizisku personu, kam ir pienākums nodrošināt rēķina apmaksu. Iespējams, ka no rēķinā iekļautās informācijas var iegūt papildu informāciju arī par citām personām, kas dzīvo noteiktajā dzīvoklī, un to paradumiem, t. sk. izmantojot komunālos pakalpojumus,” brīdina inspekcija.
Varētu spriest: ja kādam interesēs informācija par kaimiņu, no pastkastes paņems visu aploksni! Kāpēc aizlīmēta vai aploksnē ielikta informācija tiek uzskatīta par drošu, bet pastkastē ielikta – par nedrošu, vaicāju DVI. “Rēķina aizlīmēšana, ielikšana aploksnē ir personas datu aizsardzības līdzeklis, ar kuru tiek ierobežota iespēja trešajām personām iepazīties ar informācijā ietvertajiem personas datiem,” skaidrots atbildē. Bet aploksnes atvēršana nepiederošām personām draudot ar kriminālatbildību par korespondences noslēpuma pārkāpšanu, kas paredzēta Krimināllikuma 144. pantā. Sods par šādu pārkāpumu var būt no naudas soda un piespiedu darba līdz… brīvības atņemšanai uz laiku līdz diviem vai pieciem gadiem.
Un visbeidzot – visnesaprotamākais šajā “soda ekspedīcijā”. 1400 eiro sods, manuprāt, ir nesamērīgi liels pret kaitējumu, turklāt iespējamo, nevis reāli pierādīto. Otrkārt, sodu jau reāli samaksās tie, kuru dati ir jāaizsargā, jo, kā zināms, DZĪKS ir bezpeļņas organizācijas, kas nozīmē, ka soda izmaksas solidāri tiks sadalītas visiem kooperatīva biedriem. Respektīvi, to samaksās visi tie, kurus par cietējiem uzskata DVI.
“Naudas sods 1400 eiro ir minimālais naudas soda apmērs, kādu paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmās daļas sankcija,” taisnojas Datu valsts inspekcija. Turklāt esot viņi fiksējuši vainu pastiprinošo apstākli: pēc pārkāpuma konstatācijas rēķini tāpat arī turpmāk likti pastkastēs atvērtā veidā.
Ja rēķins tiks likts aploksnē, uz tās būs norādīts vārds, uzvārds un adrese, kas arī ir personas dati. Vajadzētu arī aploksni pārlocīt un aizlīmēt, lai neredz, kam tā ir… Ja nu kāds pasūdzēsies…
