Reizniece-Ozola pret minimālās algas celšanu par 37 eiro, atbalstītu par 10 eiro 47
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) neatbalsta strauju minimālās algas palielināšanu.
“Būtisku minimālās algas celšanu neatbalstu, jo jau patlaban produktivitāte aug lēnāk nekā atalgojums. Kad tiek celta minimālā alga, redzam, ka uzreiz pieaug nepilnu laiku strādājošo skaits, īpaši lauku reģionos. Uzņēmēji nespēj samaksāt šo algas pieaugumu un kļūst radoši – vai nu daļu algas izmaksā aploksnēs, vai arī darbiniekus noformē uz nepilnu darba laiku,” šodien Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Reizniece-Ozola.
Labklājības ministrijas ierosinājums celt minimālo algu par 37 eiro esot uzskatāms par strauju pieaugumu, un tas nav atbalstāms.
“Ja vispār runājam par minimālās algas celšanu, tad ne vairāk kā par 10 eiro,” ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Reizniece-Ozola.
“Būtisku minimālās algas celšanu neatbalstu, jo jau patlaban produktivitāte aug lēnāk nekā atalgojums. Kad tiek celta minimālā alga, redzam, ka uzreiz pieaug nepilnu laiku strādājošo skaits, īpaši lauku reģionos. Uzņēmēji nespēj samaksāt šo algas pieaugumu un kļūst radoši – vai nu daļu algas izmaksā aploksnēs, vai arī darbiniekus noformē uz nepilnu darba laiku,” teica ministre.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka pašreizējā situācijā atbalstāmāka ir nevis minimālās darba algas, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana.
“Par optimālu minimālās algas līmeni tiek uzskatīta alga aptuveni 40% apmērā no vidējās algas. Pārsniedzot šo līmeni, tiek apgrūtināta uzņēmējdarbība. Otra problēma – minimālā alga parasti tiek piemērota viszemākās kvalifikācijas, zemākās atbildības un zemākās darba intensitātes līmenī nodarbinātajiem,” aģentūrai LETA skaidroja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa norādīja, ka, ceļot minimālo algu, ir nepieciešams palielināt visu atalgojuma kaskādi, pretējā gadījumā pastāv risks, ka samazināsies motivācija darbiniekiem celt kvalifikāciju, uzņemties lielāku atbildību un iesaistīties augstākas intensitātes darbā.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa uzskata, ka minimālo algu Latvijā var palielināt tikai pie nosacījuma, ka notiek ekonomikas izaugsme.
“Pašreiz, diemžēl, nekas neliecina, ka Latvijā vērojams šāds process, arī Finanšu ministrija samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes 2017.gadam, tāpēc grūti saprast, kāpēc Finanšu un Labklājības ministrijas apsver ierosinājumu par minimālās algas celšanu,” sacīja Zariņa.
Iepriekš vēstīts, ka minimālās algas saņēmēju skaits gada laikā Latvijā nav mainījies – to saņem 35 tūkstoši strādājošo.
CSP apkopotie administratīvie dati par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc darba ienākumiem liecina, ka 2015.gadā valstī, salīdzinot ar pērno gadu, darba ņēmēju skaits ir palielinājies par 7,5 tūkstošiem vai no 852,6 līdz 860,1 tūkstotim, tajā pašā laikā darba ņēmēju skaits, kuri saņem minimālo darba algu mēnesī, ir palicis nemainīgs – 35 tūkstoši jeb 4,4% darba ņēmēju.
Statistika liecina, ka par 0,2 tūkstošiem samazinājies vīriešu skaits, kuri saņēma minimālo algu, un par tik pat palielinājās sieviešu skaits šajā ienākumu grupā.
Pērn lielākās darba ņēmēju skaita izmaiņas ir notikušas darba ienākumu grupās līdz 300 eiro un grupā ar 1000 un vairāk eiro lieliem ienākumiem – attiecīgi pirmajā gadījumā darba ņēmēju skaits gada laikā ir samazinājies par 12,3%, bet otrā audzis par 11,2%.
Visvairāk strādājošo saņem algu no 300 līdz 500 eiro (26,7% darba ņēmēju ar ienākumiem), no 700 līdz 1000 eiro (19,7%) un no 500 līdz 700 eiro (15,8%).
Minimālā alga pērn bija 360 eiro, bet šogad par 10 eiro vairāk.
Dati par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc darba ienākumiem iegūti, apkopojot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtos datus – darba devēju ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī; ziņojumus par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas.
