“Reizēm mēģinām izpatikt pārspīlēti daudz, bet klienti to novērtē!” Kā pandēmijā uzplaukst viens no augstvērtīgākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā 13
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēbeļu ražotājs “Dižozols Plus” iemācījies pārdot savus ražojumus ārvalstu tirgotājiem un dizaina birojiem, taču vienlaikus sapratis arī savas attīstības robežas.
“Sieva savulaik man teica, ka nekad nebūtu iedomājusies, ka krēslam ir iespējami tik daudz dažādi dizaini, ka krēsls var tik daudz maksāt un ka beigās atradīsies cilvēki, kas šos krēslus būs gatavi pirkt. Ne reizi vien bijuši gadījumi, ka privātos pasākumos kāds slavē krēslu, kuru par bargu naudu pasūtījis no Dānijas. Tad nu es skatos un smīnu, jo krēsls tapis tepat pie mums Latvijā,” stāsta dizaina mēbeļu ražotāja “Dižozols Plus” līdzīpašnieks un valdes loceklis Ģirts Plakans.
Viņš kopā ar otru uzņēmuma īpašnieku Gati Rudzīti vada vienu no lielākajiem un augstvērtīgākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Latvijā.
Uzņēmuma unikalitāte slēpjas mēbeļu ražošanas tehnikā. Mēbeles veidotas no liekti līmēta koka apvienojumā ar masīvkoku.
Ražotās mēbeles izskatās lieliski, tāpēc nav brīnums, ka Latvijas uzņēmuma produkciju augstu vērtē vairāki Skandināvijā skaļi dizaina mēbeļu zīmoli, kā arī interjera dizaineri, kuri “Dižozols Plus” krēslus u.c. mēbeles redz ne tikai kā prastu mēbeli, bet gan kā būtisku dizaina elementu.
Skandināvijas dizains, Latvijas rezultāts
“Pirmos gadus strādāju tikai ar pasūtījuma mēbelēm Latvijas tirgum. Dažādu apstākļu dēļ radās iespēja iegādāties cita veida tehniku. Būtībā pārpirkām ierīces no iepriekšējās krīzes dēļ darbību beigušā “Latvijas bērza”.
Vairākus gadus ar viņiem sadarbojos, piegādājot masīvkoka savienojošās detaļas. Idejiski joprojām ražojam to pašu, ko viņi, taču ražojumi nu ir daudz sarežģītāki un augstākas klases,” stāsta Ģirts Plakans.
“Latvijas bērza” gals viņam bijis šoks.
“Vienmēr ar tādu baltu skaudību skatījos uz “Latvijas bērzu”, jo viņiem bija tik daudz visa kā! Taču, palūkojoties pagātnē, jāsaka, ka situāciju izmantojām kā mācību grāmatā – izmantojām krīzi kā tramplīnu savai attīstībai. Nopirku daļu viņu tehnikas un noalgoju dažus uzņēmuma darbiniekus.
Tā nu sākām septiņu cilvēku lokā darboties. Tolaik par līdzīpašnieku kļuva arī Gatis, kurš pirms tam “Latvijas bērzā” bija atbildīgs par produktu attīstību.”
No augstākā plaukta
Ģirts nebaidās atklāt, ka uzņēmuma klientu loks ir no augstākā plaukta, tas nozīmē, ka mēbeles beigās pārdod par bargu naudu. Ģirts uzsver, ka Latvijā tāda veida mēbeles gandrīz neviens nenovērtē un diez vai pat kādreiz spēs novērtēt, jo pierasts krēslu nopirkt par 30 eiro, bet “Dižozols Plus” ražojumus beigās Skandināvijā esošie dizaina mēbeļu veikali pārdod par 400–500 eiro, cena var aiziet pat tūkstošos.
Jāuzsver, ka “Dižozols Plus” nav sava pārdošanas zīmola un dizaina biroja. Tas nozīmē, ka uzņēmums pēc pasūtījuma veidotas mēbeles un mēbeļu detaļas eksportē uz ārvalstīs esošajiem mēbeļu veikaliem, kuri savukārt jau ar savu zīmolu tālāk nodarbojas ar mēbeļu pārdošanu. Vaicāju, vai nav nekādu cerību jau gala klientam saprast, ka mēbele ražota Latvijā? Iespēja neesot liela. “Made in Latvia” rakstīts uz ASV sūtītām mēbelēm – tur to pieprasot likumdošana.
Pārējā pasaulē tādu prasību neesot un uz mēbeles rakstīts, piemēram, “Designed in Denmark” vai “Made in EU”. Melots jau nav.
“Būtībā sanāk, ka mūsu klienti savā starpā konkurē. Ja mēs nodarbotos ar pārdošanu, tad zināmā mērā konkurētu paši ar sevi. Būtu jau forši, ja mēs varētu mēbeles pārdot par tādu cenu, kādu uzliek Skandināvijā, bet tā paveikšanai jāiegulda milzīgi resursi. Esmu tomēr apbraukājis klientus un redzējis tos milzīgos birojus, to mašinēriju un resursus, kurus viņi iegulda produkta dizainā, pārdošanā, mārketingā.
Mums to “pavilkt” vienkārši nav iespējams. Nevienam Latvijā tas nebūtu pa spēkam. Mūs neviens nepazīst – kaut kāds uzņēmums no Latvijas. Ir jāpazīst gan zīmols, gan dizaineris – tad tu šai “feinšmekeru” publikai kļūsti interesants. Citādi krēsls ir vien parasta mēbele. Sēdēt var, bet tam nav nekādas pievienotās vērtības – neviens ar to nelepojas un interjera speciālisti neizvēlas savos dizaina risinājumos.” Uzņēmuma ražotie krēsli atrodas, piemēram, ANO galvenajā mītnē.
Masīvkoks atkal modē
Kāpēc masīvkoks? Izrādās, mēbeļu modē tas atgriezies vien pēdējo piecu gadu laikā. Pirms tam savienojumā ar liekti līmēto koku modē bijusi plastmasa, arī metāls. “Liektais koks jau pats par sevi ir ļoti skaists risinājums – to var savērpt gandrīz kā papīra lapu, līdz nemet krunku. Var pat vairāk, bet tad vajag īpašu tehnoloģiju ar 3D finieri. Savukārt masīvkoku mēbelēs izmanto kājās, spraišļos, stiprinājumos un roku balstos, tas ir arī labs dizaina elements.
Mēbelēm uzņēmums izmanto Latvijā augušu bērzu, kā arī ozolu un dižskābardi. Ozols diemžēl Latvijā neaugot tik kvalitatīvs, kā uzņēmumam nepieciešams, to nākas ievest no Krievijas vai Ukrainas, bet dižskābardis aug tikai siltākā klimatā. Koka kvalitāte esot ļoti svarīga. Ģirts uzskata, ka kvalitātes prasības ir pat pārspīlēti augstas, tās robežojas ar neiespējamību. Ja pusmetra detaļā ir mušas acs izmēra punktiņš, koks nav izmantojams bez krāsošanas. Tāpēc lielai daļai produktu ir krāsotās versijas, jo tā ir vienīgā iespēja, kā realizēt šo “izbrāķēto” materiālu.
Absolūti lielākā daļa “Dižozols Plus” ražoto mēbeļu nonāk dizaina mēbeļu veikalos Skandināvijā, īpaši Dānijā. Tas jau izsenis bijis mēbeļu dizaina šūpulis. Ģirts skaidro, ka Skandināvijas valstu zīmoli kā galvenie klienti nav bijis apzināts solis, – tas nācis organiski, šie zīmoli uzradušies paši.
Ne ar vienu mēbeļu tirgotāju Latvijā uzņēmums nesadarbojas, tomēr tas nenozīmē, ka viņi nepiedāvā “Dižozols Plus” ražotus produktus. Taču tos viņiem piegādājis nevis “Dižozols”, bet gan šie mēbeļu tirgotāji izbraukājuši pusi pasaules, lai tiktu pie “Dižozola” mēbelēm. Bieži vien tirgotāji nemaz nezina, ka pārdod Latvijā ražotu produktu.
Investoriem – nē
Runājot par uzņēmuma attīstības finansējuma avotiem, Ģirts norāda, ka labāk izvēlas bankas palīdzību, nevis investorus. Iemesls ir vienkāršs – Ģirts ar Gati negrib pārdoties. “Mums tagad ir ļoti viegli – daļas ir uz pusēm, kas ļauj viegli pieņemt ātrus lēmumus. Ar investoriem ir “ilgais ceļš kāpās” – viņi ir jāpierunā, jābalso. Silda sirdi, ka esam divi vienkārši latvieši, nevis kāds slēpts patiesais labuma guvējs no ārzemēm,” ar lepnumu stāsta uzņēmējs.
Kādu Ģirts redz uzņēmuma nākotni? Vēlmēs viņš ir diezgan piezemēts. “Noteikti negribam izaugt līdz 100 miljonu apgrozījumam. Redzu, ka apgrozījumu varam audzēt par 20–30%, tam sasniedzot 10 miljonus. Jau 20 gadus saku, ka negribu vadīt lielu sērkociņu fabriku ar 1000 darbiniekiem, kam beigās pietiek tikai rēķinu apmaksai. “Esam iekodušies pīrāgā un neatlaidīgi darbojušies, neatlaižot gāzes pedāli. Galvenais ir savu darbu izdarīt pēc iespējas labāk, reizēm mēģinām izpatikt pārspīlēti daudz, bet klienti to novērtē.”
Uzziņa:
“Dižozols Plus” dibināts 1993. gadā kā “Dižozols”, bet 2008. gadā pārsaukts par “Dižozols Plus”;
Uzņēmums vienādās 50% daļās pieder Ģirtam Plakanam un Gatim Rudzītim.
Sākotnēji uzņēmums nodarbojies tikai ar mēbeļu ražošanu Latvijas tirgum, bet 2008. gadā jauniegādātās iekārtas ļāvušas sākt jaunu mēbeļu ražošanu un tirgu apgūšanu;
Šobrīd uzņēmums 100% apmērā produkciju eksportē;
Gadu laikā uzņēmuma telpu platība pieaugusi no 1400 m2 līdz 9000 m2, bet piegulošās zemes platība pārsniegusi hektāru;
Uzņēmums saņēmis vairākus aizņēmumus no bankas “Citadele”.
2019. gadu “Dižozols Plus” noslēdza ar 7,3 miljonu apgrozījumu un 444 tūkstošu eiro peļņu. Pērn apgrozījums bijis mazliet lielāks;
70% uzņēmuma produkcijas eksportē uz Skandināviju. No tā 75–80% nonāk Dānijā. Tālāk uzņēmuma mēbeles ceļo pa visu pasauli;
Uzņēmumam ir apmēram 50 klientu;
Uzņēmums nodarbina 150 darbiniekus.
Vērtējums: Radījuši vienotu biznesa kultūru
Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore: “Dižozols Plus” ir uzņēmums, kas piedāvā vidējas un augstas klases ražojumus, pat jāteic – gana sarežģītus risinājumus.
Nozares ietvaros par ļoti vērtīgu uzskatu šo divu īpašnieku spēju savos eksporta projektos piesaistīt un veiksmīgi sadarboties arī ar citiem nozares uzņēmumiem Latvijā.
Apbrīnoju prasmi kopīgi rast vienotu biznesa kultūras izpratni, attiecīgo projektu vērtībām; un tas ir arī tas, ko ļoti novērtē kontraktu partneri, salīdzinot ar citu valstu pieeju.”
