Reizniece-Ozola rosinās pārskatīt dāsno valsts atbalstu TEC un saglabāt mikronodokļa likmi 2
Latvijā ir nepieciešams pārskatīt atbalstu lielas jaudas dabasgāzes stacijām, ceturtdien intervijā Latvijas Radio teica Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ekonomikas ministra amatam virzītā Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa atgādināja, ka no nākamā gada 1.janvāra Latvija atvērs elektrības tirgu mājsaimniecībām, un norādīja, ka dāsnais valsts atbalsts un obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir galvenais iemesls elektrības cenu kāpumam.
“OIK ir viens liels smagums, kas mums velkas līdz un faktiski nosaka elektrības cenu pieaugumu. Nav burvju nūjiņas, kas šo jautājumu atrisinātu, bet ir vairāki pasākumi, kas man padomā. OIK lielā mērā veidojas no tā, ka ir izbūvēts dārgs TEC-2 projekts un šajā gadījumā, tas ar ko sākšu – izvērtēšu iespējas samazināt valsts atbalstu liejām dabasgāzes stacijām. Tādā veidā būtu jāsamazinās OIK daļai un attiecīgi elektrības cena neaugtu tik strauju,” teica ekonomikas ministra amata kandidāte.
Reizniece-Ozola gan arī atzīmēja, ka lielas sviras OIK ietekmēšanai nav. “Plašas manevru iespējas nav, bet ir mazi soļi ar kuriem jāstrādā,” teica amata kandidāte.
Viņa norādīja, ka tāpat Latvijai no 2017.gada jātver gāzes tirgus. “Tas gan vēl prasa ļoti nopietnus sagatavošanās darbus. Tās ir vēl viens lielais darba bloks,” piebilda Reizniece-Ozola.
Jau vēstīts, ka mājsaimniecībām izmaksas par elektroenerģiju pēc tirgus atvēršanas no nākamā gada pieaugs vidēji par 15-30% atkarībā no patēriņa. Izmaksu pieaugums gaidāms, jo līdz ar tirgus atvēršanu Latvijā vairs nebūs regulēts elektroenerģijas tarifs, kurā Latvijas energoapgādes kompānija “Latvenergo” mājsaimniecības subsidēja, tarifā iekļaujot elektroenerģijas cenu, kas ir zem tirgus vērtības.
Savukārt sociāli mazāk aizsargātie iedzīvotāji arī pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2015.gadā varēs iegādāties elektroenerģiju par pašreizējo starta tarifa cenu – 11,64 centiem par kilovatstundu. Trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas nākamgad 100, bet daudzbērnu ģimene 300 kilovatstundas katru mēnesi varēs iegādāties par pašreizējā starta tarifa cenu.
Vēl Reizniece-Ozola rosinās diskusiju par mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšanu 9% apmērā nākamgad. Mikrouzņēmuma nodokļa jautājums ir viens no darbiem, kas iekļauts jaunās valdības deklarācijā – Finanšu ministrijai izvērtēt nodokļa saglabāšanu 9% apmērā.
“Tas dos jaunajiem uzņēmumiem, kas grib paši sevi nodarbināt un nevar atrast darbu citur, ka viņiem būs iespēja izmantot labvēlīgo nodokļa režīmu un pašiem radīt darbu sev un citiem. Te gan ir arī otra puse, ka tie, kas pašlaik šajā nodokļu režīmā ir nodarbināti, nav sociāli aizsargāti. Te ir vajadzīgs FM padoms, kā šo problēmu risināt,” teica ministra amata kandidāte.
Viņa arī pieļāva, ka ir jānosaka termiņš, cik ilgi iespējams izmantot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kā arī jādomā par sociālo garantiju nodrošināšanu. “Tie ir divi svaru kausi, kas jāliek kopā. Mans mērķis ir atgriezties pie diskusijas. Esmu panākusi, ka topošais finanšu ministrs [Jānis Reirs] ir solījis to darīt,” teica Reizniece-Ozola.
Mikrouzņēmuma nodoklis 9% apmērā no apgrozījuma tika ieviests 2010.gada septembrī. Pagājušā gada novembrī par spīti iebildumiem no uzņēmēju organizācijam Saeima grozīja Mikrouzņēmuma nodokļa likumu, paredzot attiecīgā nodokļa likmes celšanu no 9% līdz 11% 2015.gadā, līdz 13% 2016.gadā un līdz 15% 2017.gadā. Uzņēmēju organizācijas aicinājušās to labot.
