Rēķinot un investējot taupīšanā: kā par ekoloģisko pēdu nospiedumiem domā mūsu uzņēmēji? 9
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšana ir viens no uzņēmēju izaicinājumiem. Komersanti uzskata – resursu taupīšana pašlaik ieguvusi jaunu dimensiju.
Resursu taupīšana un energoefektīvu risinājumu ieviešana bijusi prioritāte jau vairākus gadus ne vienā vien uzņēmumā. Īpaši tagad, pieaugot izmaksām, tā kļuvusi par vienu no prioritātēm.
“Lai mazinātu ietekmi uz vidi, daudzos veikalos apkuri nodrošinām ar siltumsūkņiem, veikali tiek aktīvi aprīkoti ar siltumatguves tehnoloģijām, lai telpas primāri sildītu ar to enerģiju, ko rada pašas tirdzniecības iekārtas – piemēram, ledusskapji, saldētavas.
Šāda pieeja veikalos ir jau vairāk nekā desmit gadu. Tuvākajā laikā plānojam vēl vairāk paplašināt to veikalu skaitu, kuros izmantojam siltumatguves tehnoloģijas – tas ļauj ne vien taupīt resursus, bet arī nodrošina ilgtspējīgu saimniekošanas praksi, jo izmantotā enerģija tiek lietota maksimāli efektīvi,” skaidro SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine.
Tāpat katru gadu tiek ieguldīts dažādos ilgtspējīgos risinājumos – gan veikalu rekonstrukcijās, nomainot tirdzniecības iekārtas, gan izvēloties efektīvākās apgaismojuma sistēmas, gan siltumsūkņu uzstādīšanā, gan siltumatguves iekārtu attīstīšanā.
Vērienīgākais pēdējā laika projekts ir veikalu aprīkošana ar saules paneļiem, lai stiprinātu veikalu enerģētisko neatkarību, ļautu samazināt ar tirdzniecības procesu saistītās izmaksas un mazinātu ietekmi uz vidi. Arī plānojot veikalu sortimentu, tiek domāts par ekoloģiskās pēdas nospiedumu, tāpēc “Elvi” veikalos ir daudz vietējo produktu, piebilst Vārtukapteine.
Tikmēr mazumtirgotājs “Rimi” strādā trīs virzienos – savā darbībā samazinot CO2 emisijas, pārtikas atkritumus un plastmasu. SIA “Rimi Baltic” korporatīvās atbildības un komunikācijas vadītāja Zanda Šadre skaidro, ka uzņēmums jau šobrīd ir samazinājis CO2 emisijas par 81% salīdzinājumā ar 2006. gadu, kļūdams par klimatneitrālu uzņēmumu.
Tas panākts ar investīcijām dzesēšanas sistēmās, kas neizmanto freonu, iegādājoties 100% atjaunojamo enerģiju, ieguldot LED apgaismojumā, izmantojot autoparkos “Euro 5” vai “Euro 6” standartiem atbilstošas kravas automašīnas. Tāpat tas nozīmē sasniegt maksimālu efektivitāti, piemēram, sekojot līdzi kravas auto noslodzes līmenim, mazāk nobrauktajiem kilometriem, apmācot autovadītājus ekobraukšanā, stāsta Šadre.
Vēl viens svarīgs aspekts – kā samazināt pārtikas nonākšanu atkritumos. Pārtikas izšķērdēšanu samazina gan augsto tehnoloģiju IT sistēmas preču automātiskai pasūtīšanai, moderna, ātra un elastīga nocenoto pārtikas produktu sistēma, kā arī sadarbība ar pārtikas bankām. Tiesa, kopumā pārtikas atkritumu apjoms “Rimi” darbībā esot ļoti neliels.
Komplekss mērījums
Jautāju veikalniekiem, cik aprobēta ir ekoloģiskās pēdas nospieduma aprēķināšana pārtikas produktiem. Tas ir ļoti komplekss mērījums, kas ietver daudzus komponentus, bet vienlaikus arī ignorē daudzus svarīgus faktorus, vērtē “Elvi Latvija” komercdirektore. Tā kā tas ir veidots kā universāls mehānisms, ir skaidrs, ka tas nekad nebūs absolūti pilnīgs visai pasaulei.
Domājot par pārtikas produktu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, noteikti būtu jāņem vērā produktu loģistikas izmaksas, lokālās kopienas saimniekošanas tradīcijas, ķīmiskais piesārņojums, ko ražošana potenciāli rada, neatjaunojamo resursu izsīkšana, kas notiek konkrēto preču ražošanas dēļ, un virkne citu faktoru. Ir skaidrs, ka viena un tā paša pārtika produkta ražošana dažādās valstīs var atstāt radikāli atšķirīgu ietekmi uz planētas ekoloģisko situāciju.
Vai samazināt savu ekopēdas nospiedumu, rūpīgi šķirojot atkritumus un neizmetot lieko pārtiku?
Ekoloģiskā pēda noteikti nav visaptverošs mērījums, taču tas skaidri iezīmē galvenās lietas, ko būtu vērts piefiksēt un par ko būtu vērts aizdomāties, pārskatot savus ikdienas pārtikas patērēšanas paradumus. Pirmais un nopietnākais solis, kas ir pa spēkam katram – gan uzņēmumiem, gan privātpersonām –, ir savu ikdienas paradumu maiņa.
Katru reizi, kad mēs izdarām kādu izvēli par labu tādai iniciatīvai, kas ir videi draudzīgāka, mēs padarām šo planētu par mazliet labāku vietu, uzsver Šadre. Šobrīd rast atbildi uz šo jautājumu ir izaicinoši, jo produkta dzīves cikls ir garš, sastāv no dažādiem posmiem un katram produktam tas ir atšķirīgs. Ekoloģisko pēdu varam aprēķināt no datiem, kas mums ir pieejami. “Rimi” žgadījumā, ja mēs aprēķinām produkta CO2 pēdas nospiedumu, transports tiek iekļauts.
Energoefektivitāte un paradumi
Veikalu “Citro” un “Eldo” tīkla pārstāvis, “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers domā, ka rūpes par vides ilgtspēju ir katra mūsdienīga uzņēmuma darbības pamatā, līdz ar to ir svarīgi rūpēties par ekoloģiskās pēdas samazināšanu ikdienas darbā. Pārdomāti plānojot resursus un investējot videi draudzīgu iniciatīvu ieviešanā, uzņēmums var būtiski veicināt izmaksu efektivitāti un mazināt ietekmi uz vidi.
Savukārt, veicinot energoefektivitātes procesus un ieviešot videi draudzīgas mūsdienu tehnoloģijas, uzņēmums var palielināt savu konkurētspēju, tā rezultātā iegūstot lojālāku klientu, kuram ir svarīgi, lai zīmols ir videi draudzīgs un rīkojas atbildīgi. Ikdienā “Citro” tīkla veikalos tiek īstenota energoefektīva resursu pārvaldība, plānojot efektīvu resursu patēriņu, kas ļauj veikt izmaksu optimizāciju un vienlaikus samazina ietekmi uz vidi.
“Plānojot tirdzniecības vietu attīstību, mēs izvērtējam visas iespējas resursu efektīvai izmantošanai, sākot ar energoefektīvu ēku attīstīšanu jaunajiem objektiem un esošo tirdzniecības vietu renovāciju, visbeidzot ar ekonomiskajām spuldzēm un darbinieku izglītošanu par energoefektīvu resursu taupīšanu,” stāsta Kelmers. Tikpat svarīga ir iedzīvotāju patēriņa paradumu maiņa. Pēdējo gadu laikā mazumtirdzniecības nozarē tas atspoguļojas produktu izvēlē – pircēji arvien biežāk dod priekšroku vietējiem ražojumiem un izvēlas iepirkties mazākos veikalos vai tirdziņos tuvāk savai dzīvesvietai.
Tādējādi tiek ietaupīts gan laiks, kas tiek pavadīts, uz vietas iepērkoties veikalā, gan arī naudas līdzekļi, kas izdoti par ceļu nokļūšanai līdz veikalam. Mazo veikalu priekšrocība ir tā, ka pircējiem ir iespēja iegādāties svaigas preces ik dienu, nepērkot lieku un neveidojot nevajadzīgu pārtikas uzkrājumu, kas savukārt rada papildu pārtikas atkritumus un veicina vides piesārņojumu, piebilst Kelmers.
Pēdējo gadu laikā, atbalstot vietējos ražotājus, “Citro” ir divkāršojis sadarbības partneru skaitu reģionos. Tieši vietējās izcelsmes produktu iekļaušana sortimentā ļauj samazināt kopējo ekoloģiskās pēdas nospiedumu, jo to ražošanas procesu cikls un īsāka loģistikas ķēde rada mazāku ietekmi uz vides ilgtspēju.
Arī pašu ražotās produkcijas attīstīšana ļauj samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, jo efektīvu ražošanas procesu bez papildu loģistikas ceļa daudzviet varam nodrošināt turpat, uz vietas veikalos, kur tiek gatavota pašu ražotā produkcija, bet uz veikaliem, kur nepieciešamas piegādes, to varam nodrošināt sava loģistikas tīkla ietvaros. Vienotas noliktavas un loģistikas sistēmas izveide ļauj veikalu tīklam nodrošināt operatīvāku piegādes procesu un sadarbību ar piegādātājiem, kā arī veicina izmaksu efektivitāti. Savukārt loģistikas sistēmā preču piegādes saplānotas tā, lai nebūtu lieku pārbraucienu, tādējādi taupot degvielu un samazinot transporta radīto CO2 izmešu daudzumu gaisā.
Vēl pirms Covid-19 pandēmijas un kara Ukrainā, Eiropas Savienība kā vienu no galvenajām prioritātēm izvirzīja Zaļā kursa politiku, kas paredz, ka Eiropa kļūtu par dabai daudz draudzīgāku pasaules daļu. Viens no Zaļā kursa uzstādījumiem ir atkritumu un līdz ar to arī piesārņojuma mazināšana.
Arī depozītsistēmas ieviešana ļauj padarīt apkārtējo vidi tīrāku. “Citro” ir viens no retajiem mazumtirgotājiem, kas pats nodrošina arī loģistikas procesu depozīta iepakojuma nodošanai otrreizējai pārstrādei. Tieši efektīva un videi draudzīga loģistikas plānošana izslēdz tukšos pārvadājumu reisus – proti, no reģionu noliktavām tiek piegādātas preces, bet atpakaļceļā ieplānota depozīta iepakojuma atvešana uz noliktavu centralizētai komplektācijai un nodošana otrreizējai pārstrādei.
Kopumā jāapzinās, ka ekoloģiskās pēdas nospiedums ir komplekss mērījums, kas ietver daudzus komponentus, un tirdzniecības uzņēmumos īstenojamās aktivitātes ir tikai neliela daļa no kopējā sabiedrības ekoloģiskās pēdas nospieduma, tāpēc šobrīd būtu jāvirzās uz tādu saimniekošanu, kas ir atbildīga pret vidi, ieguldot ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā.
Video skat. la.lv
Ieteikumi, kā samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu:
* pirkt, kad patiešām nepieciešams, – izskaužot neapzinātu patēriņu;
* atbildīgi šķirot atkritumus;
* koncentrēties uz dabīgākiem produktiem ar mazāk pārtikas piedevām, piemēram, ekoloģiskiem vai ar citiem vides sertifikātiem, vietējo produkciju;
* ja iespējams, izvairīties no pārvietošanās ar automašīnu – izvēlēties iet kājām, braukt ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu;
* ietaupīt enerģiju mājās: LED spuldzes, A++ vai pēc iespējas augstākas energoefektivitātes klases sadzīves tehnika, krāni ar ūdens difuzoriem utt.
* mazināt pārtikas izšķērdēšanu mājās – statistika rāda, ka vidēji viena Latvijas mājsaimniecība gadā spētu ietaupīt 336 eiro, neizmetot pārtikas atlikumus.
Avots: “Rimi Baltic”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
