Reizniece: Nebūs jums uzreiz gatavi Jāņi 0
Vēl pavisam nedaudz, un būsim sagaidījuši Jāņus. Svētkus, kas vairs nav iztēlojami bez latviskām izdarībām, tradicionālajām dziesmām un bez Ilgas Reiznieces. Viņas aizsāktā vasaras saulgriežu svinēšanas kustība “Piedzīvosim Jāņus!” piesaistījusi tūkstošus un šogad atzīmē apaļus 10. “Pats galvenais ir neaizmirst visu šo bagātību,” pārliecībā īsās sarunas gaitā to vairākkārt saka Ilga.
Tradicionālās jāņudziesmas, svētku rotaļas, senču rituāli un spēles, kā arī latvisku ēdienu gatavošanas receptes – to visu vēl līdz šodienai var apgūt kopā ar I. Reiznieci viņas vadītajās nodarbībās dažādās vietās Latvijā, kustībai “Piedzīvosim Jāņus!” jūnijā pavisam aptverot 62 apmācību reizes Rīgā un reģionos.
“Bet es jau neesmu viena!” uz izvaicāšanu tūdaļ reaģē I. Reizniece. “Kopā ar mani ir vēl cilvēki, kuriem ir svarīgi līdzdalīt savas zināšanas un pieredzi, un, tāpat kā es, arī viņi to dara nesavtīgi, bez atlīdzības,” kustības pamatprincipus klāsta folkloriste, atzīstot, ka viņai nemaz neesot pacietības apjomīgo mācīšanas procesu organizēt vienai pašai.
Savstarpēja ideju un enerģijas apmaiņa ir tieši tas, kas viņai šai lietā patīkot visvairāk un joprojām piesaista: “Nodarbībās mēs rosinām gan domas, gan izjūtas. Man pašai bieži vien asaras sakāpj acīs, atceroties savas sajūtas, un redzot, ka arī citiem cilvēkiem ir emocionāls pārdzīvojums,” par pieredzēto teic I. Reizniece.
Tiesa, ne ar pārāk lielu sajūsmu uzklausot apgalvojumu, ka daudzu latviešu prātos kļuvusi par tādu kā tradicionālās kultūras dzīvo simbolu, gadu no gada publiskajā telpā apliecinot, ka ikvienam ir iespēja piedzīvot aizraujošus un jēgpilnus Jāņus. Arī bez šašlikiem, radio un televizora.
“Man pašai gan lielāks gandarījums ir uzzināt, ka jaunas meitenes uzņemas sarīkot Jāņus savas lauku mājas sētā un tas izdevies. Tāpēc jau es arī strādāju – lai iedvesmotu un iedrošinātu cilvēkus pašiem sev un tuvākajiem radīt skaistus svētkus,” saka I. Reizniece.
Patiesībā aizraušanās ar Jāņiem un Jāņu skolu viņai tā arī sākusies. Gribēdama sarūpēt labus saulgriežu svētkus sev un tuvākajiem cilvēkiem, tolaik, aptuveni pirms 30 gadiem (kad dzima arī “Iļģi”), I. Reiznieces rokās nonāca Viktora Grāvīša tradīciju saraksts ar vairāk nekā 150 punktiem – ko latvieši tradicionāli darījuši Jāņos.
“Nu, protams, ka ne jau viss atbilst mūsdienu cilvēka dzīvesveidam, taču romantiskā puse kopā ar Valdi Muktupāvelu restaurētajā Jāņu svinēšanas variantā palikusi. Cilvēks ir dabas daļa, un Jāņi ir mūsu iespēja tā justies un būt pašā skaistākajā laikā, kad viss zied un zaļo,” par saulgriežu svinēšanas ideju saka folkloriste, kuras bērni tā arī esot uzauguši – pazīdami Jāņus lauku sētā bez elektrības, bet ar dažādām mazākajiem domātām rotaļām un izdarībām.
Un tikai pēdējos gadus I. Reizniece var droši apgalvot: svētku novadīšana kļuvusi par dabisku procesu, kuram vairs nav vajadzības ik pa laikam lūrēt špikerī, lai noskaidrotu dziesmu vārdus vai to kārtību.
“Es jau arī visiem te savās nodarbībās stāstu – ka nebūs jums uzreiz gatavi Jāņi. Tas ir process. Paies gadi, līdz izdosies labi novadīt rituālus un visi dziesmu teksti un melodijas būs jau zināmas no galvas,”
saka folkloriste, tūlīt piebilstot, ka, lai cik daudz pūļu jāpieliek, novadot senču tradīcijās sakņotus Jāņus, tas procesā iegūtais dzīvesprieks dod enerģiju turpmākajam gadam.
Jautājot par folklorā sakņotajām Jāņu tradīcijām, I. Reizniece stingri atbild: tās ir apzinātas pilnībā. Tas gan nenozīmē, ka tradīcijas nevarot radīt no jauna, un tas arī tiek darīts, praktizējot dažādus rituālus, kuriem tieši ar latviešu folkloru ir maz sakara.
Taču zinātniska Jāņu svinēšanas izpēte I. Reiznieci nekad īsti nav interesējusi. “Es esmu praktiķis,” viņa nosaka, “grāmatas izdot vajag, bet man tomēr svarīgāk ir, lai tauta neaizmirst savas tradīcijas un savas dziesmas,” sarunā sevišķi uzsver mūziķe un stāsta atgadījumu, kā reiz aptuveni 30 ārvalstu tradicionālā dzīvesveida pētniekus antropologus atstājusi ar garu degunu, neļaujot tiem veikt savus lauka novērojumus pašas vadītajos Jāņos.
“Es šos svētkus vienmēr esmu ļoti sargājusi un esmu arī atteikusi spēles “Iļģiem” Jāņu laikā. Mistiskā kārtā līdz mūsdienām saglabātais materiāls par tradicionālo Jāņu svinēšanu ir ārkārtīgi liela kultūras bagātība, kāda citām Eiropas valstīm vairs nav. Un kurš gan cits tās Jāņu dziesmas dziedās, ja ne mēs paši?” jautā I. Reizniece.
