Reirs: “Satiksmes ministrijai nauda preses piegādēm ir!” 0
Sazvanīts atvaļinājumā, finanšu ministrs Jānis Reirs, atbildot uz “LA” jautājumiem, apliecināja, ka līdzekļi preses piegāžu kompensācijai Satiksmes ministrijas budžetā ir atrodami un ka nevajadzētu būt šķēršļiem tās novirzīšanai preses piegādēm, jo preses piegādes ir Satiksmes ministrijas prioritāte.
Par nelemto kompensāciju pasta piegādēm un piegāžu gaidāmo četrkārtējo sadārdzināšanos šobrīd ir sākusies atbildības novelšana no vienas ministrijas uz otru. Par pēdējā valdības sēdē neizskatīto jautājumu Satiksmes ministrija norāda uz Kultūras ministriju, ka tā atbildot par mediju politiku, savukārt Kultūras ministrija norāda, ka preses piegāžu jautājums, tāpat kā “Latvijas Pasts” ir Satiksmes ministrijas pakļautībā. Savukārt abas norāda uz Finanšu ministriju, kura ierosinājusi šo jautājumu skatīt kopā ar valsts nākamā gada budžetu – oktobrī. Tieši jautājuma atlikšana piespieda VAS “Latvijas Pasts” piedāvāt izdevējiem laikrakstu un žurnālu piegādes tarifus, neierēķinot kompensācijas.
J. Reirs: Pirmāmkārtām jāskatās, kurš ir devis uzdevumu četrkāršot preses piegāžu cenas… Finanšu ministrija visus šos gadus ir mēģinājusi un atradusi risinājumus, lai vidēji pieci miljoni eiro gadā tiktu maksāti, lai VAS “Latvijas Pasts” kompensētu preses piegādes.
Arī tagad budžetā ir ieplānoti divi miljoni eiro, bet, ja nepieciešams, tad jārod papildu līdzekļi. Šajā gadījumā problēma radās tāpēc, ka Satiksmes ministrija grozījumos līdzekļus pieprasīja, bet nepiedāvāja avotus, kur ņemt finansējumu. Fiskālās disciplīnas likums nosaka: ja nozares ministrija vai iestāde gatavo priekšlikumu par izdevumiem, kas nav paredzēti budžetā, tai jāpiedāvā arī finansējuma avoti. Šoreiz avoti netika piedāvāti, un šādos gadījumos likums liek šos jautājumus izskatīt kopējā budžeta veidošanas procesā. Satiksmes ministrija kopā ar Kultūras ministriju varēja meklēt avotus, bet tā vietā nometa uz galda Finanšu ministrijā saskaņošanai finanšu pieprasījumus! Neviens neprasīja padomu, nevienam nevajadzēja mūsu palīdzību. Mēs nevarējām sniegt citu atzinumu, nekā ir noteikts likumā.
Kādu padomu vai palīdzību Finanšu ministrija būtu varējusi sniegt, ja nauda jāatrod citiem?
Ir jāsēžas pie galda un jārod risinājums. Pasažieru vilcienu iegādes finansēšanai nākamgad ir paredzēti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Kad Satiksmes ministrija pasažieru vilcienu finansējumu mainīja no budžeta finansējuma uz ES fondu finansējumu (no Skanstes tramvajam paredzētās naudas. – Red.), ir izbrīvējušies vairāk nekā 10 miljoni eiro. Satiksmes ministrija visus pastam nepieciešamos trīs miljonus varēja ieplānot no šīs naudas. Domāju, ka neviena no koalīcijas partijām pret to neiebilstu.
Bet izskatās, ka tas nevienu neinteresē. Kaut gan Satiksmes ministrijas iesniegtajās prioritātēs šī ir ceturtajā vietā. Tas mani pārsteidz. (Satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā nostiprināts ar šādu teikumu: “Nodrošināsim pasta pakalpojumu pieejamību un preses piegādi visā valsts teritorijā.”. – Red.)
Tas netika izdarīts, bet preses izdevēji nevar atļauties gaidīt, līdz šo jautājumu atrisinās oktobrī, kad varbūt pieņems budžetu… Kā to var atrisināt ātrāk?
Kāpēc jūs to jautājat tam, kurš ievēro likumu, nevis tam, kurš rīkojas ārpus likuma normām? Esmu pārliecināts, ka situāciju var ātrāk atrisināt. Finanšu ministrija ir gatava sadarboties. Saprotams, ka attālinātos rajonos pasta pakalpojumus sniegt ir neizdevīgi – nevar salīdzināt piegādes Rīgā un viensētās. Tāpat kā līdz šim, atrisināsim arī turpmāk.
