Reirs skaidro, kas liedz ieviest daļēju dīkstāves pabalstu 0
Subsidēt darbavietas jeb ieviest daļēju dīkstāves pabalstu liedz šo pabalstu izmaksas kontroles problēmas, ceturtdien mediju pārstāvjiem atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Pēc finanšu ministra teiktā, viņš ir iepazinies ar priekšlikumiem Covid-19 krīzes laikā līdzās dīkstāves pabalstiem ieviest arī daļēju dīkstāves pabalstu, kas tiktu izmaksāts strādājošam uzņēmumam, kam krīzes dēļ samazinājies apgrozījums, bet kurš neatrodas dīkstāvē.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā nevar ieviest daļēju dīkstāves pabalstu, ir tā izmaksas kontrole.
“Jebkurai palīdzībai, ko sniedz valsts, ir jābūt izkontrolējamai. Viens vai divi krāpšanās gadījumi [ar daļēju dīkstāves pabalstu izmaksu] var nest lielu skādi un raisīt sabiedrībā neticību valsts palīdzības sniegšanai.
Tāpēc tika dota priekšroka dīkstāves pabalstu izmaksai, kas tiek izmaksāta darba ņēmējam, nevis konkrēta summa pārskaitīta uzņēmumam. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka jau tagad uzņēmēji prasa darbiniekiem dalīties ar dīkstāves pabalstu,” norādīja Reirs.
Viņš informēja, ka lēmumu pieņēmējiem bija izvēle starp diviem palīdzības veidiem, un sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un uzņēmēju organizācijām tika lemts ieviest dīkstāves pabalstu.
“Ir valstis, kuras ir izvēlējušās subsidēto darba vietu atbalstu, bet nezinu nevienu valsti, kur būtu ieviesti abi atbalsta veidi. Dīkstāves pabalsts Latvijā ir ieviests uz nenoteiktības laiku, proti, diviem trim mēnešiem.
Ja situācija mainīsies un krīze ievilksies, tad tiks pieņemti citi lēmumi un risinājumi,” sacīja finanšu ministrs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka dīkstāves pabalsts tika ieviests ar mērķi palīdzēt uzņēmumiem “pārziemot” krīzi lai tiem nebūtu jāatlaiž cilvēki, un krīzei beidzoties, uzņēmumi varētu atsākt darbību.
Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka valdība darīs visu, lai atrastu pareizos atbalsta mehānismus visām sabiedrības grupām. “Soli pa solim identificējam problēmas un atrodam risinājumus,” atzina premjers.
Reirs arī pauda, ka patlaban tiekot gaidīts Labklājības ministrijas piedāvājums par vispārējo zemāko līmeni pabalsta saņemšanai. Pēc finanšu ministra teiktā, šis līmenis varētu būt aptuveni 130 eiro.
Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.
Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.
Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija “Altum”.
Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.
