“Gaudeamus” reiz tagad jaunībā. Saruna ar studentu dziesmu svētku vadītājiem 0
Saruna ar 17. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” māksliniecisko vadītāju, Kultūras akadēmijas profesoru Jāni Siliņu un režisoru Juri Joneli.
Tieši pēc desmit dienām, tūlīt pēc Jāņiem, Daugavpilī sāksies nozīmīgākie un senākie studentu tautas mākslas kolektīvu svētki Baltijā “Gaudeamus”. Baltijas studentu Dziesmu un deju svētku tradīcija sākās 1956. gadā Tartu Igaunijā, un kopš tā laika notikuši jau 16 svētki pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm – seši Igaunijā, pieci Lietuvā un pieci Latvijā. 2003. gadā tie tika iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu skaitā, tādējādi apstiprinot to, ka “Gaudeamus” ir neatņemama Dziesmu un deju svētku tradīcijas un ilgtspējības nodrošināšanas sastāvdaļa.
Šogad atkal pienākusi Latvijas kārta rādīt viesmīlību un uzņemt pie sevis igauņu un lietuviešu kolēģus. 17. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki notiks Daugavpilī no 27. līdz 29. jūnijam.
– Interesanta sakritība, ka jūs, Siliņa kungs, bijāt arī to “Gaudeamus” svētku mākslinieciskais vadītājs, kas Latvijā notika iepriekšējo reizi ‒ tieši pirms 10 gadiem.
Jānis Siliņš: – Jau desmit? Šķiet, toreiz biju galvenais režisors… Tie svētki tapa absolūti pēc brīvprātības principiem tajā ziņā, ka Māra Katvare Izglītības ministrijā, kas jau daudzu gadu garumā bijusi par šiem svētkiem atbildīga, sapulcēja tos pašus cilvēkus – Rolandu Juraševski, Jāni Siliņu, Juri Kļaviņu, Māri Martinsonu –, kas radošajā komandā ir arī tagad… Toreiz ministrijā, varām mainoties, naudas nebija vispār. Pie līdzekļiem tikām, kad divus mēnešus pirms svētkiem jau visu faktiski bijām izdarījuši… Šogad pirmo reizi svētkus rīko Valsts Izglītības satura centrs, un, kaut arī tā vadītāja vietniecei Agrai Bērziņai ar studentiem un profesoriem neklājas viegli, šo sadarbību uzlūkojam kā veiksmi. Savukārt svētku māksliniecisko tēlu veido Ivars Mailītis.
– Pirmo reizi vēsturē “Gaudeamus” notiek Daugavpilī. Kādēļ šāda izvēle?
– Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā darba grupa ziemā iepazinās ar iespējamām svētku rīkošanas vietām Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, kā arī Daugavpilī, kas tika atzīta par atbilstošāko. Austrumlatvijas studentu galvaspilsētai ir liela pieredze un tradīcijas lielu valsts mēroga un starptautisku pasākumu rīkošanā, plaša infrastruktūra, ērts sabiedriskā transporta tīkls. Tā ir vienīgā pilsēta ārpus Rīgas ar lielu – Stropu – estrādi.
Juris Jonelis: – Svētku norise Daugavpilī Baltijas valstu studentiem ļaus iepazīt vēl vienu Latvijas novadu un tā tradīcijas. Latgales tradicionālajai dejai, dziesmai un mūzikai būs veltīta īpaša uzmanība, jo līdztekus valstu programmām tiks veidota un skatītājiem piedāvāta arī īpaša Latgales programma kā svētku sveiciens ar koklētājas Laimas Jansones muzikantiem, Jāņa Streiča režisēto filmu un citām interesantām lietām.
Jānis Siliņš: – Man Daugavpils vinnēja ar savu universitātes garu ‒ tās rektors ir arī Rektoru padomes priekšsēdētājs – un kultūrvēsturisko nozīmīgumu, arīdzan 1940. gada Latgales Dziesmu svētkiem, uz kuriem tauta tā arī nesagaidīja ierodamies Valsts prezidentu Kārli Ulmani. Vēl manu izvēli lielā mērā noteica Marka Rotko centra klātbūtne. Sapratām, ka tieši te jānotiek svētku atklāšanai! Tā būs citāda nekā iepriekš – uzstāsies nevis visi, bet spēlēs triju Baltijas valstu apvienotais studentu pūtēju orķestris ar 300 dalībniekiem. Dziedātāji, dejotāji un daugavpilieši, kā arī pilsētas viesi būs skatītāji. Daugavpils multikulturālajā muzikālajā buķetē vēsturiski īpaša vieta ir akordeonam, tādēļ no Latvijas skanēs tango karaļa, daugavpilieša Stroka skaņdarbs Raita Ašmaņa aranžējumā ar Kristīnas Rusakovičas akordeona solo. Pilsētas vēsturisko auru radīs uz tās mūriem veidotas asociatīvas Arta Dzērves projekcijas.
Juris Jonelis: – Atklāšanas koncertu ap vienpadsmitiem vakarā ievadīs lāpu gājiens svētku tērpos no universitātes gar Daugavu uz Rotko centru. Visnotaļ netradicionāli, ka tradicionālais svētku gājiens tiks apvienots ar zināmu mistiku, jo dzīvā uguns ir viena no stihijām ar tautisku, garīgu attīrīšanās rituālu. Svētkus vairāk cenšamies veidot pēc festivāla principa, kur, protams, galvenais ir dziedāšana, taču nav nepārtrauktie mēģinājumi, un dalībniekiem būs iespēja redzēt arī citas norises. Esam centušies, lai svētkos būtu arī kas negaidīts, inovatīvs, citāds. Cita dinamika, temperaments, ritms. Pēc atklāšanas un pūtēju koncerta sekos nākamais īpašais pasākums – “Studentu nakts”, kurā dažādās Daugavpils telpās – ielās, pagalmos, kultūras ēkās – studenti saviem kolēģiem un viesiem rādīs deju performances, izrādes un aizraus ar citām radošām aktivitātēm. Būs iespēja skatīt arī Latvijas un kaimiņvalstu kinomākslas studentu veikumu.
Pirmoreiz katrai valstij būs arī sava nacionāla programma kā viens liels uzvedums, atsevišķs koncerts. Piemēram, uzstājoties latviešiem, klausītājos būs divas lielas auditorijas – lietuviešu un igauņu studenti. Šajās programmās vēlamies izcelt katras valsts valodu. Jauniešiem nav problēmu sarunāties angliski, bet, tā kā tie ir Baltijas studentu svētki, būtiski, lai izskanētu latviešu, lietuviešu un igauņu valoda, ko pieļauj nacionālās programmas.
J. Siliņš: – Jā, tādēļ esmu lūdzis visām delegācijām, lai viņu amatpersonas kā atklāšanā, tā noslēgumā runā dzimtajā valodā, nevis uzreiz angliski. To atstāsim tulka ziņā. Valoda nes zīmi, enerģētiku, mentalitāti un, kaut arī igauniski nesaprotam, izbaudām valodas plūdumu. Mulstu, kad mūsu valsts pirmās amatpersonas jel kādos sarīkojumos Latvijā uzreiz sāk runāt angliski. Aplami. Starp citu, svētku vadītāji būs trīs Daugavpils teātra aktieri, kuri pa visiem kopā spēj runāt daudzās mēlēs – latviski, latgaliski, krieviski, poliski…
