Reirs vēršas tiesībsargājošās iestādēs par bijušā Lielvārdes mēra rīcību 0
Finanšu ministrs Jānis Reirs tiesībsargājošajām iestādēm – Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – nosūtījis iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt bijušā Lielvārdes mēra Jāņa Āboliņa rīcību. aģentūra BNS uzzināja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrs uzskata, ka, vienpersoniski parakstot vienošanos par 200 miljonu eiro vērtu aizdevumu ar ārzonas kompāniju, bijušais pašvaldības vadītājs pārkāpis vairākas normatīvo aktu prasības.
“Šāda pašvaldības amatpersonas rīcība ir nepieņemama. Visām pašvaldībām ir skaidri zināma kārtība, kādā veidā tās var saņemt aizdevumus projektu īstenošanai. Tomēr bijušais Lielvārdes mērs ir vienpersoniski un bez saskaņošanas parakstījis vienošanos par apšaubāmu darījumu. Laicīgi nenovērsts, tas varētu apdraudēt ne tikai pašvaldības nodokļu maksātāju naudu, bet arī negatīvi ietekmētu valsts finansiālo situāciju un reputāciju kopumā. Tas nav pieļaujamas, tāpēc tiesībsargājošajām iestādēm gadījums ir rūpīgi jāizvērtē,” uzsvēra Reirs.
Savā iesniegumā ministrs lūdz tiesībsargājošās iestādes atbilstoši to kompetencei izvērtēt, vai bijušā Lielvārdes pašvaldības vadītāja rīcība nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpat ministrs lūdz izvērtēt, vai minētajā darījumā iesaistīto Latvijas pārstāvju, kuri tiek minēti pievienotajos dokumentos, rīcība arī nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Tiek norādīts, ka, noslēdzot vienošanos par 200 miljonu eiro aizdevumu ar ārzonas kompāniju, nav ievērotas vairākas normatīvo aktu prasības un pārkāptas pašvaldības vadītāja pilnvaras. Piemēram, saskaņā ar likumu par pašvaldību budžetiem vietvaras, pamatojoties uz domes lēmumu, var pieprasīt aizņēmumus, noslēdzot aizņēmuma līgumu ar Valsts kasi. Finanšu ministrs, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus par konkrētu projektu īstenošanu, var apstiprināt citu aizdevēju, ja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi. Konkrētajā gadījumā pašvaldības vadītājs rīkojies vienpersoniski.
Tāpat tiek uzsvērts, ka saskaņā ar likumu par budžetu un finanšu vadību pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajā kopējā pieļaujamā palielinājuma apmērā, kā arī tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņēmumu mērķiem.
KNAB pārstāve Laura Dūša aģentūrai BNS apstiprināja, ka birojs ir saņēmis iesniegumu no FM par Jāņa Āboliņa darbībām.
Līdz šā gada 1.decembrim Latvijas pašvaldībām kopumā ir izsniegti aizdevumi 170 miljonu eiro apmērā no Valsts kases.
Jau ziņots, ka bijušais Lielvārdes mērs Jānis Āboliņš parakstījis vekseli par 200 miljoniem eiro, aģentūrai BNS norādīja Lielvārdes pašvaldības priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Vita Volonte.
Viņa norādīja, ka šādu informāciju dome saņēmusi no Valsts kases.
“Pats Āboliņa kungs gan skaidro, ka tas nav aizdevums, taču man nav pamata neticēt Valsts kases sniegtajai informācijai,” sacīja Volonte.
Vekselis parakstīts ar Lihtenšteinā reģistrētu ārzonas kompāniju “Riverside HK Ltd”.
Savukārt Āboliņš aģentūrai BNS skaidroja, ka nauda bijusi domāta nevis kā kredīts, bet gan depozīts Lielvārdes pašvaldības vajadzībām, lai vēlāk varētu piesaistīt līdzekļus attīstības projektu realizācijai.
“Mana kļūda bija tā, ka parakstīju šo līgumu par 200 miljoniem eiro, nesaskaņojot to ar domi. Tāpēc arī šķīros no mēra amata,” sacīja Āboliņš.
Uz jautājumu, kāpēc Lielvārdes pašvaldībai bija nepieciešams vekselis par tik lielu summu, Āboliņš atbildēja: “Par mazāku summu tā kompānija vekseli nebija ar mieru izsniegt.”
Kā galvenos projektus, kam šādi Āboliņš bija plānojis piesaistīt līdzekļus Lielvārdes pašvaldības attīstībai, viņš minēja ceļu, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas attīstīšanu, kā arī Daugavas promenādes izveidi.
Tāpat ziņots, ka Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš atkāpies no amata. Pašvaldības deputāti otrdien vienbalsīgi atbalstīja Āboliņa atkāpšanos. Viņam atņemtas arī paraksta tiesības.
