Juris Lorencs: Piebalga nevajadzīgais solījums 15
Sakāmvārds saka – zirgus uz pārbrauktuves nemaina. Zirgs šajā gadījumā ir “Vienotības” līderis Andris Piebalgs, kurš nu jau četrus mēnešus velk ceļa dūkstīs stiegošo valdošās (bet vairs ne vadošās) partijas vezumu.
Kā labot situāciju, kā atjaunot sabiedrības uzticību – par to tika spriests nupat notikušajā “Vienotības” domes sēdē. Diemžēl “sausais atlikums”, kas pēc šī pasākuma visādos veidos tika zelēts masu medijos, bija Piebalga jau agrāk teiktais – ja līdz nākamā gada sākumam partijas reitings nepieaugšot līdz 10%, viņš par to uzņemšoties politisko atbildību. Atgādinājumam – patlaban “Vienotības” reitings ir ap 5%.
Lieki, pārsteidzīgi un nevajadzīgi vārdi. Jo demokrātiskā sabiedrībā politiskā atbildība parasti nozīmē atkāpšanos no amata. Bet kas notiks tad, ja reitings būs ne solītie 10%, bet tikai 9,9%? Piebalgs janvārī tiešām atkāpsies? Laikā, kad līdz pašvaldību vēlēšanām būs atlikuši vien seši mēneši, ieraut “Vienotību” jauna līdera meklējumos būtu bezatbildīgi.
Partijas līderim, ja viņš nav ministrs vai deputāts, ir tikai viens darba vērtējuma kritērijs, viens eksāmens – vēlēšanas. Un pat ne pašvaldību vēlēšanas, bet gan parlamenta, kas paredzētas vien 2018. gada rudenī.
Ar to es nevēlos noniecināt nākamo pašvaldības vēlēšanu nozīmi. Vien jāapzinās, ka, lai mainītu pašreizējo politisko spēku samēru, piemēram, Rīgas domē, būs jāiegulda milzīgs darbs. Var jau sacelt aktivitāti sociālajos tīklos vai, sekojot Artusa Kaimiņa piemēram, izveidot savu interneta televīziju. Bet balsotāji nav tikai jaunatne vai studenti, kuriem vēlēšanu dienā parasti patīk kārtīgi izgulēties. Un es labi zinu, ka vismaz manas Rīgas kaimiņienes pensionāres, kuras cītīgi iet uz visām vēlēšanām, sagaida pavisam vienkāršas un tradicionālas lietas. Piemēram, pastkastītē iemestu vienu A4 (ne vairāk!) izmēra papīra lapu, kurā būtu nosauktas desmit konkrētas lietas, ko “Vienotība” izdarīs Rīgā, nokļūstot pie varas. Un šīs vientuļās kundzes noteikti novērtētu, ja vēlēšanu kampaņas laikā pie viņu durvīm kādu pēcpusdienu pieklauvētu ne tikai mormoņu vai Jehovas liecinieku sludinātāji, bet arī kāds no “Vienotības” deputātu kandidātiem.
Tāpat izskatās, ka ar pašreizējiem Rīgas domes “Vienotības” deputātiem, kuri jo sevišķi pēdējā laikā palikuši pavisam nemanāmi, vien būs par maz, ka sarakstā vajadzēs piesaistīt smagāku artilēriju, proti – kādu no pašreizējiem Saeimas vai bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Jautājums – vai viņi būs tam gatavi? Patiesībā tas pats būtu attiecināms arī uz citām lielākajām Latvijas pilsētām. Protams, ja vien “Vienotībai” tās šķiet “interesantas”. ZZS jau pavisam skaidri deklarējusi, ka cīņa, piemēram, par Rīgu tai īpaši neinteresē. Starp citu, šai šķietamajai ZZS “vienaldzībai” var būt arī tālāki mērķi– domas par iespējamo koalīciju vai sadarbību ar “Saskaņu” kaut kad nākotnē.
“Vienotības” interneta mājas lapā var izlasīt Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles moto: “Esi drosmīgs! Uzņemies risku! Nekas nevar aizvietot pieredzi!” Šķiet, šie vārdi ļoti precīzi atspoguļo pašreizējo partijas situāciju. “Vienotība” ir kā pieredzējis, gudrs, bet noguris ceļinieks, kam nepieciešams sapurināties un uzņemties pārdomātu, izsvērtu, bet tomēr risku. Citādi arī tai var draudēt “Latvijas ceļa” un Tautas partijas liktenis.
