27.04.2015. Mūsu rūķīši izlien no alām! 1
5 Akbal
Šodiena paver vaļā pazemes, alas, aizas un mūsu slēptākos stūrus. Pa visiem tiem lien ārā vēl nepazīstami rūķīši, fejas un elfi! Ak, jūs neticiet tādām lietām!? Nevar būt!!! Cik daudz bērnības mums ir atņemts, cik daudz fantāzijas, sapņu un tēlu mūsos ir iznīcināts!!! Tāpēc tieši šodiena no mums spēj izvilkt arī ticību Lieldienu zaķim! Mūsos mītošās domas un sajūtas!
Lielākais noslēpums un paradokss ir tāds, ka cilvēks nav spējīgs radīt neko neeksistējošu. Mēs nespējam uzzīmēt zvēru, kāds nav! Tas ir fakts! Mēs varam tikai salikt daļas, kas piemīt kādam zvēram un radīt kaut kādu jocīgu krustojumu, bet, radīt neekistējošo, mēs nespējam. Jums nav ienācis prātā, kā var tik daudz pasaules malās zināt par rūķīšiem? Jābūt taču kaut kādam izskaidrojumam! Es, protams, runāju metaforās, bet man ir sāpīgi, kā pieaugušie aizmirst sevī bērnus. Vēl vairāk, kā pieaugušo bērnos iznīdē bērnus! Aizejiet kopā ar bērniem uz mežu pameklēt laumiņas!